Iluzionistu Pecolli māju gribas saukt par neparastu: brīdinošais uzraksts uz vārtiņiem «Uzmanību! Nikns kurmis!» ir tīrais sīkums salīdzinājumā ar tām odziņām, kas pārsteidz iekštelpās. Te ik uz soļa ieraugāmas oriģinālas, savdabīgas interjera detaļas: guļamistabas centrā teiksmainu lotosa ziedu atgādina koši sarkana gulta un saimniecei vien zināms indonēziešu līgavu kroņa noslēpums...
Pie sienām prāva indiāņu un citu pasaules tautu rituāla masku kolekcija, skatuves telpā reizēm ierunājas, jautri iedziedas un ar aci piemiedz briedis, uz palodzes klepo pelnutrauks un muzicē puķupods... Dace un Enriko ir nopietnāki par nopietnu – nekādas mistikas, nekādas maģijas – mūsu māja ir daļa no mūsu dzīves!
Nodibinot ģimeni un dzīvojot pašā Vecrīgas viducī, Dace un Enriko bija pārliecināti, ka vecpilsētas vēsturiskā elpa tikai iedvesmos un palīdzēs uzkrāt spēkus mākslinieciski radošām izpausmēm, ka abi vairāk laika varēs veltīt gan darbam, gan sev un mazajam Dantem, taču visas cerības drīz zuda. Māksliniekiem tik nepieciešamo mieru un klusumu nepārtraukti laupīja tuvējo klubu un restorānu troksnis un nebeidzamais Vecrīgas nakts burziņš, tāpēc ziņa, ka Mārupē iespējams iegādāties kādu līdz galam nepabeigtu jaunbūvi, nāca kā Dieva dāvana.
Stāstot par mājas apgūšanu, Dace nezaudē humoru: «Ievācoties vēl nepabeigtajā mājā, veicām ekonomisku kosmētisko remontu un daudz dažādu uzlabojumu. Abiem ar vīru ļoti bieži esot ārzemju komandējumos, visi remontdarbi sākumā atradās mana tēta pārraudzībā, viņš bija galvenais būvdarbu vadītājs. Vairs neatceros, cik celtniecības firmu un speciālistu pakalpojumus izmantojām, taču darbu kvalitāte bija tik neapmierinoša, ka meistari mainījās nepārtraukti. Reiz, par kārtējo strādnieku brāķi sakreņķējusies, zvanīju uzziņu dienestam un bezpalīdzīgi prasīju, lai operatore iesaka kādus sakarīgus celtniekus – cik ilgi var muļļāties uz vietas! Tam cilvēkam bija laba humora izjūta, sakot, ka viena celtniecības brigāde šobrīd esot dabūjama, tikai diez vai es tādu gribēšot. Pārāk zīmīgs nosaukums: Avārijas brigāde... Man nebija ko zaudēt! Uzzinājusi koordinātas, sazinājos un aicināju novērst citu radītās avārijas un pabeigt visus iesāktos darbus līdz galam. Sapratu, ka atkal kāpju uz tā paša grābekļa. Sapratu, ka riskēju, taču celtnieku brigādes veikumā vilties nenācās, meistari visu izdarīja godam.»
Tiešām nikns kurmis? Prasu, kāpēc pie mājas vārtiņiem tik amizants brīdinājums, un Dace smej: «Pirmajos gados dārzā tiešām uzdarbojās ļoti negants kurmis. Viņa rakumi, lai kā mēs tos censtos līdzināt, katru rītu uzradās no jauna un augstumā reizēm pārsniedza pat mazo Danti, kurš tolaik vēl tikai mācījās staigāt. Izdomājām – varbūt brīdinošs uzraksts nelūgto kaimiņu aizbaidīs. Tiklīdz zīme parādījās, kurmis tiešām notina makšķeri!»
Ģimenes foto. Vecais radio, kas reiz piederējis Enriko mammai, tagad Mārupē raida ziņas un atskaņo mūziku, uz tā novietotas Enriko, Daces un Dantes īpašos dzīves mirkļos iemūžinātas fotogrāfijas.
