Jaunais daudzsološais aktieris Dainis Grūbe atzīst, ka par īstu cilvēku kļuvis tikai pēdējo četru gadu laikā, kad režisoru Mihaila Gruzdova un Indras Rogas vadībā mācījies Dailes teātra 9. studijā.
Protams,uzsākot mācības,neviens nedomāja, ka iznākums būs neapskaužams – kultūras jomas finansējums sarūk un nevienu no jaunajiem aktieriem Dailes teātra štata aktieru sastāvā šogad neuzņēma. Lai cik arī būtu spējīgs vai talantīgs. Tagad priekšā nopietna darba un reālas izdzīvošanas gads, kad jāstrādā vairāk,nekā iespējams. Ar pilnu atdevi un vēl mazliet. Dainis tam ir gatavs.
Dainis Grūbe (25) sevi dēvē par vienkāršu latviešu puisi, kam negaršo griķi un garneles, nav vienas mīļākās mūzikas grupas un patīk labs humors.Tomēr jaunā puiša dzīve pēdējo mēnešu laikā ir krietni vien mainījusies, tādēļ jo īpaši svarīgi šo vienkāršību sevī saglabāt.Reiz kāds labs Daiņa draugs viņam uzdāvināja apsveikumu, kurā bija ierakstītas rindas no Aleksa Gārlenda grāmatas Pludmale, kas ekranizēta tāda paša nosaukuma filmā. «Tu ceri un tu sapņo, bet tu nekad netici tam, ka kaut kas var notikt ar tevi. Ne tā, kā tas notiek filmās. Un, kad tas patiesi notiek, tu jūties savādāk: skaidrāks, reālāks.» Jaunais aktieris atzīst, ka brīžiem šo realitāti vēl nesaprot. Viss notiekot pārāk strauji – pirms pāris mēnešiem absolvēta Latvijas Kultūras akadēmijas Dailes teātra 9. studija, bet tagad jau iegūta galvenā Gustava Vīksnas loma jaunajā pašmāju seriālā Mīli mani mūžam un Tila loma topošajā Mihaila Gruzdova jauniestudējumā Tils Pūcesspieģelis, kas jau novembra beigās būs skatāms uz Dailes teātra skatuves. Tomēr gandarījumu par jaunajām lomām mazliet aizēno pašreizējā ekonomiskā situācija, kas īpaši smagi skar arī kultūras jomu, konkrēti – teātri. «Protams, pirms četriem gadiem, kad mūsu kurss sāka mācīties, nevarēju pat iztēloties, ka viss izvērtīsies tā, ka, beidzot studijas, neviens no mums netiks pieņemts teātrī kā štata aktieris. Bija laiks, kad domāja, ka tiks paņemti vismaz seši, tad – divi un beigās viens – mans draugs un kursa biedrs Gints Andžāns. Galu galā nepaņēma nevienu. Gruzdovs un Roga mūs diezgan ilgi centās no tā pasargāt, un kādu laiku valdīja patiešām liela neziņa, kas būs tālāk.Tomēr mēs uzskatījām, ka esam tiesīgi zināt reālo situāciju un censties ar to sadzīvot. Šis būs smags gads. Es tiešām teiktu – reālas izdzīvošanas gads. Es strādāšu, cik varēšu un vēl vairāk, lai pēc gada tiktu pieņemts darbā kā štata aktieris. Esmu pārliecināts, ka to pašu darīs arī kursabiedri. Mēs esam kā liela ģimene, tomēr esam arī konkurenti, un tādēļ jāstrādā vēl smagāk. Ikvienam no mums ir jāpierāda tas, ka esam vajadzīgi. Jaunie aktieri, manuprāt, ir pat ļoti nepieciešami. Jā, mēs, iespējams, neesam tik pieredzējuši kā lielie grandi, tomēr skatītājam vajag jaunas sejas un emocijas,» pārliecināts ir skatuves mākslinieks.
Pārtaisīts par cilvēku
Pašlaik tas ir Daiņa aktuālais jautājums – kā būs nākotnē, tomēr pa lielam savu turpmāko piecgadi viņš neplāno. Savu vietu dzīvē jaunais vīrietis ir atradis, un tā ir skatuve. «Es nespēju sevi iedomāties nevienā citā profesijā. Es nenožēloju neko no tā, ko iepriekš esmu darījis, kādus līkločus esmu gājis, jo tas mani ir veidojis par cilvēku, kāds esmu pašlaik. Nezinu, kur es būtu, ja Roga un Gruzdovs mani nebūtu uzņēmuši aktieros. Nezinu arī to, kāds es būtu, jo šo četru gadu laikā viņi mani ir padarījuši par cilvēku. Jau pirmajā kursā Gruzdovs teica, ka viņš no mums taisīs cilvēkus. Protams, tas ne vienmēr bija viegli, bet esmu pārliecināts, ka viss atmaksājas – labam aktierim vispirms jābūt labam cilvēkam. Es skatos uz sevi pirms četriem gadiem un redzu egoistisku jaunieti, kas pārņemts ar sevi. Es vispirms izdarīju un tikai tad domāju, nerēķinādamies ar sekām. Tagad ir pavisam citādi. No rīta skatos spogulī, un man patīk tas, ko redzu – tas cilvēks, kāds no manis sanācis. Vēl gan noteikti vajag kaut ko mazliet pielabot,» nosmej Dainis.
Visu rakstu lasiet 11. septembra Patieso stāstu izdevumā.
