Populārā kantri grupa Klaidonis šoruden svin savu jubileju, ko mūziķi nolēmuši atzīmēt, dodoties jubilejas koncerttūrē pa visu Latviju. Grupas līderis Māris Sloka tūres tituldziesmā Prieks melodiski izdzied: «Man pieder tas, ko sauc par laimi, es zinu to un sirds man jūt!», bet sarunā ar Māju atklāj iespaidus par grupā aizvadītajiem gadiem, iedvesmas avotus un atpūtas mirkļu burvību.
«Man pašam jubileja bija pērnā gada rudenī, bet, kā jau tagad ir modē, svinam to gada garumā,» Māris paskaidro. Runājot par grupas oficiālo gadu skaitu, tās līderis nevar nosaukt konkrētu ciparu, vien, paraugoties pagātnē, sazīmē vairākus pieturpunktus. «Grupai nav konkrēta jubilejas datuma – Klaidoņa vecums ir vidēji no deviņiem līdz 13 gadiem. Pirmā dziesma fonotēkā iesniegta 2000. gadā, bet dzīvajā koncertā grupa kopā sanāca 2004. gadā. Savukārt pie pirmā albuma sākām strādāt 2003. gadā, tāpēc šo laiku saucam par atskaites punktu, grupas dzimšanu asociējot ar albuma tapšanu,» stāsta grupas līderis.
Jubilejas zīmē
Pirmais jubilejas zīmē nospēlētais koncerts piedzīvots jau pagājušajā rudenī, dažas uzstāšanās bijušas arī pavasarī. «Tagad nolēmām klāt pievienot arī Klaidoņa jubileju un doties koncerttūrē. Paredzēti desmit lieli koncerti, jo mūsu moto ir 10 gadu – 10 koncertu,» saka Māris. Koncerttūre aizsākās septembra pēdējā sestdienā, kad grupas akordi pieskandināja Madonas kultūras namu. Šajā nedēļas nogalē Klaidonis viesosies Dobelē, bet vēl pēc nedēļas Valmierā.
«Visus koncertus vadīs aktieris Guntis Skrastiņš, izņemot koncertu Dobelē, ko vadīs Jānis Paukštello. Pēdējos trīs koncertos pievienosies arī mana meita Evija,» Māris klāsta plānus. Grandiozs koncerttūres noslēgums paredzēts 30. novembrī, kad Rīgā, Sapņu fabrikā, notiks pēdējais grupas jubilejas koncerts. «Tajā piedalīsies arī dažādi citi mūziķi, tiks nodrošināta radio un televīzijas tiešraide. Esam to iecerējuši kā koncertu ar stāvvietām kovboju gaisotnē, lai apmeklētāji var brīvi doties pie bāra un dejot un dziedāt līdzi pazīstamajām dziesmām,» plānoto pasākumu ieskicē mūziķis.
Iemīļotākās dziesmas
«Dziesmu pūrs, salīdzinot ar maestro un citiem dižiem komponistiem, mums nav liels,» Māris ir pieticīgs. «Bet tik un tā desmit gadu laikā sarakstītas apmēram 70 dziesmas un kopā izdoti pieci albumi. Veidojot koncertprogrammu, bija jāizvēlas pašas labākās, un tas bija diezgan grūti. Koncertprogrammā varam ietilpināt vien ceturto daļu no visa sarakstītā, bet noteikti skanēs populārākās un klausītāju iemīļotākās dziesmas, būs dzirdami arī daži jauni darbi dažādībai.» Grupas līderis uzsver, ka pavisam nesen radio palaista viena no jaunākajām grupas dziesmām ar nosaukumu Visskaistākais. Mūzikas autors ir pats Māris, bet dziesmas tekstu sarakstījusi Marika Svīķe.
Par laiku pēc koncerttūres grupai īpašu ieceru nav – arī pēc tam mūziķi ir apņēmības pilni turpināt darbu kā līdz šim. «Komponēsim dziesmas un, ja sanāks, izlaidīsim arī kādu albumu, lai gan tie vairāk varbūt nav modē. Bet dziesmas tiek rakstītas un būs – arī pašlaik top divas jaunas,» prognozē Māris.
Pirmie panākumi
Pēc desmit radošiem un muzikāli bagātiem gadiem atskatoties uz grupas pirmsākumiem, mūziķis saka: «Pirmā popularitāte grupai sākās ar dziesmu Mazā dvēselīte. Aprēķinājām, ka pirmā gada laikā, braucot uz koncertiem, pēc kilometru skaita bijām apbraukuši apkārt zemeslodei, proti, bija nobraukti 43 tūkstoši kilometru. Desmit gados varētu būt, ka zemeslodei apkārt pagūts apbraukt gandrīz sešas reizes. Tas, ko mēs darām, ir melnais darbs – visu laiku braukāt riņķī apkārt. Tas nav tik viegli, kā izskatās, bet katram darbam ir gan sava garoziņa, gan savs skaistums. Prieks par izdotajiem albumiem – skaits nav liels, bet tas nav arī maz.»
Rudens drūmi apcerīgā noskaņa mūzikas rakstīšanas iedvesmu neaizbiedējot, saka dziesmu autors. «Man iedvesma rodas, kad apkārt ir klusums un skaista vide. Diez vai man izdotos aizbraukt uz rūpnīcu un kaut ko sadzejot. Man ir vajadzīgs klusums, un lielākoties tieši tik labvēlīgi apstākļi ir mājās. Reizēm gadās arī tā, ka, braucot mašīnā, prātā ienāk kāds meldiņš. Tad es iedungoju to telefona atmiņā un, nokļūstot mājās, raugos, vai ir bijis vērts – ja nē, tad izdzēšu šo failu, bet, ja patīk, tad turpinu šķetināt šo ideju.»
Svētdienas – pirts dienas
Runājot par brīvā laika pavadīšanu un brīžiem, kad ir iespēja atpūsties no skatuves gaismām, Māris nosaka, ka esot darbaholiķis un brīvā laika viņam gandrīz nekad neesot. «Brīži, kad kaut kur izbraucu un atpūšos, ir reti, izņēmums ir vienīgi svētdienas,» viņš stāsta. Izrādās, svētdienas mūziķa dzīvē iegājušas kā pirts dienas un, kā viņš pats saka, nekā nedarīšanas dienas. «Tā ir mana atpūta,» Māris apstiprina. Tā kā mūziķim ir pašam sava pirts, arī pēršanās rituāls ik nedēļu ir īsts un pamatīgs – ar lauku slotiņām un zāļu tējām. Draugu tusiņus Māris pirtī nemīlot rīkot, jo tas nomācot pirts labvēlīgo ietekmi un traucē atpūtai. «Reizēm vienkārši uzaicinu draugus nopērties. Man pirtī nepatīk skaļums, tāpēc pārsvarā vēlos klusumā nopērties un izbaudīt pirts mierīgo atmosfēru.»
Atpūtas nolūkos Māris arī labprāt ceļo un atzīst, ka viņa mīļākā zeme ir Norvēģija. «Savulaik vairākkārt braukts uz turieni atpūsties, tagad apmēram četrus gadus bijusi pauze. Gribētu nākamgad aizceļot, ja laiks un iespējas atļaus,» viņš izklāsta provizoriskos plānus un teic, ka šī zeme ir izcila dabas un miera baudīšanas vieta.
