Nav noslēpums, ka Rīga ne vienā vien tūrisma ceļvedī ir daiļrunīgi nodēvēta par jūgendstila metropoli. Tieši pateicoties tam, jau vairākus gadus tūristus un vietējos iedzīvotājus priecē Jūgendstila muzejs, kas izvietots arhitekta Konstantīna Pēkšēna dzīvoklī.
«Pagaidām gatava ir tikai puse, jo pašlaik remontē arī pagrabstāvu, kur plānots iekārtot virtuālo muzeju un kafejnīcu, lai vairāk piesaistītu arī jauno paaudzi,» stāsta muzeja direktore Agrita Tipāne.
Jūgendstila muzejs ir visjaunākais muzejs Rīgā – nākamnedēļ tas piedzīvos četru gadu svinības kopš atklāšanas dienas. «Padomju laikos šeit bija komunālais dzīvoklis, kur mitinājās piecas ģimenes, tāpēc starp telpām nereti bija būvētas šķērssienas un mainīts iekārtojums. Par laimi, katrs jaunais remonts veikts pa virsu vecajam, tāpēc, restaurāciju sākot un atbrīvojoties no gadu slāņiem, varēja nonākt arī pie tām liecībām, kā šeit izskatījies Pēkšēna laikā,» zinoši stāsta A. Tipāne.
Ideja par šāda muzeja izveidi bija kaldināta diezgan ilgu laiku, taču nopietnāk izveides darbam Agrita Tipāne pievērsusies 2005. gadā. «Nav noslēpums, ka jūgendstils ir Rīgas bagātība, tāpēc šķita, ka tas ir jāaktualizē. Likumsakarīgi likās arī tas, ka muzejam jāatrodas tieši uz vēsturiski nozīmīgās Alberta ielas,» pauž direktore.
Šajās telpās ir pilnībā restaurēts 1903. gada interjers – proti, atspoguļots laiks, kad māja ir celta. Visi sienu krāsojumi un rotājumi, kas redzami interjerā, ir veidoti, ņemot vērā zondāžas, kādi tie izskatījušies tolaik. «Nekas nav izdomāts, viss ir tapis restaurācijas gaitā,» A. Tipāne uzsver un teic, ka darba procesā, veidojot muzeja iekārtojumu un mēbelējumu, muzeja veidotājiem nav bijušas saglabājušās tā laika fotogrāfijas un citas liecības par kādreizējo telpu izskatu, kur smelties zināšanas par to, kā šeit agrāk izskatījies. Muzeja interjera autore ir arhitekte Liesma Markova, kas, izmantojot tā laika mājokļu iekārtošanas principus, radīja tādu mājas atmosfēru un sajūtu, kāda varēja būt tai laikā, kad šeit dzīvoja arhitekts Konstantīns Pēkšēns ar kundzi Annu.
«Jāuzsver, ka katra lieta, kas šeit redzama, ir oriģināla. Mums ir vairāki mēbeļu komplekti, kas organiski iederas telpu interjerā,» stāsta direktore. Katras telpas sienu krāsojumā un krāsu gammā iekļauti dabas motīvi, kas atspoguļo Latvijas dabas nianses, bet interjerā redzamie priekšmeti izgājuši caur prasmīgu restauratoru rokām.
Muzejs izvietots apmēram 200 kvadrātmetru plašās telpās, tomēr direktore teic, ka telpu izvietojums ir tik praktisks un viegli apdzīvojams, ka atnācējam nerodas iespaids par to, ka mājoklis ir tik liels. Jau pašā tapšanas sākumā muzeja veidotāju koncepcija bija – radīt kopskatu tikai no Rīgā ražotām vai vismaz lietotām mantām, tāpēc visas lietas ir iegādātas Rīgā vai arī tās ir rīdzinieku dāvinājumi. Muzeja krājuma kolekciju tās veidotāji sākuši vākt no nulles, taču, kā uzsver A. Tipāne, četru gadu laikā muzeja īpašumā nonākuši jau apmēram 4000 priekšmetu, ko var redzēt pastāvīgajā ekspozīcijā un speciālās izstādēs. Pamatideja bija radīt dzīvo muzeju. «Mēs vēlējāmies radīt sajūtu, ka šis ir vienkārši dzīvoklis, kura īpašnieki uz brīdi ir izgājuši – tieši tāpēc ekspozīcija veidota tā, lai izskatītos dabiski, turklāt visi priekšmeti pilda savu funkciju,» teic A. Tipāne.
