Valdas un Reinholda Hermaņu dārzs, kas ir atzīts par vienu no skaistākajiem Latvijā un kuru brauc aplūkot ne tikai interesenti no visas valsts, bet arī no ārzemēm, ticis veidots vairāku gadu desmitu garumā. Redzot, cik tas skaists un sakopts, grūti iztēloties, ka savulaik te bijusi īsta zemnieku saimniecība ar mājlopiem kūtī, sakņu dārzu un augļu dārzu.
"Padomju gados nodarbojāmies ar tulpju audzēšanu. Ar vīru bijām iestājušies Dārzkopības biedrībā, nodevām puķu sīpolus. Tas ļāva mazliet nopelnīt klāt pie algas," atklāj mājas saimniece. "Tulpju bizness beidzās, taču interese par šīm puķēm saglabājās. Tiesa, ar tām vairāk aizraujas vīrs, tas ir viņa hobijs. Kad viņš katalogā ierauga kādu jaunumu, bieži vien pasūta." Pašlaik dārzā augot aptuveni 120 tulpju šķirņu. Pavasarī to daudzkrāsainie ziedi dobēs papildina skujeņu zaļumu. Kad tulpes nozied, to vietā stādot begonijas. Mājas priekšā saimniece liekot tumši oranžās, kas lieliski izceļoties uz klematis tumši zilajiem ziediem.
"Piecdesmito gadu beigās, kad vecāki uzcēla māju (iepriekš tā bija daudz mazāka; kad apprecējos, to paplašinājām), zeme – gandrīz visi 1600 kvadrātmetri – tika izmantota praktiskām vajadzībām. Zāliena nebija, visur stiepās sakņu dārza dobes. Te bija īsta lauku sēta miniatūrā," stāsta Valda Reinholde. Dārza saimniece ir beigusi Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu, visu mūžu strādājusi lietišķās mākslas darbnīcā par māksliniecisko izšuvēju, tagad darbojas individuāli, bet saimnieks ir Turaidas muzejrezervāta darbinieks. Visus ēku celtniecības darbus ir organizējis Reinholds Hermanis, kas pēc profesijas ir celtnieks. Viņa ziņā ir arī puķu iesēšana, izpiķēšana, stādu izaudzēšana un ieziemošana. Izrādās, ja liktenis nebūtu lēmis izmācīties par celtnieku, Reinholds droši vien būtu skolojies par dārznieku.
Lai acīs nedurtos veļas aukla un stieņi, pie tiem piestiprināti metālkalēja darināti āķi, kuros iekarināti puķupodi ar ziedošiem augiem. "Mēs neesam profesionāļi, darām, kā mākam. Protams, uzkrājoties pieredzei, kļūdu ir arvien mazāk." Aiz tulpju dobēm Valda ir sastādījusi arī sakņu dārziņu (pupas, zirņus, bietes, burkānus, kartupeļus, sīpolus un ķiplokus) un vairākas zemeņu rindas.
"Draugi un radi jau zina, ko mums dāvināt. Tie ir stādi un dažādas lietas dārzam," nosmej Valda Reinholde, norādot uz lukturīšiem ābeles zarā netālu no ierīkotās atpūtas vietas. "Kad siltos vasaras vakaros iznāk ilgāk pasēdēt laukā, aizdedzinām svecītes lukturīšos, un ir romantiski.".
Visu rakstu lasiet 2. jūnija izdevumā.