Kaut Džeka Rasela šķirnes terjeri ir holēriski aktīvisti un greizsirdīgi pieprasa nedalītu saimnieka uzmanību, ar savu aizkustinošo mīmiku un izturēšanos viņi spētu pat akmens sirdi atkausēt un panākt savu.
Šīs šķirnes suņu valdzinājumam nav spējusi turēties pretim arī Aiša. Tagad viņa ir divu Džeka Rasela terjeru – Mailo un Tāras – saimniece.
«Kad nobriedu sunim, domāju, kādu lai izvēlos. Dzīvoju divistabu dzīvoklī, tāpēc liela auguma nevarēju atļauties, bet mazie bantīšu suņi nav domāti man, ir par sīku un mierīgu manam temperamentam. Tad draudzene, būdama liela suņumīle un labi pārzinot daudzas to šķirnes, teica, ka man vajagot Džeka Rasela terjerus. Par tādiem izdzirdu pirmo reizi, tāpēc paklausīju draudzenei un noskatījos filmu Maska, kur šīs šķirnes pārstāvis redzams teju vai galvenajā lomā. Vēl nebija parādījušies filmas beigu titri, kad sapratu – jā, tas ir mans suns,» par mājas mīluļa izvēli stāsta Aiša un piemetina, ka draugi esot mēģinājuši viņu atrunāt, sakot, ka Džeka Rasela terjeri esot nenormāli aktīvi, ka viņiem vajag daudz skriet, ka viņi uzaršot visu māju. Taču šie iebildumi vairs nav spējuši mainīt Aišas domas.
Nešķiramais pārītis
Vispirms dziedātājas mājās ienācis Mailo, bet pēc pusgada – Tāra. «Šķita, ka Mailo vajag kādu sabiedroto, lai viņam nebūtu garlaicīgi. Biju dzirdējusi, ka daudzviet pasaulē Džeka Rasela terjerus turot pa diviem. Prātoju par angļu buldogu, jo gribēju mierīgāku suni, nekā ir Mailo. Zvanīju vienam audzētājam un interesējos, vai pie viņa var iegādāties kucēnu. Uzzinājis, ka man mājās ir terjers, viņš deva padomu neņemt angļu buldogu, jo hiperaktīvais rasels viņu nomocīšot.»
Tad Aija meklējusi rokā suņu audzētāju, pie kuras iegādājusies Mailo, vai nav kāds terjeriņš. «Tajā brīdī kucēnu nebija, bet pēc laika atskanēja zvans – brauc, Mailo būs līgaviņa.»
Tā Aišas suņuks ticis pie draudzenes Tāras. «Viņa izrādījās vēl aktīvāka nekā Mailo. Kad Tāra bija kucēna vecumā, viņa visur rāpās, lēca un grauza. Reiz divatā mājās sarīkoja īstu grautiņu. Man bija koncerts, tāpēc suņus pieskatīja mamma. Kad biju atceļā, viņa man zvanīja, lai pastāstītu, ko šie abi pastrādājuši. Mājas izskatījās tā, it kā taifūns būtu pārbrāzies. Paklājs sadriskāts, puķes – apgāztas, vadi – sagrauzti,» nu jau ar smaidu atceras Aiša. «Sākumā šķita, ka ar diviem raseliem būs par grūtu, bet nu jau abi suņi ir pieauguši un lielie nedarbi – aiz muguras.»
Ienākot mājās suņu jaunkundzei, acīmredzami esot mainījies Mailo raksturs. «Iepriekš viņš draudzējās un dauzījās ar citiem suņiem, kurus satika pastaigas laikā, bet tagad viņš ir uzņēmies atbildību par Tāru. Spēlējas ar viņu, sargā, neļauj tuvoties nevienam sunim. Mailo un Tāra ir tik ļoti pieķērušies viens otram, ka nevaru iedomāties, kas notiktu, ja viņus šķirtu.»
Abi raseli esot greizsirdīgi, tāpēc uzmana, lai saimniece otram neveltītu vairāk mīlestības. Ja Aiša sabužina Mailo, tūlīt pat esot klāt Tāra, un otrādi.
Saldais pārītis
«Dodoties prom no mājām, reizēm nodomāju, ko suņi sadara, kad ir palikuši vieni.»