Viesistaba. Masīvais ēdamgalds viesistabā ir labākā un piemērotākā vieta, ap kuru pulcēties kuplākam ļaužu pulkam. Sekojot hinduistu tradīcijām, no Indonēzijas atvestais baltais lietussardziņš piesaistot Dievu labvēlību, tāpēc tam uz saimes galda ierādīta goda vieta. Ikdienā mājas bāriņš ar pudeļu rindām nelepojas, tas pilda citas funkcijas. Bāra lete lieliski kalpo sudraba trauku kolekcijas izvietošanai. Dacei īpaši tuvs viss, kas saistās ar Ziemeļamerikas indiāņu kultūru, tāpēc gan viesistabā, gan citās telpās izkārtota savdabīga indiāņu masku kolekcija, savukārt par Enriko vājību liecina dažādu tautu folkloras un rituālu maskas. Košu akcentu telpām piešķir daudzas Venēcijas karnevālu maskas. Itālijas klātbūtni nevar nejust: tā atsauc atmiņā Enriko dzimteni, atgādina par dzimtu. Senlaicīgais patafons, kas reiz bijis Enriko vecāku īpašums, viesistabā darbojas joprojām. Enriko vecvecmāmiņas un vecvectētiņa portreti pie sienas arī ir ģimenes relikvijas.
Virtuve. Daļu dzīvojamās mājas pirmā stāva aizņem virtuve ar apsildāmu flīžu grīdu. Vienkāršā, bet ērtā un praktiskā virtuves iekārta pēc saimnieku skicēm gatavota kādā Pierīgas mēbeļu darbnīcā. Pie sienām izvietotas dažādas antikvāras lietiņas, kas telpai piešķir senatnīguma akcentus: tās par smiekla naudu iegādātas vienā krāmu bodītē tepat Pārdaugavā.
VIJOLE, KAS PABIJUSI SIBĪRIJĀ. Vienu brīdi Dacei un Enriko bijis kopīgs hobijs: kolekcionēt neparastus mūzikas instrumentus no dažādām pasaules valstīm. Kādā antikvariātā tepat Latvijā nopirktajā vijolē vēlāk atraduši interesantu ierakstu – izrādās, šī vijole kopā ar kādu latviešu ģimeni pabijusi izsūtījumā Sibīrijā.
Īpašie ZIEDI. Nozīmīgos dzīves mirkļos no īpašiem cilvēkiem saņemti ziedi vienmēr ir īpaši, uzskata Dace. Varbūt te meklējama kāda maģijas klātbūtne, taču, rozes ar nozīmi glabājot, tās gadiem nezaudē ne savu krāsu, ne smaržu.
minibāriņš. Zīmējums no kāda ārzemju brauciena atvestā virtuves plaukta stiklotajā nišā atklāj tā patieso sūtību: saimnieki uz plaukta sarindojuši dažādas pudeles un pudelītes, un minibāriņš gatavs!
