Vietā, uz kuru var nokļūt, tikai un vienīgi braucot caur zilziliem rudzupuķu laukiem, un kur izbaudāms īstens Latvijas lauku šarms, pamazām piepildās Urzulas Kronbergas sapnis par rehabilitācijas centru, kurā kā galvenā atlabšanas metode būs reitterapija.
Liepājas pusē, Virgas pagasta Strautiņu mājās jau vairākus mēnešus saimnieko zirgu vārdotāja Urzula Kronberga.
Staļļi ar dzejisko nosaukumu Zirgu vārdotāja darbojas jau vairākus gadus, taču tikai šopavasar to īpašniece Urzula ar savu zirgu saimi laimīgu sagadīšanos dēļ nokļuva Strautiņos, kur, šķiet, mitināsies vēl ilgi. «Šeit viss ir vienuviet – dzīvojamā ēka, kur piedāvāt pacientiem naktsmājas, ganības, saimniecības ēka un stallis, kā arī skaista apkārtne romantiskām izjādēm,» stāsta staļļu saimniece – sertificēta jāšanas trenere un reitterapijas instruktore.
Rūjienietes ceļš
Urzula ir dzimusi rūjieniete, kura lielāko savas dzīves daļu pavadījusi Vidzemē. «Uzaugu Rūjienā, kur joprojām ir manu vecāku mājas. Visu bērnību aizvadīju kopā ar zirgiem, jo aizraušanās ar šiem dzīvniekiem manā ģimenē ir mantota no paaudzes paaudzē, taču bija laiks, kad mani no zirgiem šķīra otra aizraušanās – māksla. Kad skolas gados tēvs, kurš ir arī mūziķis, lika izvēlēties starp mūzikas un mākslas skolu, nedomājot iestājos otrajā, jo vēlējos gleznot zirgus. Vēlāk mākslas iemaņas nostiprināju Valmieras mākslas vidusskolā, kur mācījos modes dizainu, bet vēl pēc dažiem gadiem devos uz Liepāju studēt mākslas pedagoģiju,» tā par nokļūšanu Kurzemē stāsta enerģiskā jāšanas instruktore. Pēc mākslas pedagoga diploma saņemšanas Urzula strādāja par skolotāju Liepājā un netālajās mazpilsētās, arī Priekulē. «Vēl pirms darba skolā viesojos Priekulē pie draudzenes mammas, mazpilsēta mani apbūra ar tur valdošo klusumu un mieru. Man ļoti patīk šī vieta un Kurzeme,» Urzula ir atklāta. Pēc vairākiem Lejaskurzemē aizvadītiem gadiem mākslas pasniedzējai zirgu tomēr sācis pietrūkt...
«Centos šīs ilgas slāpēt, trenējot zirgus Priedulājos un Spīdolās, arī braucot pie savvaļas zirgiem uz Papi, bet jau pēc neilga laika devos uz Rūjienu pakaļ saviem zirgiem,» viņa stāsta. Apvienot uz Priekuli atvesto dzīvnieku aprūpi un treniņus ar darbu skolā bijis diezgan grūti, tāpēc visai drīz zirgi izcīnījuši galveno lomu. «Par skolotāju vairs nestrādāju, tagad viss laiks tiek veltīts zirgiem un klientiem,» ikdienu raksturo Urzula.
Aicinājums palīdzēt
Zirgu vārdotājas saimnieces dzīves lielākais aicinājums ir palīdzēt cilvēkiem, un viņa to dara, liekot lietā zirgus. Urzula uzskata, ka starp viņu un zirgiem pastāvot īpaša saikne: «Var teikt, ka jāju jau embrija vecumā, jo mamma savu nodarbošanos, mani gaidot, nepameta. Arī visu bērnību zirgs ir bijis labākais draugs un rotaļu biedrs, tāpēc man šķiet, ka es lieliski saprotu šos dzīvniekus, jūtu, kas viņiem patīk un kas nepatīk, jūtos ar zirgiem uz vienas frekvences. Brīnumaino enerģiju un labestību, ko sniedz zirgs, vēlos klientiem nodot arī reitterapijas nodarbībās un jāšanas treniņos.»
Viņa atklāti izklāsta arī to, kā nonākusi līdz reitterapijai: «Pirms vairākiem gadiem trenēju zirgus Nīcā, tur arī iepazinos ar reitterapiju kā rehabilitācijas metodi. Redzēju, kā tā palīdz cilvēkiem atlabt, un sāku interesēties arī pati. 2008. gadā devos uz Lietuvu, kur ieguvu reitterapijas instruktores sertifikātu.» Pēc kursu beigšanas jaunā instruktore praktizējusi reitterapiju Priekulē un Liepājas reģionālajā slimnīcā. Urzula stāsta, ka terapija zirga mugurā atvieglo BCT formu, CNS bojājumu, epilepsijas, stājas defektu, depresijas un daudzu citu slimību ārstēšanu, tomēr viņa uzsver, ka arī reitterapijai, tāpat kā citām ārstniecības metodēm, ir savi izņēmumi, tāpēc pirms terapijas uzsākšanas ārsta konsultācija ir obligāta.