Ņemot vērā Džeka Rasela terjeru draiskulīgo dabu, Aiša, dodoties savās gaitās, abiem mīluļiem neļaujot dzīvoties pa visu māju, bet tikai pa priekšnamu, kur ir atstāts ēdiens, ūdens, iekārtotas guļasvietas, savukārt apavi aizvākti, lai rējējiem nebūtu vilinājuma tos sagrauzt. «Dažas reizes bijām pie suņu dresētāja, taču sapratu, ka ir par vēlu kaut ko mainīt manu raselu uzvedībā. Viņi pie manis nonāca jau nopietnā vecumā, bet audzināt un mācīt jāsāk no pašas agras bērnības,» uzskata dziedātāja. «Man nav iemesla par saviem suņiem īpaši sūdzēties, ar viņiem visu varu sarunāt, pat to, lai viņi, atgriezušies no pastaigas, mierīgi pasēž pie durvīm, kamēr es viņiem noslauku dubļainās kājas.»
Raksturojot savus mīluļus, par Mailo Aiša saka – esot mierīgāks un atturīgāks nekā Tāra. «Īsts vīrietis, ne tik pielaidīgs un mīļš kā suņu meitene, rezervētāks pret glāstiem, ko nevar teikt par Tāru, kura jebkurā brīdī ir gatavas sabučoties un samīļoties.»
Pērn Džeka Rasela terjeru pāra attiecības kļuvušas pavisam tuvas, un pēc kāda laika Tārai atskrējuši četri kucēni. «Biju nobijusies kā diegs, vai kucīte veiksmīgi tiks galā ar dzemdībām, ar saviem mātes pienākumiem. Tāpēc, lai nepieciešamības gadījumā varētu palīdzēt Tārai, biju jau iepriekš uzzinājusi, kā jāpārgriež nabassaite, kā palīdzēt atbrīvoties no placentas. Taču kucīte visu izdarīja pati, jo mazuļus laida pasaulē, kad neviens no mums nebija mājās. Atnācu un ieraudzīju Tāru ar četriem maziem kunkulīšiem dūres lielumā.»
Uzticamais pārītis
«Es ar viņiem kopā pavadu daudz laika. Jā, nedēļas nogalēs man bieži vien ir uzstāšanās, toties pārējās nedēļas dienās ar Mailo un Tāru varu vairāk padzīvoties. Man ir māsa (šobrīd dzīvoju ar viņu kopā), kas viņus var pieskatīt, ir vecāki, kas var palīdzēt.»
Aiša stāsta, ka suņus bieži ņemot līdzi, ja ir ieraksts televīzijā vai arī kāds pasākums. «Kad braucu uz mēģinājumiem kinostudijā, Mailo un Tāra bija kopā ar mani; brīvajos brīžos izskraidījāmies pa Biķernieku mežu. Viņus saitiņā neturu (tikai ejot pa Rīgas centru), tāpēc abiem ir liela kustību brīvība.»
Raselu saimniece gādājusi arī par to, lai abiem suņiem būtu ko vilkt mugurā, kad laukā ir sals, sniegs vai dubļi. «Viņiem ir vairāki apģērba gabali. Tārai itin labi patīk sapucēties, bet Mailo, kad ir uzvilkta jaciņa, gan nesaprot, kas ar viņu ir noticis. Kādu brīdi stāv stīvām kājām un nekustas.»
Abi raseli savu saimnieci mīl kā nevienu citu pasaulē. Ja trijotne kopīgi dodas uz kādu pasākumu, tad suņi nenolaiž acis no Aišas. «Ja es pazūdu no apvāršņa, Mailo sēž un gaudo. Reiz, kad ar laivu biju iebraukusi ezerā, viņš nekustīgi sēdēja krastā un smilkstēja, kamēr nesagaidīja mani atgriežamies.»
Suņu puika esot arī ļoti runātīgs – regulāri komunicējot ar Aišu, savā valodā dodot ziņu, kad grib iet ārā, spēlēties vai tāpat vien ndash izkratot sirdi. «Tāra nav tik liela pļāpa, taču gaudo līdzi, kad spēlēju flautu. Protams, tādos brīžos nenociešas arī Mailo.»
Aiša nosmej, ka viņi, visa trijotne, parasti nakšņojot vienā gultā. Mailo kā kārtīgs čalis ieritinoties viņas līkumiņā, bet Tāra noliekot galvu blakus uz spilvena. «Viņi ir gultas suņi. Esmu lasījusi, ka raseliem patīk arī palīst zem segas,» zina teikt Aiša. «Draugi teica – vai tev vajag divus suņus, ja ir aktīvs dzīvesveids, esi bieži prom no mājām. Acīmredzot gribēju par kādu uzņemties atbildību. Turklāt – suns nekad nepiečakarēs, ko nevar teikt par cilvēkiem.»