Košā guļamistaba ar apaļu gultu. «Esam neordināru lietu un traku ideju cienītāji, tāpēc, pārkārtojot guļamistabu, doma par lielu un noteikti apaļu gultu šķita interesanta. Tieši šādas formas gultām Latvijā nav lielas izvēles, tāpēc meklējumus sākām ārzemēs, taču liels bija pārsteigums, kad savu sapņu gultu sarkana zieda formā ieraudzījām tepat Mēbeļu namā. Gulēšanai ļoti ērta mēbele: katrs var gulēt, kādā pozā grib, un otru tas netraucē. Ja vienam gultas plašumos gadās pazust vai apmaldīties, otram ir iemesls doties meklējumos.» Aplim kā formai piemīt izteikti spēcīga enerģētika, tāpēc guļamistabā apļa elementu daudz: Alan Deko veikalā noskatītais bungu komplekts pārtapis par savdabīgiem naktsskapīšiem.. Valmieras uzņēmumā Fototapetes LV izgatavotajai fototapetei ornamentu veido abstrakti rakstu motīvi ekspresīvi košās krāsās. Lielākos apļus, kas simbolizē sauli, rata ritējumu un nebeidzamo dzīves apli, Dace papildinājusi ar dažādu izmēru apaļiem spogulīšiem. Atraktīvo sienu papildina masīvs galds, uz kura saimniece novietojusi skapīti ar savām daudzajām rotaslietām, bet stūrī vieta sarkanam atpūtas krēslam ar melnbaltu ādas pārvalku. Sienas skapja kompaktā konstrukcija gatavota, ņemot vērā konkrētus telpas parametrus, taču neadekvāti dārgo izmaksu dēļ saimnieki skapi izvēlējušies atstāt bez durvīm. «Spogulis ir, un gana, ar laiku plauktu saturam priekšā būs gaisīgi viegli aizkari balti melnās joslās,» komentē Dace un paskaidro, kāpēc blakus logam šaurā joslā redzamas tapetes ar citu ornamentu. «Manis izvēlētās košās tapetes vīram īsti nebija pa prātam, un mēs atradām risinājumu: tapetes ar vecu avīžu apdruku – tādas, kas patīk Enriko, uzlīmējām uz blakus sienas. Kad Mēbeļu namā ieraudzījām krēslu, kas stilistiski piestāv šīm tapetēm, ņēmām ciet bez vārda runas!».
Sievišķīgs risinājums rasts daudzo Daces somiņu tūlītējai pārskatāmībai – tām vieta nišā aiz iebūvējamā skapja.
Indonēzija Pecolli ģimenei asociējas ar paradīzi zemes virsū. Mākslinieki šajā valstī daudzas reizes braukuši strādāt, bet pēc intensīva darba atpūta Bali ir godam nopelnīta un vienmēr gaidīta. Arī tad, ja virs galvas pelēki Latvijas mākoņi, par Bali atgādina indonēziešu līgavu kronis uz palodzes.
Dantes privātā teritorija. Arī 11 gadus vecā Dantes istaba pavisam nesen piedzīvojusi pārkārtošanu. Katru savas bērnības vasaru puika kopā ar vecākiem pavadījis Itālijā, kur palmas, jūra un smiltis šķiet pašsaprotama parādība, tāpēc tad, kad vajadzēja izlemt, kā atdzīvināt vienu no gaišos toņos krāsotajām istabas sienām, Dante pieprasījis palmas. Nu palmas (mākslīgas) aug puķu podos un jūras krastā uz fototapetes. Lai jūras klātbūtne būtu vēl reālāka, nākotnē ir doma istabā ierīkot īstu smilšu kasti. Tajā varēs nolikt atpūtas zvilni, saules sargu, smiltīs izbērt gliemežvākus, jūras zvaigznes un justies kā Itālijā, bet pagaidām smilšu vietā no mammas aizlienētais aitādas paklājiņš – arī nav slikti! Par īstu veiksmi Dace sauc jauniešu mēbeļu komplekta atrašanu veikalā Modern Home – parocīgs un ērts rakstāmgalds, daudzfunkcionāls skapju komplekts, kur uz durvīm kā uz tāfeles var rakstīt, piemēram, stundu sarakstu vai neatliekami izpildāmos uzdevumus, vēl klāt ietilpīgs skapis un ērta gulta.
Telpa, kas asociējas ar jūru. «Kā atblāzma saulainai dienai pie jūras,» Dace raksturo vienu no savām mīļākajām telpām mājā – vannas istabu. Mansarda slīpumā iekārtotās telpas koptēlu veido zilgano toņu gamma, ko veiksmīgi papildina krāsās pieskaņotie vannas istabas aksesuāri. Fotogrāfijās iemūžināti personisku pārdzīvojumu, intīmu izjūtu, patīkamu atmiņu mirkļi no Sardīnijas, Grieķijas un Ēģiptes arī raduši paliekošu vietu vannas istabā. Telpā, kur visi parasti atbrīvojas no ikdienas «darba sviedriem» un ļaujas nesteidzīgai relaksācijai, pozitīvām emocijām ir ļoti svarīga nozīme, uzskata saimniece. No katras pasaules viesnīcas, kur ceļojumu vai turneju laikā māksliniekiem nākas uzturēties, Dace kā simbolisku suvenīru mājās vienmēr ved dažādas ziepītes. Apaļais akvārija trauks vannas istabā ar praktiskajiem suvenīriem pildās acīmredzami. Ik reizi uzlūkoti, tie asociējas ar konkrētu vietu un vedina uz atmiņām.
