Kundzes no vecās filmas "Tās dullās Paulīnes dēļ šogad vispārējā latviešu sēņu trakuma priekšā nobāl – brīvdienu rītos gar ceļa malām redzamas auto rindas, bet jau pēc pāris stundām no mežā ārā nāk ļaudis ar sēņu piekrautiem groziem, maisiņiem spaiņiem un pat radoši no krekliem un biksēm sasietām paunām. Nu īsts sēņu trakums!
Kas ir tas dzenulis, kas liek doties mežā un lasīt sēnes? Vieniem tas ir azarts un svaiga gaisa baudīšanas iespēja, pie reizes izkustinot iesīkstējušos muskuļus, citiem sēņošana šķiet noderīga, lai sagatavotu ziemai pārtiku un tādējādi dažādotu ēdienkarti, bet ir vēl tie, kuri šogad labi nopelna, salasītās sēnes pārdodot tirgū.
Valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži sabiedrisko attiecību vadītājs Tomass Kotovičs norāda: "Ne visās valstīs mežos aug sēnes, un, ja arī aug, tad to lasīšana ir aizliegta. Katrā gadījumā tik brīva pieeja dabas resursiem, tajā skaitā ogām un sēnēm, ir reti kurā valstī. Latvijas valsts mežos ogot un sēņot personīgajam patēriņam drīkst bez ierobežojuma, savukārt privātajos mežos to drīkst darīt, ja teritorija nav iežogota. Jārespektē arī norādes, kas apliecina, ka tas ir privātīpašums un ieeja mežā aizliegta. Statistiskie dati liecina, ka 82% Latvijas iedzīvotāju rudens pusē dodas uz mežu sēņot. Tik liels īpatsvars sēņotāju citur nav novērots, varbūt vienīgi poļi ir tikpat azartiski sēņotāji kā mēs."
Par latviešu sēņošanas māniju pasmaida ārvalstu interneta portāli, bet mums nav ko apvainoties par mazliet sarkastiskajiem izteicieniem un komentāriem, jo viņi jau nezina, kas tā ir par baudu, kad ziemā no burciņas tiek izvilktas marinētas baravikas, izvārīta sēņu zupa vai pagatavoti salāti no skābētām vai sālītām cūcenēm. Kamēr pats šo prieku neesi izbaudījis, tikmēr to nesaprast.
Lai dotu iespēju ārzemniekiem izprast, kas ir īsti ir sēņošana, tūrisma aģentūra Lauku ceļotājs izveidojusi pat īpašu piecu dienu sēņošanas piedāvājumu tūristiem. "Latvieši patīkamo apvieno ar lietderīgo. Tas ir kā spēlēt spēli, kurā var laimēt nezināmu balvu – nekad nevar zināt, ko mežā izdosies atrast," portālam tvnet atzinusi Lauku ceļotāja direktore Asnāte Ziemele. Jaunā tūrisma programma mērķēta uz japāņu tūristiem, kuru kultūrā sēnes tiek vērtētas tikpat augstu.
Šogad bija īpaši laba baraviku raža, un daudziem nācās nopietni domāt, kā sēņu lērumu saglabāt, jo ne jau katru gadu mežs mūs lutina ar baraviku audzēm. Guntars Vaiders no Baldones novada savā privātajā mežā salasījis deviņus spaiņus šo augstvērtīgo sēņu: "Sieva divas dienas ņēmās, kamēr sagodīja visu salasīto. Tagad mums baraviku pietiks vairākām ziemām, ir saceptas un saliktas saldētavā, lai vēlāk tikai vajadzētu atkausēt, pielikt saldo krējumu un pavisam nedaudz sāls, lai nepazūd īpašā baraviku garša, un mērce gatava. Kopā ar spageti makaroniem un Parmazāna tipa sieru garšo vienkārši burvīgi. Tāpat arī pagrabs piepildījies ar dažādās marinādēs pagatavotām baraviciņām. Tagad gaidu, kad tā īsti sāks augt cūcenes un citas rudens sēnes – tās sālīsim un skābēsim."
Arī Tomass Kotovičs ir sēņotājs, un viņa iecienītākā recepte ir pēc sentēvu padoma skābētas sēnes. Skābētas sēnes ir pārākas par marinētām ar to, ka nav jāizmanto sintētisks produkts – etiķskēbe, savukārt, ja sēnes sāla, nepieciešams pievienot tik daudz sāls, ka pirms izmantošanas tās jāskalo. Skābēšanas lielākā māksla slēpjas tur, ka ir nepieciešama kāda silta vieta, kur temperatūra turas virs 28–30 grādiem, lauku mājās tā ir plītsmala, savukārt pilsētniekam ir jādomā, kur šādus apstākļus skābšanas procesam radīt.
***
NODERĪGI!
Tomasa Kotoviča sentēvu sēņu skābēšanas recepte
Skābēšanai izmanto jebkuras vārāmās sēnes, vislabāk ir sajaukt tās visas kopā.
Vienreiz vārāmās sēnes – baravikas un citas bekas, bērzlapes, rudmieses, čigānietes – novāra vienreiz viegli sālītā ūdenī, alksnenes, cūcenes un vilnīšus vāra divas reizes, starp vārīšanas reizēm pamērcējot.
Kad sēnes atdzisušas, tās liek stikla burkās vai māla podā, pa vidu ieliekot diļļu kātus ar visām sēklām (var arī kaltētus) un upeņu lapas.
Uz 3 litriem pievieno 3–5 nomizotas ķiploka daivas un starp sēnēm iekaisa sāli un cukuru – 2–3 ēdamkarotes sāls un 3–4 ēdamkarotes cukura.
Visu kārtīgi saspiež burkā, lai šķidrums pārklāj sēnes, un liek raudzēt uz plītsmalas.
3–4 dienu laikā šķidrums kļūst pienaini balts un parādās skābums, tad burkas aizver (hermētiski aizvākot nevajag!) un liek vēsā vietā – pagrabā vai ledusskapī, lai glabājas.
Ziemā ēd izņemtas no burkas, sēņu salātos vai cep uz pannas kopā ar kartupeļiem.
RECEPTE
Marinētas baraviciņas konjaka mērcē:
Sastāvdaļas:
apmēram puskilogramu mazu beciņu (baravikas, priežu bekas,
sviesta bekas), lielākās sagriež uz pusēm, mazās atstāj veselas
viena citrona sulu
četras ēdamkarotes olīveļļas
vienu sīpolu
divas ēdamkarotes maiga laba konjaka
vienu tējkaroti sāls
vienu tējkaroti nemaltu melno piparu
zaļumus pēc sajūtām
Pagatavošana: sākumā sēnes noskalo un atstāj uz dažām stundām viegli paskābinātā ūdenī (uz vienu litru ūdens pieliek viena citrona sulu, var izmantot arī citronskābi). Uz pannas olīveļļā apcep sagrieztus sīpolus, pievieno garšvielas un tad pieliek nomērcētas un no liekā ūdens nosusinātas sēnes. Visu pannā sautē 5 minūtes, beigās pielej konjaku, samaisa un liek ūdens peldē, lai strauji atdziest. Ja atstās atdzist tāpat, konjaks iztvaikos un zaudēs īpašo aromātu.
Pievienot komentāru