Gadu simtiem dzīvojis un palīdzējis cilvēkiem Āfrikā, basendži ar savu savdabīgo šarmu iekaro aizvien vairāk ļaužu simpātijas visā pasaulē. Pirms dažiem gadiem pirmie šīs šķirnes pārstāvji sākuši dzīvot arī Latvijā, un viņu cienītāju pulks palielinās.
Kā īsti radusies šī suņu šķirne, nav zināms. Runā, ka viņi Āfrikā mituši jau kopš aizlaikiem.
Ģenētiķi lēš, ka basendži jeb ņam-ņam terjeri radušies no Indijas vilkiem, kuri pirms apmēram 10 000 gadu ieklīduši Melnajā kontinentā. Šķirnes entuziasti mēģina iegalvot, ka viņu mīluļu senči attēloti piramīdās, faraoni viņus rotājuši ar dārgakmeņiem greznotām kaklasiksnām, šie suņi bijuši kā amuleti, aizsargājot pret dažnedažādām nelādzībām; viņi pat balzamēti un guldīti līdzās saviem pavēlniekiem. Uz šo faraonu līdzgaitnieku godu, protams, pretendē daudzu šķirņu pārstāvji... Tomēr nav izslēgts, ka basendži senči dāvāti faraoniem kā cieņas apliecinājums.
Gara dziednieks
Pavisam noteikti jau krietni sen šādi suņi palīdzējuši bušmeņiem (nosaukums basendži tulkojams kā bušmeņu suns) tikt galā ar skarbo dzīvi, gan sargājot pašus bušmeņus, gan viņu lopus un iedzīvi, gan palīdzot medībās. Arī mūsdienās Āfrikas ļaudis uzskata, ka Ģ`bwa m`kubwa M`bwa (tulkojumā – lēkājošais augšup, lejup) spēj pasargāt saimnieku no ļauna un dziedēt garu.
Ievainotu garu, šķiet, šāds suns spēj dziedēt ne tikai Āfrikā. Taču, cik zinu, Latvijā neviens bušmeņu suni nav mēģinājis sūtīt pa mūsu zvēru pēdām, taču dažviet pasaulē šādi mēģinājumi bijuši (protams, Āfrikā došanās medībās ir viens no basendži pamatuzdevumiem). Šķirnes pluss ir tas, ka šie mednieku palīgi ir klusi, tāpēc spēj pielavīties ātram līdzenumu medījumam gana tuvu, lai vajāšana vainagotos panākumiem (pluss ir arī Āfrikas dabai piemērotais suņa aizsargkrāsas kažoks). Mīnuss – afrikāņu suņi Eiropas mežos mēdz noklīst, jo pārāk aizraujas ar medījuma trenkāšanu. Rietumu pasaulē basendži galvenokārt pilda kompanjona funkcijas.
Visu rakstu lasiet 10. marta izdevumā