Koša atbilde aukstai aukai

«Izšūšana man rada prieku un ir savdabīgs veids, kā sakopot domas pēc darba nedēļas,» atzīst Inta Limanoviča, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Procesu kvalitātes daļas vadītāja.

Viņa prot visdažādākos rokdarbus, tomēr šūšana, izšūšana – ar pērlītēm, pat ar zīda un zelta diegiem – un auduma rožu ziedu veidošana allaž ir bijusi visiecienītākā, ļaujot radīt daudzus tērpus, rotas un aksesuārus. Viņa ir arī mana māsa, bet man savukārt patīk adīt. Kopā saliekot mūsu aizraušanās, sanāk izšūtas zeķes un cimdi, kas lielākoties pārvēršas par dāvanām draudzenēm un kolēģēm.

Dūraiņa adīšana

Materiāla izvēle un valdziņu skaita aprēķināšana. Cimdam jābūt piemērotam rokas lielumam, mazs cimds nav ērts, bet liels – nesilda. Tāpēc cimds jāveido pēc mēra – izadot nelielu paraudziņu (piemēram, kvadrātu no 20 valdziņiem) vai izpētot norādes uz dzijas etiķetes un nomērot plaukstu, jāaprēķina nepieciešamo valdziņu skaits. Dzijas izvēle ir katra paša ziņā. Galvenais – lai, paņemot pavedienu rokā, rodas patīkamas sajūtas.

Melnie dūraiņi ir vidēja lieluma (8. izmērs), adīti no pabiezas divkārtīgas vilnas un akrila dzijas. Uz adatām uzmesti kopā 40 valdziņu.

Valnīša adīšana. Valnīti ada sviķelī – viens valdziņš labiski, otrs kreiliski – 20 rindas.

Priekšīkšķa pieaudzēšana. Pēc valnīša ada labiski 10 rindas, tad sāk pieaudzēšanu. To dara šādi: labās rokas cimdam trešajā adatā (kreisās rokas cimdam otrajā adatā) pirmos 3 valdziņus ada labiski, nākamos 5 kreiliski, tālāk visapkārt labiski. (Skat. tehnisko zīmējumu.) Nākamajā rindā pirmos 3 valdziņus ada labiski, 1 kreiliski, 1 labiski, 1 valdziņu pieaudzē, 1 valdziņu labiski,

1 valdziņu pieaudzē, 1 valdziņu labiski, 1 kreiliski, tālāk visu apkārt labiski. Starp pirmo un otro labisko valdziņu pieaudzēts viens valdziņš, starp otro un trešo – otrs. Pēc katras pieaudzētās rindas noada 2 kārtas labiski. Pieaudzēšanu izdara pēc pirmā labiskā un pirms beidzamā labiskā valdziņa. Kreiliskais adījums abpus pieaudzējumam jāada katrā rindā, lai iezīmētu pieaudzēšanas vietu. Pieaudzēšanu atkārto 7 rindās (jeb lai vertikāli katrā pusē būtu izveidojušies 7 caurumiņi). Rodas 14 papildu valdziņu. Noada 2 rindas labiski. (Melnajiem dūraiņiem dzijas biezuma dēļ, lai neveidotos pārāk plata cimda plaukstas daļa, nākamajā rindā pēc kreiliskā valdziņa vienu valdziņu norauc ar pārcelšanu pa kreisi. Tāpat dara arī otrā pusē – pirms kreiliskā valdziņa vienu, divus valdziņus saadot kopā. Apada vienu rindu. Tā var variēt ar cimda formu, tomēr jāskatās, lai veidotos izteikta vertikāla līnija priekšīkšķa pieaudzēšanas un pēc tam noraukšanas vietā. Ar smalku dziju adot, pārāk plata plaukstas daļa neveidojas.)

Īkšķa vietas iezīmēšana. Pieaudzētos valdziņus, t.i., tos, kas atrodas starp kreiliskajiem valdziņiem, atskaitot vienu valdziņu katrā pusē pie kreiliskā valdziņa, uzņem uz atsevišķas dzijas. Praktiski tas ir tā: no adatas sākuma izada 3 valdziņus labiski,

1 kreiliski, 1 labiski un paņem uz citas krāsas pavediena 15 valdziņu, tad uz adatas uzmet no jauna trīs ceturtdaļas uzņemto valdziņu skaita, t. i., 12 (melnajiem dūraiņiem 10), izada 1 valdziņu labiski,

1 kreiliski un turpina labiski līdz adatas beigām. Izada visapkārt 2 kārtas labiski.

Plaukstas adīšana. Lai cimds piekļautos plaukstai, ir jānorauc visi tie valdziņi, kas tika pieaudzēti īkšķa vietai. To dara šādi: pēc pirmā kreiliskā valdziņa nākamos 2 norauc ar pārcelšanu (kreiliskais noraukums). Ada dažus valdziņus labiski. Divus beidzamos valdziņus pirms otrā kreiliskā valdziņa norauc, tos saadot (labiskais noraukums). Noraukumu veido katrā 3. kārtā, līdz starp kreiliskajiem valdziņiem paliek 3 labiskie valdziņi, t. i., uz adatas ir tikpat valdziņu, cik sākumā. Plaukstas daļu turpina līdz mazā pirkstiņa galam. Melnajiem dūraiņiem tās bija 20 rindas.