Sapņi piepildās
Reitterapijas pasniedzēja, redzot to, kā viņas darbs palīdz lieliem un maziem pacientiem, izjūtot milzīgu gandarījumu, tāpēc jau ilgu laiku sapņojusi par rehabilitācijas centra izveidi Priekulē vai tās apkārtnē, taču mūžīgais šķērslis bijis finansiālais un vietas atrašana, tomēr pirms pāris mēnešiem, ap Lieldienu laiku, sapņi sāka kļūt par īstenību.
«Pēc diezgan grūta perioda nāca negaidīta iespēja dzīvot un strādāt Strautiņos. Tagad sapnis par rehabilitācijas centru vairs nav tikai mana ilūzija, tas jau kļūst taustāms,» viņa priecājas. Tāpat Urzula lepodamās izrāda jauno rampu, kas paredzēta, lai bērniem atvieglotu uzkāpšanu zirga mugurā, to esot gatavojis meistars Pāvilostā. Urzulas idejas saistībā ar Strautiņiem ir grandiozas. «Pirmkārt, ir jāizremontē dzīvojamā māja un jāierīko tajā vairākas viesu istabas. Tas sniegtu lielisku iespēju pacientiem, kuri brauc no tālākām vietām, uzturēties šeit visu terapijas laiku. Pašlaik tapšanas stadijā ir bērnu istaba, kuru plānoju iekārtot, liekot akcentu tieši uz rehabilitāciju, tātad ar speciālu aprīkojumu bērniem ar kustību traucējumiem,» teic instruktore.
Visu sasniegt pašai
Ņemot vērā staļļu saimnieces otru aizraušanos – mākslu, ar laiku Strautiņos tiks iekārtota arī mākslas studija. «Vēlos apgūt mākslas terapijas profesiju Rīgas Stradiņa universitātē, tad varēšu pacientiem rehabilitācijas procesā palīdzēt arī tādā veidā. Kamēr to vēl nevaru, vēlos radīt Strautiņus plenēru vietu māksliniekiem un mākslas skolu audzēkņiem. Šī vieta ir pilna ainavām, šeit ir ko darīt māksliniekiem,» Urzula stāsta jau par nākamo savas dzīves ieceri, atzīstot, ka katra no tām piepildās lēni, jo lūgt palīdzību un finansējumu nav viņas dabā. «Gribu visu darīt un sasniegt pati! Man nepatīk lūgt kādam palīdzību vai naudu kādu ideju īstenošanai vai ikdienas darbiem,» par sevi saka staļļu saimniece.
Bez viņas šeit mitinās vēl tikai zirgi Zavids, Zibests, Braiza ar kumeļu Baregu Blesi, divi suņi un kaķis – ne miņas no kādas strādnieku komandas vai zirgu puišiem. «Šovasar ņēmu rokās izkapti un sāku gādāt zirgiem sienu pati, līdz atradu kādu traktoristu,» Urzula rāda izkapts samocītās plaukstas un saka, ka ziemā, kad darbu būšot nedaudz mazāk viņa beidzot varēšot atpūsties, gleznojot savā jumta istabiņā ar skatu pār piesnigušām ganībām.
Urzula KRONBERGA
• Vecums: 29
• Absolvētās skolas:
√ 1997. g. Rūjienas mākslas skola – diploms
√ 1997. g. Rūjienas vidusskola – apliecība
√ 2000. g. Valmieras ģimnāzija – atestāts
√ 2001. g. Valmieras mākslas vidusskola – diploms
√ 2005. g. Sanktpēterburgas DEIR skola – apliecība
√ 2007. g. Liepājas Pedagoģijas akadēmija – vizuālās mākslas skolotāja diploms
√ 2008. g. Rīgas Stradiņa universitāte – sertifikāts reitterapijā
√ 2010. g. SIA Buts – profesionālās kvalifikācijas apliecība grāmatvedībā
√ 2011. g. Latvijas Lauksaimniecības universitāte – sertifikāts Zirgu un jātnieku sagatavošana
• Nodarbošanās: jāšanas trenere un reitterapijas instruktore
• Vaļasprieki: autosports, kinoloģija, fotografēšana
• Dzīves moto: Cenšos dzīvi uztvert kā spēli, kur varbūt ne vienmēr galvenais ir rezultāts, bet gan piedalīšanās!
REITTERAPIJA ir rehabilitācijas un ārstniecības metode, kurā dziednieks ir zirgs. Terapijas laikā uz cilvēka ķermeni labvēlīgi iedarbojas zirga ritmiskās trīsdimensiju kustības, ķermeņa temperatūra un fakts, ka terapija nenoris ārstniecības iestādē, bet gan aplokā vai manēžā. Atrašanās zirga mugurā dziedē visu cilvēka organismu kopumā, ārstējot kā somatiska, tā arī psihiska rakstura veselības traucējumus. Reitterapijas nodarbības ilgums ir apmēram 30 minūtes atkarībā no pacienta veselības stāvokļa.