Telpaugu labsajūtai ziemā

Istabas augi, tāpat kā ikkatra dzīvā radība, alkst pēc uzmanības un labiem dzīves apstākļiem. Pienācīgi augšanas apstākļi un rūpes tiem ir vajadzīgi visu gadu, bet, neskatoties uz to, ka ziema lielai daļai telpaugu ir miera periods, tieši šajā laikā augiem ir nepieciešama papildu uzmanība un rūpes.

Galvenie faktori, kas nāk par labu augiem, ir pietiekams daudzums gaismas, siltums, ūdens un barības vielas – saņemot pareizo šo elementu proporciju, istabas košumaugi priecēs to īpašniekus visa gada garumā.

Vajadzība pēc gaismas

Saule ir augu galvenais gaismas avots – ja augiem trūkst gaismas, tie kļūst bāli, vāji, izstīdz, slikti zied, ir uzņēmīgi pret slimībām un kaitēkļiem. Augu prasības pret gaismu ir dažādas – tos, kam nepieciešams daudz gaismas, sauc par saulmīļiem. Šajā kategorijā ietilpst vairums sukulentu un kaktusu, hibiski, citrusi, hipeastri, zebrīnas, heliotropi, jasmīni, strelīcijas, pelargonijas u. c. Šie augi necieš noēnojumu un labi aug tikai gaišās telpās, tāpēc piemērotas būs saulainas palodzes vai vieta tuvu logam. Turpretim ēnmīļi – efejas, sansevjēras, aspidistras, papardes, fatsijas u. c. – labi aug tikai izkliedētas gaismas vai ēnas vietās, tāpēc labāk tos novietot, piemēram, uz ziemeļu puses palodzes. Vairums augu vienlīdz labi aug gan saulainās, gan viegli noēnotās vietās, tādēļ, izvēloties augus, ir svarīgi noskaidrot to prasības.

Miera periods

Grūtības sagādā tumšie ziemas mēneši, kad gaismas telpās ir ļoti maz. Daudziem augiem ziemas mēnešos ir miera periods, savukārt gaisa temperatūra dzīvojamās telpās ir krietni augstāka, nekā būtu nepieciešama (miera periodā temperatūrai jābūt 5–12 °C robežās), tāpēc augu miera periods tiek traucēts un tie turpina augt – rezultātā augi sāk nīkuļot, izstīdz.

Vajadzība pēc izteikta miera perioda augiem ir dažāda. Daži spēj augt un ziedēt tikai pēc tam, kad ir izdzīvojuši absolūta miera periodu (piemēram, sīpolaugi un bumbuļaugi, kā arī daži kokainie augi), kad tiem atmirst virszemes daļas vai nobirst lapas, savukārt citiem augiem nav tik izteiktas miera perioda pazīmes.

Neskatoties uz miera perioda ārējām pazīmēm, visiem augiem, samazinoties gaismas intensitātei, rodas nepieciešamība pēc zināma miera. Šajā periodā būtiski ir samazināt laistīšanas un mēslošanas biežumu un iespēju robežās jācenšas nodrošināt vēsāki apstākļi. Dažiem augiem pat nepieciešams absolūts miers – laistīšanas pārtraukšana, vēsums un tumsa. Šeit gan jāmin izņēmums – ziemā ziedošie telpaugi ir jālaista un jāmēslo, kamēr vien tie zied.

Svaigs gaiss un mitrums

Liela nozīme augu dzīvē ir arī gaisam – gan skābeklim, kas augiem nepieciešams elpošanai, gan ogļskābai gāzei, kas nepieciešama fotosintēzei. Ja fotosintēzes process notiek tikai lapās, tad elpo augs ar visu savu organismu (lapām, ziediem, stumbru un saknēm), tāpēc jārūpējas, lai visas auga virszemes daļas vienmēr būtu tīras no putekļiem, kā arī saknēm gaiss piekļūtu brīvi, ko panāk, audzējot augus tiem piemērotā augsnē, kas ir pietiekami irdena.

Lai auga virszemes daļu nodrošinātu ar svaigu gaisu, telpas regulāri vēdina, taču ziemā tas jādara īpaši uzmanīgi – jāuzmanās, lai, vēdinot telpas, augus neapsaldētu, kā arī jāraugās, lai nepakļautu tos pastāvīgai siltā gaisa plūsmai no radiatoriem.

Vienlīdz svarīgs faktors ir arī gaisa mitrums – vienīgi sukulenti, kaktusi, kā arī augi ar ādainām lapām labi panes centrālās apkures radīto sauso gaisu, bet vairumam telpaugu tas ir kaitīgs. Gaisa mitrināšanu var panākt, novietojot blakus augiem traukus ar ūdeni vai apsmidzinot augus un gaisu ap tiem. Ūdenim piemīt viena no svarīgākajām lomām augu dzīvības procesu nodrošināšanā, jo augu šūnas var normāli funkcionēt tikai tad, ja tās ir piesātinātas ar ūdeni. Augu prasības pēc ūdens ir atšķirīgas, un tās lielākoties nosaka augu izcelsmes vieta. Tuksneša augi – kaktusi un sukulenti – ir pieticīgāki savās prasībās pēc mitruma, savukārt tropu augi ir prasīgi.