Cimda noraukšana. Melnais dūrainis noraukts ar apaļo jeb labisko noraukumu, divus valdziņus saadot kopā. Raukšanu izdara pēc principa: divus valdziņus saada kopā divās vietās – adatas vidū un beigās. Pēc tam ada labiski tik kārtu, cik valdziņu ir starp norauktajiem valdziņiem. Tātad

10 valdziņus norauc šādi: izada 3 valdziņus, 4. un 5. saada kopā, atkal ada 3 un 9. un 10. valdziņu saada kopā. Ada 3 kārtas labiski. Raukšanu turpina, līdz uz adatām paliek 4 valdziņi, izvelk pavedienu cauri visiem šiem valdziņiem, ievelk cimda kreisajā pusē un tur piešuj.

Īkšķa adīšana un noraukšana. Uz adatām uzņem 15 (melnajiem dūraiņiem 13) valdziņus, kas bija uz papildu pavediena un tos 12 (10), ko uzmeta uz adatas, abos sānos jāuzņem pārstaipi – pa valdziņam (izada labiski griezti) katrā pusē, lai neveidotos caurumi. Šos divus valdziņus nākamajā kārtā norauc. Visus valdziņus vienmērīgi sadala uz 3 adatām. Noada 5 kārtas, tad katrā adatā beigās labiski norauc pa valdziņam. Ada apmēram 10 kārtas – pēc vajadzības atkarībā no dzijas biezuma, ja vajag, var noraukt. Melno dūraiņu gadījumā uz adatām paliek 20 valdziņu, ko ērtības pēc pārliek uz divām adatām un norauc pēc tāda paša principa kā cimda galu – adatas vidū un beigās.

Cimdu izšūšana

Vispirms ar vienu no pamatkrāsām nelieliem dūrieniem izšuj ziedu kontūru. Klājdūrienā (vidēji 3 cm), mainot dūrienu vietu, pēc iecerētā zīmējuma aizpilda laukumu. «Diega gals jānostiprina, gan sākot, gan beidzot lietot pavedinu,» piekodina zieda autore. Ar sarkano, oranžo un fuksiju krāsas dziju izšuj ziedlapiņas un pumpurus, pēc tam ar zaļo dziju rada kātiņus un kauslapas, apdarina ar gaiši zaļo pavedienu. Zieda putekšņlapas veido, piešujot dažāda lieluma un krāsu pērlītes – sudrabainas, baltas, melnas u.c.

Inta zīmējumus izšuj no galvas, mazāk prasmīgās rokdarbnieces vispirms var izveidot zīmējuma maketu, kā arī lietot šablonu, ko ielikt cimdā, lai netīšām neaizķertu pretējo dūraiņa virsmu.

Smalkākas dzijas cimdu var izšūt tikai ar pērlītēm, veidojot dažādus rakstus, un mazām pieskaņotām figūriņām, piemēram, taurenīšiem. Vispirms rada centrālos elementus, tad pērļojumu papildina ar detaļām.

Pēc izšūšanas cimdus izmazgā, izveido formu un uz horizontālas virsmas ļauj izžūt.

Materiāls un adatas

Adīšanai: apmēram 90 gramu divkārtīgas pabiezas melnas dzijas un piecas 4. numura īsās adāmadatas.

Izšūšanai: divu krāsu zaļas dzijas, sarkanas, oranžas un fuksiju krāsas dzijas atlikumi, lāpāmadata; dažādu krāsu (sākot no sudraba un baltām līdz melnām) un lieluma pērlītes, adata un kokvilnas diegs.

Pirms ķerties pie adīšanas

Jāņem vērā, ka atkarībā no dzijas biezuma var ievērojami variēt valdziņu un kārtu skaitu, tāpēc vairāk uzmanības vērts pievērst proporcijām, nevis precīzam valdziņu skaitam konkrētā detaļā.

Atkarībā no adītāja ieradumiem noraukuma vai pieaudzēšanas vietas var iezīmēt ar citas krāsa pavedienu, lai adīt otru cimdu būtu vienkāršāk, tikai piemērot, nevis skrupulozi skaitot. Var lietot arī divus adāmadatu komplektus, darinot abus dūraiņus uzreiz.

Ieteikumi izšūšanai

Izšujot ar dziju, jāņem vērā adījuma faktūra:

gluds jāizšuj ar gludu, pūkains – ar pūkainu.

Šujot klājdūrienā, jāmaina dūrienu garums.

Rūpīgi jānostiprina diegu gali.

Cimdā var ielikt šablonu, lai netīšām neaizšūtu dūraini ciet.

Nevajag pārspīlēt ar krāsām – maksimāli piecas.

Pērlītes jānostiprina divkārt, jo to malas var būt asas un pārplēst diegu.