Virtuve ir kas vairāk par ēdiena gatavošanas vietu, tai jāuzņemas daudzas mājokļa funkcijas. Tur visbiežāk pulcējas ģimene, lai ne tikai ieturētu maltītes, bet arī risinātu sarunas un kopīgi pavadītu brīvo laiku.
Virtuve ir mājas centrs, tāpēc vienlīdz svarīga ir gan tās funkcionalitāte un ergonomika, gan tajā valdošā noskaņa.
Prasības
Grīda ir būtiska jebkura – arī virtuves – interjera daļa, kurai kopējā telpā jāiekļaujas gan vizuāli, gan funkcionāli. Izvēloties segumu virtuvei, parasti interesējamies par virsmas izturību pret mitrumu un mehāniskiem bojājumiem, par seguma ilgmūžību un to, cik ērti ir šo materiālu kopt. Gan darba virsmai virtuvē, gan grīdas segumam vajadzētu būt viegli tīrāmam, ar augstu nodilumizturību, saskaņotam savā starpā, jo īpaši tad, ja virtuvei atvēlēta neliela telpa.
Grīdas materiāliem biežāk tiek izmantotas flīzes, dabīgais linolejs, koka dēļi, akmens plātnes, parkets, granīts, betons, kā arī vinila pārklājums. Katram materiālam ir savi plusi un mīnusi, kurus ir vēlams iepriekš izvērtēt.
Daudzveidība
Par vienu no praktiskākajiem virtuves grīdas segumiem uzskatāmas keramiskās flīzes. Tas ekspluatācijā ir ļoti vienkāršs materiāls, kas neprasa daudz rūpju. Flīzes ne tikai glīti izskatās, ir bagātīga krāsu un rakstu izvēle, bet tās ir arī cietas un stingras. Iegādājoties speciālus flīžu kopšanas līdzekļus, kas paredzēti mazgāšanai un eļļošanai, virsmu iespējams padarīt spīdīgāku, izveidot nelielu aizsargkārtiņu, kas atgrūž netīrumus. Taču flīzes var droši kopt arī ar mitru drānu, jo mitrums tām nekaitē. Trūkums – ja grīda nav apsildāma, flīzes šķiet aukstas; bojātās vietas ir grūti labojamas, šuvju tīrīšana ir darbietilpīgs process, kā arī, nokrītot uz šādas grīdas, saplīsīs trauki.
Izturīgs materiāls ir dabīgais linolejs. To ražo uz džutas auduma pamatnes, bet virskārtas sastāv no sasmalcinātas koksnes, korķa un kaļķakmens putekļiem, kā saistvielu izmantojot linsēklu eļļu un sveķus. Linolejs ir silts materiāls ar blīvi viendabīgu virsmu, nav viegli saskrāpējams, labi pacieš gaismu, neslīd un, pareizi kopjot, nepievelk putekļus, tāpēc piemērots alerģiskiem cilvēkiem. Ar linoleju var brīvi veidot vissarežģītākos rakstus, to var klāt arī uz apsildāmajām grīdām.
Virtuvei piemērota ir arī koka dēļu grīda. Tās galvenās priekšrocības – labi izskatās, saglabā siltumu, ilgi kalpo, vēl jo vairāk – ar gadiem kļūst pievilcīgāka, iespējams izveidot visdažādākos rakstus un zīmējumus. Trūkums – mīksta, visi skrāpējumi un bojājumi labi redzami.
Ar estētisku izskatu, labu skaņas un siltuma izolāciju, kā arī izturību un ilgmūžību ir apveltīts vēl kāds dabīgais materiāls – korķis. No tā ražotās plātnes nepūst un nepelē, nepievelk putekļus, tāpēc ir piemērots grīdas segums alerģiskiem cilvēkiem. Korķa sastāvā ir vasks un taukskābes, kas nodrošina izturību pret mitrumu. Segums ir elastīgs un stingrs. Tajā nepaliek kurpju papēžu nospiedumi, uz tā neplīst trauki, starp plāksnēm nerodas plaisas. Pateicoties īpašajai porainajai struktūrai, kas segumam piešķir amortizācijas īpašības, soļi uz tādas grīdas ir klusi. Tagad no šā dabīgā materiāla izgatavotās plātnes ir pieejamas ne tikai raksturīgajā korķa krāsā, bet arī bēšā, haki un terakotas tonī. Trūkums – ja uz korķa grīdas uzlijušu sulu vai ko tamlīdzīgu tūlīt nesaslauka, šķidrums var iekrāsot plātņu salaiduma vietas. Ja, klājot korķa grīdu, plātnes nav kārtīgi saspiestas, malas un stūri var sākt celties uz augšu.
Iecienīts virtuves grīdas segums ir akmens plātnes. Tās ir izturīgas pret dažādiem šķīdinātājiem, uz tām nepaliek švīkas vai citi defekti, turklāt tās labi vada siltumu, līdz ar to ir piemērotas virtuvēm ar apsildāmām grīdām. Akmens plātņu virsmas mēdz būt gan slīpētas, gan pulētas, gan raupjas.
Izplatītākie dabīgie akmens grīdas segumi ir granīts, kuram piemīt cietība un izturība, un travertīns – porains kaļķakmens, kam tomēr ir stingra struktūra un kurš optiski ir ļoti pievilcīgs. Tiesa, šis segums, tāpat kā smagie keramikas un terakotas materiāli nebūs piemēroti virtuvēm dzīvojamās ēkas augšstāvos, jo pastāv risks, ka mājas pārsegumi var tos neizturēt.
Izturīgs pret nodilumu, spiedienu, karstumu un netīrumiem ir arī lamināts. No šā materiāla ražoto grīdas dēļu vai vairogu pamatā ir skaidu vai kokšķiedru plātne, kas pārklāta ar lamināta kārtu. Dēļi vai vairogi ir salīdzinoši plāni (8 mm), tāpēc tos var likt uz vecā grīdas seguma, nemainot sliekšņa augstumu. Trūkums – kaut gan izskatās pēc koka, nejūt koka siltumu, vislētākie lamināta segumi nav īpaši izturīgi, tie cieš no mitruma, tos nevar ne slīpēt, ne pārlakot.
***
Noderīgi
Skrāpējumus vismazāk var pamanīt uz gaišas, matētas un reljefas virsmas.
Pēc iespējas mazāk jāslapina koka dēļu klājums, parkets, lamināts, linolejs un korķa grīda.
Ar mitru sūkli notīrīsiet keramikas un akmens plātnes, vinila segumu.
Eļļotu parketa un arī dēļu grīdu vasko divas reizes gadā, bet korķa grīdu – regulāri.
Dabīgā akmens grīdas virsmu ir vērts pasargāt ar teflonu saturošu līdzekli.