Jāatceras, ka nepiemēroti augšanas apstākļi – sausums, pārlieku liels mitrums, karstums, ūdens un barības vielu trūkums vai pārbagātība, krasas temperatūru svārstības un gaisa trūkums – ir izteikti stresa apstākļi augiem. Tie jācenšas novērst vai jāatsakās no telpaugu audzēšanas, ja nav iespējams nodrošināt tiem tādus augšanas apstākļus, kas augiem ir piemēroti vai kuriem tie spēj piemēroties.

***

NORĀDĪJUMI LAISTĪŠANAI

Augi, kas ziemā mīl sausumu

• Tuksneša kaktusi un sukulenti aktīvajā periodā no pavasara līdz rudenim ir jākopj kā mitrumu/sausumu mīlošie augi, bet ziemā var ļaut substrātam gandrīz pilnīgi izžūt.

Mitrumu/sausumu mīlošie augi

• Šai grupai pieder lielākā daļa lapu telpaugu. Standarta rekomendācija ir šāda – no pavasara līdz rudenim jālaista pamatīgi un bieži, bet ziemā taupīgāk, ļaujot izžūt substrāta virsējai kārtai viena centimetra biezumā starp laistīšanas reizēm. Virskārtas izžūšana starp laistīšanas reizēm ir īpaši svarīga miera jeb atpūtas periodā no vēla rudens līdz pavasara vidum.

Augi, kas vienmēr mīl mitrumu

• Lielākā daļa ziedošo augu pieder šai grupai. Substrātam visu laiku ir jābūt mitram, bet ne slapjam. Standarta rekomendācija ir šāda – jālaista rūpīgi katru reizi, kad substrāta virskārta ir sausa, bet ne tik bieži, ka substrāts nepārtraukti ir mitruma piesūcināts. Nav norādījumu, lai noteiktu, kādi augi pieder pie šīs grupas – pavērojiet augu individuālās vajadzības norādījumos no A līdz Z.

Augi, kas vienmēr mīl slapjumu

• Šai grupai pieder nedaudz augu. Jālaista pamatīgi un pietiekami bieži, lai substrāts būtu slapjš, nevis tikai mitrs. Šai grupai pieder Acorus, Azalea un Cyperus.

Avots: D.G.Hesejons, Telpaugi, Jumava, 2006

 Līga BĀLIŅA, Green OK produktu attīstības vadītāja:

– Reti iespējams nodrošināt ideālus apstākļus augiem mūsu mājās, it īpaši ziemā. Augi, tāpat kā cilvēki, spēj pielāgoties daudziem apstākļiem, bet mēs varam tiem palīdzēt. Ja redzam, ka auga dekorativitāte samazinās, tas liecina, ka kaut kas nav kārtībā – ir jāizvērtē, kas šim augam nepatīk, un jācenšas novērst nelabvēlīgos apstākļus, kas traucē tā augšanu. Pirmām kārtām jānodrošina pareizs laistīšanas režīms, turklāt ir jāraugās, lai auga lapas nebūtu noklātas ar putekļiem un tie spētu elpot. Ja regulāri apsmidzinām augu lapas, tad panākam dubultu efektu: gan samazinām putekļu nogulsnēšanos uz lapām, gan arī mitrinām gaisu, kas ziemā telpaugiem ir īpaši nepieciešams, jo centrālā apkure padara gaisu tik sausu kā Sahāras tuksnesī un lielākajai daļai augu šāds gaisa mitrums nav piemērots. Augiem, kam netīk apsmidzināšana, piemēram, pelargonijām, gaisu mitrinām, novietojot blakus trauku ar ūdeni. Lai augiem atvieglotu pārziemošanu, varam gan laistāmajam ūdenim, gan tam, ar ko apsmidzinām augus, pievienot humusvielu koncentrātu. Tas ir kūdras koncentrāts, kas satur bioloģiski aktīvas vielas, kas nostiprina augus un palīdz tiem pārvarēt ziemas radīto stresu. Martā atsākam augu piebarošanu. Lai turpinātu augus spēcināt un atsāktu to piebarošanu, laistāmajam ūdenim, kā arī ūdenim, ar ko apsmidzinām augus, varam pievienot humusvielu koncentrātu, kam ir pievienotas barības vielas. Šādam līdzeklim uz iepakojuma būs norāde «+NPK».

Lai augi mūs priecētu visu gadu, neatstāsim tos novārtā, veltīsim tiem savu uzmanību, un tie mūs apbalvos par rūpēm, radot mums prieku un lepnumu.