VIESISTABA. Šī ir lielā viesistaba, kur goda vietā ir arī kādreizējā dzīvokļa īpašnieka fotogrāfija. Telpu caurvij margrietiņu zīmējums uz sienām, kas piešķir īpaši latvisku noskaņu. «Interesanta ir ideja par ziemas dārza izveidi – tas bijis raksturīgi jūgendstilam. Koka daļa tur jau bija, tā ir tikai atjaunota, saglabājot kādreizējo veidolu. Jūgendstils ir laiks, kad dzima ekoloģiskā dzīvesveida idejas pirmsākumi, tolaik bija aktuāli ienest pilsētā dabu, apzaļumot to. Tāpat šie motīvi ienesti iekštelpās ar domu, ka augi aizsargā pret slimībām un uzlabo gaisa kvalitāti,» norāda Agita Tipāne. Unikāla vērtība viesistabā ir senais mēbeļu komplekts, kas visticamāk ražots Rietumeiropā. Mīksto mēbeļu komplekts veidots no koka detaļām un tolaik populārā gobelēna.
MĀJĪGI. «Mēs vēlējāmies radīt sajūtu, ka šis ir vienkārši dzīvoklis, kura īpašnieki uz brīdi izgājuši,» muzejiem neraksturīgo mājīgumu pamato Rīgas Jūgendstila muzeja direktore un viena no idejas autorēm Agrita Tipāne.
ELEGANTI TĒRPI. Muzeja firmas zīme līdzās autentiskām laikmeta liecībām ir speciāli gidēm šūdinātie tērpi, kas veidoti pēc piegrieztnēm, kas modē bija aktuālas tolaik. «Katrai gidei ir atšķirīgs tērps, kurā viņa pati jūtas ērti un labi, taču tie visi ir šūti pēc vecām fotogrāfijām un modes lapām, lai maksimāli pietuvinātos jūgendstila elegancei,» pastāsta Agita Tipāne.
VIRTUVE. Papildus visām dzīvojamām telpām muzejā izvietota arī jūgendstilu raksturojoša virtuve, kur var ne tikai baudīt saimniecisko noskaņu, bet arī iepazīties ar interesantiem un pat unikāliem priekšmetiem. «Lielākais atklājums cilvēkiem izrādās mazais nišā ievietotais skapītis. Tas ir tā laika ledusskapis. Tam ir speciāla tvertne ledum, krāns, lai to, kad izkusis, notecinātu, un vēdināšanas funkcija, lai produkti nesasmaktu,» par atklājumu pastāsta muzeja direktore.
GUĻAMISTABAI ir atvēlēta neliela telpa ar tam laikam raksturīgu iekārtojumu. «Jūgendstilam bija raksturīgi, ka guļamistabās novietots mazgājamais galds, neskatoties uz to, ka dzīvoklī ir gan vannasistaba, gan tualete,» tendences paskaidro Agita Tipāne. Lai mājīgajā guļamistabā saglabātu iespaidu, ka dāma tūdaļ, tūdaļ atgriezīsies, skapī stāv sakārtas krāšņas kleitas, izvietoti apavi un greznas somiņas, bet uz gultas malas nejauši nolikta rītakleita gaida savu valkātāju.
RETUMS. «Tualetes telpa tajos gados bija liels lepnums un retums. Tolaik porcelāna podus ar ūdens nolaišanas mehānismu varēja nopirkt tikai labākajos universālveikalos. No poda pa kreisi redzams samazgu spainis – tā kā cilvēki mazgājās arī istabās, kalpones pienākums no rīta bija visu savākt un satīrīt,» direktore paskaidro
VANNASISTABA. «Esam atjaunojuši arī vannasistabu, kas tam laikam bija ļoti liela. Vanna ir oriģinālā, tikai atjaunota. Interesanta detaļa šajā telpā ir zīmētās flīzes – nav skaidri zināms, vai tas ir ekonomisku apsvērumu vai modes dēļ,» Agrita viesmīlīgi izrāda tā laika labierīcības
VITRĀŽAS LOGOS. Kā svarīgu jūgendstila liecību Agita Tipāne min logu vitrāžas, kas redzamas ēdamistabā – tās bija saglabājušās. Būtiska logu nianse ir tas, ka loga stiklotās vietas rotā senie, ar roku lietie stikli, kas ir milzīga vērtība
ĒDAMISTABĀ sienu rotājumus atsvaidzina zīmēti priežu motīvi, bet griestos iestrādātās sijas pilda tam laikam raksturīgo dizaina funkciju. «Panelējums ap telpu bija daļēji saglabājies, to nācās tikai atjaunot. Šajā telpā lielākoties redzamas latviešu amatnieku darinātas mēbeles, ko pārsvarā rotā kokgriezumi – visbiežāk ar augu un dabas tematiku,» stāsta direktore
www.jugendstils.riga.lv
