Lauku pērle Vidzemē

Filmu studijas Divi deviņi producenti Lauma un Aigars Neimaņi māju ar senlaicīgu elpu Smiltenes pusē iegādājās pirms astoņiem gadiem. Nu tā ir kļuvusi par saimnieku lutekli – vietu, kurā īstenot savas mākslinieciskās ieceres vēsturiska interjera saglabāšanā un pilnveidošanā.

«Brīvdienu māju šai pusē sākām meklēt, jo manas mammas mājā Smiltenē visiem kļuva par šauru. Lai atrastu piemērotāko un labāko variantu, konsultējāmies ar vietējiem draugiem un paziņām, apbraukājām vairākas pamestas mājas, līdz kādudien nonācām šeit,» atceras Lauma. Sākotnējais iespaids par ēkas stāvokli un apkārtējo ainavu bijis gandrīz atbaidošs – ainava aizaugusi ar krūmiem un zāli, fonā pussabrukuši šķūnīši, bet pats nams sadalīts trijos mazos dzīvoklīšos, ko tagadējie saimnieki mīļi dēvē par būcenīšiem. «Mēs Vecmežuļus iegādājāmies 2004. gadā, tieši mājas simtgades jubilejā, un tūlīt arī sākām darbu pie tās atjaunošanas,» teic Neimaņi.

Pirmais un svarīgākais, kas bijis jāizdara, iegādājoties namu, – jāiztīra tas no krāmiem un jāsakopj apkārtne. «Tā kā māja bija sadalīta trijos mazģimeņu dzīvoklīšos ar trim ieejām, bija būtiski atbrīvoties no visām liekajām starpsienām, lai vēlāk saprastu, ko no tā visa, kas paveras, var izveidot,» Lauma stāsta un piebilst, ka tad, kad viss liekais ticis novākts, atklājās mājas patiesā vērtība un skaistums. «Mums bija svarīgi atrast meistarus, kuri neplosa, bet saglabā to, kas ir labs, pārveidojot tikai cietušās ēkas daļas. Tāda arī bija atjaunošanas taktika – visu, kas ir labs, saglabājam, bet to, kas bojāts, pārveidojam,» teic Lauma un uzsver, ka īstenot šādu ieceri viņiem palīdzējis vietējais meistars Jānis Pavasars. Vecmežuļos daudzas interjera detaļas palikušas neskartas, bet jaunās vēsmas kopējā dizainā iekļautas pārdomāti un organiski. «Saglabātas visas mājas brusas, kāpnes uz otro stāvu. Arī materiāli klāt pirkti maz, jo atjaunošanā lielākoties izmantojām šeit pat atrodamās lietas,» interjera tapšanu raksturo Lauma. Vaicāta, cik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai vecu, nolaistu māju pārvērstu īstā lauku pērlē ar mierpilnu auru, kas nebūt neliecina par to, kā tur agrāk izskatījies, viņa smaidot izsakās īsi: «2004. gadā māju nopirkām, 2005. sākām darbu pie atjaunošanas, bet 2006. māja jau bija gatava dzīvošanai.»

Nama saglabātās vēsturiskās liecības lieliski sadzīvo ar saimnieku jaunpienesumiem, kas apzināti veidoti tā, lai tiktu saglabāta senlaicīga gaisotne. «Daudzas interjera detaļas esmu mantojusi no savas vecmāmiņas – skapi, spoguļus, veclaicīgos gultu galus. Tāpat ir lietas, kuras šeit atceļojušas no Rīgas dzīvokļa,» stāsta saimniece. Viņa teic, ka šāda interjera izveidošanā un uzturēšanā svarīga ir prasme ieraudzīt un atrast piemērotas lietas – tām ne vienmēr ir jābūt dārgām, galvenais ir to atbilstība iecerētajai videi.

ĪSĀ LAIKĀ ATJAUNO. Pirmoreiz ierodoties Vecmežuļos, Neimaņi satikuši nolaistu namu ar aizaugušu ainavu. Astoņu gadu laikā jaunajiem saimniekiem izdevies ne vien atjaunot pašu māju, bet arī atsvaidzināt tās apkārtni, kas viesiem pat neliek nojaust par to, kā šeit izskatījies vēl pirms nepilna gadu desmita.

PLAŠĀS HALLES grīdas rotā salonā AMD iegādātas itāliešu akmens masas flīzes siltos toņos, kuras kopējā dizainā iekļaujas tik labi, ka varētu domāt, ka tās tur jau bijušas.

IDEJA, KĀ IETAUPĪT. Izbūvējot plašās verandas stikloto sienu, saimnieki nonākuši pie atklājuma – lai ietaupītu līdzekļus, iegādātas vien stikla paketes, kuras vēlāk iebūvētas koka konstrukcijās. «Tā sanāk maksāt nevis par rāmi, bet tikai par stiklu,» pieredzē dalās Lauma.

VIETA DZĪRĒM. «Lielos godos mēs šajā istabā ienesam lielo garo galdu ar soliem, tiek uzlikta kāda Raimonda Paula plate, un šeit notiek īstas latviskas dzīres pat ar dejām,» Lauma raksturo šai mājai tik ļoti piestāvošo latvisko svētku noskaņu.

DZĪVĪGS PLAŠUMS. Iekārtojot māju, ņemts vērā tas, ka gadskārtu svētkos un ģimenes godos šeit sabrauc prāvs pulciņš radu un draugu – tāpēc telpās pēc iespējas saglabāts plašums, ko siltāku dara visur izkārtotie bērzu zari un zāļu vainadziņi. «Tie šeit sāk krāties pēc Jāņu svinībām un turpina stāvēt līdz nākamajiem Jāņiem, kad tos sadedzinām ugunskurā,» teic saimniece. Dzīvojamās zonas mēbeles Neimaņi iegādājušies Smiltenes lietoto mēbeļu veikalā. «Tās ir Holandes mēbeles, kas labi iederas kopējā mājas interjerā ar savu senatnīgo dizainu,» teic Lauma. Savukārt baltais gultas pārklājs un koka gultas gali mantoti no vecmāmiņas.

MEITAS ISTABA. Mazajā istabā tieši blakus saimnieku guļamistabai sākumā bija domāts ierīkot lielu drēbju skapi, taču, atklājot senlaicīgo sienu vērtību, ātri vien ticis pārdomāts. Tagad tur ierīkots buduārs Neimaņu atvasei Zanei. «Es jau no paša sākuma gribēju šeit istabu,» viņa noteic.

DĒLA ISTABA. Laumas un Aigara Neimaņu vecākās atvases dēla Kristapa istabā vērojams minimālisms. To rotā vien gulta, askētisks galds ar krēslu, daudz grāmatu, kurām vēl nav atrasts īstais plaukts, un ģimenes mīluļa Bārta pēlis. Vienkāršie auduma aizkari telpai piešķir latvisku sapņainumu.

KAIMIŅU DĀVANA. «Šo spoguli man uzdāvināja Rīgas dzīvokļa kaimiņiene. Pārvācoties kāda kundzīte ieaicināja mani pie sevis un sacīja – ņem, Laumiņ, tev taču tas vienmēr ir paticis,» pasmaida saimniece. Tagad dāvana rotā Vecmežuļu priekšnamu.