«Strādājot par kultūras nodaļas vadītāju, sapratu, ka mums trūkst tādu vietu, kur valdītu īpaša, tikai Latgalei raksturīga gaisotne un kuras rādīt pilsētas viesiem,» atceras nu jau par Rēzeknes vizītkarti kļuvušā bāra un mākslas salona Mōls saimniece, ilggadēja kultūras darbiniece rēzekniete Aleksandrīna Binduka, atklājot, ka mōls latgaliešu valodā nozīmē māls.
Sākot strādāt pie ieceres par vietu, kur ne tikai apskatīt un iegādāties mākslas darbus, bet arī iemalkot izmeklētu tēju, svarīgākais bijis atrast piemērotu vietu. «Man gribējās, lai ir nemākslīgi radīta vide, lai ir senatnīgums un pamatīgums tajā visā. Tirdzniecība, protams, labāk noritētu, ja mēs atrastos citur, taču šeit, Latgales ielā, ēkas ir vēsturiskas, un tas piešķir šai vietai šarmu,» stāsta Mōla īpašniece. Viņa padalās arī tajā, ka tikt pie vēsturiskās apbūves fragmenta uz senākās pilsētas ielas bijis visai grūti, jo ēkas bijušas apdzīvotas. «Lai iegūtu tiesības uz šo vēsturisko māju, man cilvēkiem, kuri šeit dzīvoja, nācās nopirkt jaunas mītnes,» teic Aleksandrīna. Nu jau apritējuši desmit gadi, kopš apmeklētāji ver mājīgās un omulīgās kafejnīcas durvis.
«Sākotnēji man bija doma izveidot tikai mākslas salonu, kur var arī eleganti padzert kafiju, taču vēlāk sapratu, ka tas neatmaksāsies, jo ar mākslu, mīļie, nevar nopelnīt. Tad nāca ideja par bāru, kuru sākumā visi kritizēja, sakot, ka māksla un bārs ir divas nesavienojamas lietas.» Tagad salona īpašniece priecājas, ka nepadevās skeptiskajai kritikai, jo, lai arī vietas nosaukums vēsta, ka tas ir arī bārs, apmeklētāji esot tikai un vienīgi inteliģenti ļaudis, kas ir patiesi mākslas un vēsturisko vērtību cienītāji. Reiz pat kāda salona viešņa apgalvojusi, ka «šeit taču nedrīkst skaļi runāt, šeit taču ir svētums». «Tā ir milzīga cieņas izrādīšana māksliniekiem,» uzskata saimniece.
Iekārtojot Mōla telpas, īpaši domāts par to, lai maksimāli saglabātu senatnīgo gaisotni. «Ideja par to, kā šeit izskatīsies, bija mana, taču to īstenot palīdzēja divi mākslas akadēmijas studenti, kā arī cilvēki no bezdarbnieku programmas,» stāsta kafejnīcas namamāte. Salona interjers ieturēts siltos un dabiskos toņos, ko ar senatnes smaržu papildina pamatīgas koka un pītās mēbeles, kā arī bāra lete ar stilizētu jumtiņu. Tāpat vidi izcili papildina visur gaumīgi sakārtotās gleznas un citi mākslinieku darbi, un pašas saimnieces keramikas trauku kolekcijas eksponāti.
Lai arī Mōlā viss ir uzmanību piesaistošs, par bāra un mākslas salona firmas zīmi uzskatāmi četri galvenie elementi, kurus šādā kombinācijā, iespējams, nevar sastapt vairs nekur citur – latgaliešu tradicionālie ēdieni, kas pasniegti īpašos melnās keramikas traukos, draudzīgs pundurtrusis, kā arī latgaliešu mūzika, kas neparastās gaisotnes izjūtu tikai paspilgtina. «Mēs vēlamies, lai katrs šeit jūtas kā gaidīts viesis,» nosaka namamāte.
RAIBĀ SIENA. Garāko mākslas salona sienu, kura apdarināta ar ķieģeļiem, tādējādi saglabājot senatnīgumu, rotā raibu raibais mākslas izstrādājumu klāsts, sākot no lielizmēra gleznām un beidzot ar dažādiem adījumiem.
MELNĀ KERAMIKA. Atsevišķs stends piešķirts melnās keramikas traukiem, kuriem piemīt ne tikai funkcionalitāte, bet arī atšķirīgs un moderns dizains. Saimniece zina stāstīt, ka šie trauki no citiem keramikas izstrādājumiem atšķiras nevis, kā daudzi pieraduši domāt, ar īpaša māla izvēli, bet gan ar speciāliem tehniskiem pagatavošanas paņēmieniem.
KOLEKCIJĀ ARĪ ĶĒRNE. Mōlā glabājas arī viens no senākajiem Latgales keramikas trauku tipiem – ķērne. «Tā paredzēta rūgušpiena uzglabāšanai – izņemot tapiņu, iztek trauka apakšā sakrājušās sūkalas, bet no palikušā biezā krējuma var gatavot biezpienu,» stāsta keramikas pazinēja.
LATGALIEŠU ĒDIENS. Mōls ir vienīgā vieta Rēzeknē, kur apmeklētājiem tiek piedāvāts latgaliešu tradicionālais ēdiens – putraimu biezputra ar škvarkām jeb saceptu speķi. Turklāt kafejnīcas firmas zīme ir tas, ka jebkurš ēdiens tiek pasniegts melnās keramikas traukos.