Samta kostīmiņš. «Man bija seši gadi, kad brūnā samta kostīmiņā, mammas sapucēts, es pirmo reizi uzstājos publikas priekšā un rādīju savus trikus. Arī Dante, kad kostīmiņš viņam derēja kā uzliets, tajā jau ir uzstājies. Ceru, ka mani mazbērni to kā dzimtas relikviju saņems mantojumā,» ne bez lepnuma saka Enriko.
Īpašo grāmatu plaukts. Otrā stāva koridora stūra plauktā glabājas Daces īpašo grāmatu izlase. «Pēdējā laikā lasu un pārlasu tikai to literatūru, kas kaut kādā veidā bagātina. Man ir pilnīgi visas Paulu Koelju grāmatas – dievinu šo autoru un katru viņa uzrakstīto vārdu! Varbūt kādam liksies jocīgi, taču es grāmatas lasu ar zīmuli rokās: interesantākās vietas, citāti, dzīves gudrības, padomi tiek īpaši pasvītroti un īsi konspektēti. Nodarbojos ar jogu un meditāciju, interesējos par fen šui un dzenbudismu – dzīvē taču viss noder».
Nepārprotama maģijas klātbūtne. Ik uz soļa ieraugāmi mājas saimnieku profesijas apliecinātāji: ziedi puķupodā uz palodzes jautri dzied un dejo, brieža izbāznis pie sienas reizēm gan runā, gan piemiedz ar aci un iedziedas. Burvju spogulis, ja tajā kārtīgi ielūkojas, vispirms jestri diskutē, bet mirkli vēlāk atspulgā jau var ieraudzīt šaušalīgu miroņgalvu un izdzirdēt šermuļus uzdzenošus smieklus. Jautras klaunu figūras, maģiski kāršu komplekti arī pieder pie lietas. Ceļojoša cirka trupas telts – kaut miniatūra, kaut rotaļlieta, tajā tāpat viss rotē, vibrē, žonglē, mūzikas pavadījumā darbojas un griežas! Lai darba zonu nodalītu no privātās teritorijas, 400 kvadrātmetrus plašais divstāvu nams sadalīts divās daļās, katrai no tām atsevišķa ieeja. Laika gaitā mājai piebūvēta otrtik liela daļa. Ar dzīvojamo māju savienotās piebūves pirmajā stāvā atrodas burvju mākslas teātris ar nelielu skatuvi treniņiem un triku demonstrējumiem. Pirmajā stāvā ir arī rekvizītu noliktava un daļa no cirka un iluzionisma vēsturei veltītās ekspozīcijas. Piebūves otrā stāva mansardā atsevišķa telpa paredzēta biroja vajadzībām, turpat ir arī unikālās ekspozīcijas turpinājums.
Noliktava rekvizītiem. Plaša telpa atvēlēta noliktavai, ko cilvēkam no malas tā vien gribas nodēvēt par visādu brīnumu slepeno laboratoriju. Te glabājas abu iluzionistu priekšnesumu atribūti. Salīdzinot ar plašo un bezgala daudzveidīgo, saimniekiem vien zināmo lietu klāstu, atsevišķas cilvēka ķermeņa daļu butaforijas plauktos tādi ziediņi vien ir.
Skatuve. Reizi mēnesī šeit pulcējas Pecolli dibinātās Baltijas iluzionistu biedrības A.M.B.E.R. biedri, lai satiktos, dalītos pieredzē un demonstrētu cits citam savus trikus.
