Fotogrāfe Linda Ratuta savā profesijā strādā jau 23 gadus un šajā laikā ir pārliecinājusies, ka fotogrāfa meistarība nosaka daudz vairāk, nekā varētu šķist no malas.
"Es esmu kā režisors, kas iestudē stāstu, bet līgava un līgavainis ir šā stāsta galvenie varoņi," paskaidro Linda.
Nevar stāvēt uz galvas
Linda Ratuta ir fotostudijas īpašniece un fotogrāfe. Pēc viņas domām, studiju fotogrāfiju nozīme Latvijā pašlaik ir kļuvusi otršķirīga un lielā mērā pat mazsvarīga.
"Tomēr, ja paskatāmies fotomuzeja arhīvos, tad var redzēt, ka apmēram 70 procentu no arhīva aizņem tieši studijas fotogrāfija, tā ka šā žanra nozīme nevar tikt mazināta," zina teikt Linda. Pieredzējusī fotogrāfe stāsta, ka darbs studijā ir sava veida teātra izrāde, kurā fotogrāfs ir kā režisors, kas iestudē stāstu.
"Fotografēties studijā nenozīmē, ka cilvēks vienkārši pats pozē. Cilvēki to bieži vien jauc ar reportāžu. Patiesībā fotogrāfs studijā parāda cilvēkam, kā pareizi jāstāv un kur likt rokas. Bieži atnākušie iedomājas, ka viņi spēj pozēt gluži tāpat kā slavenas modeles, bet tā nav – ja nav apmācīts tajā, tad uz fotogrāfijas dabiskums nemaz tik labi neizskatīsies," stāsta Linda. Laika gaitā viņa ir pārliecinājusies, ka ir lietas, ko studijā var atļauties darīt, un ir tādas, ko nevar. Foto studijā, piemēram, nevajadzētu ne lēkāt, ne stāvēt uz galvas – citādāk tā vairs nav studijas, bet gan reklāmas bilde. "Tā ir smalka robeža, ko nevajadzētu pārkāpt. Daudzi no jaunajiem fotogrāfiem to vēl neizprot," teic Linda.
Uz studiju ar grābekli
Viens no populārākajiem iemesliem fotostudijas apmeklēšanā ir daudzu pāru tik īpašais notikums – kāzas. Fotografējoties esot īpaši svarīgi, kā jaunais vīrs skatās uz savu sievu un kā novietota līgavas roka. To visu koriģē fotogrāfs. "Reizēm man šķiet, ka savā dzīvē jau visu esmu redzējusi. Ir bijis līgavainis ar baltu uzvalku un līgava ar melnu kleitu, pāris ar puķainiem tērpiem un jaunais vīrs un sieva ādas biksēs, kas pēc fotografēšanās uzsēžas uz sava motocikla un aizbrauc lielā ātrumā. Bet kad man šķiet, ka viss jau piedzīvots, pie manis atnāk līgava baltā kleitā un topošais vīrs spilgti oranžā uzvalkā, un es saprotu, ka patiesībā vēl nebūt nav viss bijis," smejas Linda.
Es uzskatu, ka savā būtībā fotogrāfam ir jāspēj būt arī psihologam. Manā pieredzē ir gadījums, kad jaunā sieva kāzu svinību laikā iesita vīram ar pušķi un skaļā balsī kliedza, ka viņš ir sabojājis viņas dzīvi.
Visu rakstu lasiet 4. augusta izdevumā