«Interese par akvārija iemītniekiem parādījās jau bērnībā, kad Klaipēdas tirgū ieraudzīju zelta zivtiņu trīslitru burkā. Toreiz vecākiem bija bijuši divi akvāriji, bet tajos laikos trūka informācijas par pareizu kopšanu, tādēļ zivis slimoja un ilgi nedzīvoja.
Atceros, ka stāvēju naktīs rindā, lai pasūtītu pastā Čehoslovākijā izdotus žurnālus par akvārijiem. Tulkoju interesantākos rakstus ar vārdnīcas palīdzību. Pakāpeniski izveidoju grāmatu un dažādu materiālu kolekciju,» atmiņās dalās Zanda Sejāne, kurai interese par akvāriju iemītniekiem nav vairs tikai hobijs, bet arī darbs.
Viņa stāsta: «Jo vairāk lasu un interesējos par ūdens iemītniekiem, jo vairāk jauna gribu uzzināt.» Zandai ir plašas zināšanas par ūdens augu kopšanas pamatiem, zivju sugām, akvāriju ķīmiju, tehniku, jūras akvārijiem, koraļļiem un citu. «Lai izstāstītu akvāristikas pamatus, nepieciešamas vairākas dienas, tomēr centīšos pārāk gari neizplūst, daloties pieredzē.»
Zivīm akvārijā ir vienalga, kā tiek panākts, ka ūdens parametri atbilstu tam, kādi tie ir sugas dzīvesvietā dabā.
«Ir zivis, kuras spēj diezgan labi adaptēties un dzīvot dažādā ūdenī, ir zivis, kurām jānodrošina specifiski, sugai atbilstoši ūdens parametri.» Akvārijos var izmantot krāna ūdeni, bet katram akvārija iemītniekam nepieciešams ūdens ar noteiktām īpašībām, tāpēc to vajadzētu sagatavot tieši tādu, kāds zivtiņai nepieciešams. Veidi, kā panākt, lai ūdens kvalitāte būtu atbilstoša katrai sugai, ir dažādi. Tos nosaka saimnieka izvēle. Viens no variantiem – iegādāties dārgu tehniku, pieslēgt to pie akvārija datora, un visus procesus akvārijā būs iespēja kontrolēt un vadīt ar internetu. Otrs variants – ik dienu pieliet klāt nepieciešamās vielas, ūdens parametru mērījumus veicot ar zooveikalos nopērkamiem akvārija ūdens testiem.
Katra zivju suga spēj izdzīvot noteiktā ūdens temperatūras diapazonā. Vienas no populārākajām akvāriju zivīm – neoni (Paracheidon innesi) – dzīvo Amazones baseina mežu strautos skābā, mīkstā, 23–24 grādu vēsā ūdenī. Amazones baseina reģionā dzīvo arī diskusi (Symphysodon spp.), kurus mēdz dēvēt par saldūdens akvāriju karaļiem. Diskusiem optimālā temperatūra ir 29–31 grāds, un, ja temperatūra ir zem 27–28 grādiem, tie sāk slimot un var aiziet bojā.
«Akvārijā vieglāk ir uzturēt augstāku temperatūru nekā zemāku. Akvārijiem paredzētos sildītājus var iegādāties jebkurā zooveikalā, bet akvāriju ledusskapji maksā vairākus simtus latu, tie jāmeklē ārzemju internetveikalos. Ja nelielā akvārijā nepieciešams pazemināt temperatūru tikai par dažiem grādiem, noder ventilatori, kas novietoti 45 grādu leņķī pret ūdens virsmu. Ūdenim iztvaikojot, temperatūra samazinās,» stāsta Zanda. Ventilatorus parasti izmanto vasarās, lai paglābtu akvāriju no pārkaršanas. Uzturot akvāriju, jāpievērš uzmanība arī ūdens skābumam (pH) un ūdens cietībai (kH un gH). «Dažām zivju sugām akvārijā nepieciešamas papildlietas. Zivīm, kurām patīk atpūsties un gulēt alā starp akmeņiem vai zem siekstām, būtu vēlams izveidot akmeņu krāvumu, ievietot akvārijā kokosrieksta čaulu vai ko tamlīdzīgu. Zivīm, kuras ne tikai peld, bet kurām patīk arī pagozēties saulītē, piemēram, dūņlēcējai (Periophthalmus), akvārijā būtu jāizveido neliela saliņa, lai zivis var izrāpties no ūdens un atpūsties. Citām zivīm patīk lidot, viņas var noplanēt gaisā vairākus metrus, tāpēc ķīļvēderu dzimtas un citas lidojošās zivis nevajadzētu turēt bez segstikla vai sieta virs akvārija,» stāsta Zanda.
Pirmās zivis var laist akvārijā ne agrāk kā 3–4 nedēļas pēc grunts iebēršanas un augu iestādīšanas.
«Ja no veikala atnesīsim mājās zivis un ielaidīsim tās akvārijā ar iepriekšējā dienā no krāna ielietu ūdeni, ir liela varbūtība, ka nākamajā dienā zivis būs beigtas. Pirms zivju iegādes topošajam akvāristam vajadzētu izlasīt vismaz minimālo informāciju par slāpekļa ciklu akvārijā,» saka Zanda. Zivis, elpojot un pārstrādājot barību, izdala akvārijā amoniju, kas daļēji ķīmisku reakciju procesā pārvēršas par amonjaku, kas ir ļoti toksisks. Aerobā jeb skābekļa bagātā vidē dzīvo baktērijas – nitrosomas, kas toksisko amonjaku pārveido par nitrītiem, tad nitrificējošās baktērijas zivīm indīgos nitrītus pārveido par mazāk toksiskiem nitrātiem. Slāpekļa cikls akvārijā nostabilizējas apmēram 30 dienu laikā. Tas nozīmē, ka pirmās zivis var laist akvārijā ne agrāk kā 3–4 nedēļas pēc grunts iebēršanas un augu iestādīšanas. Baktēriju savairošanos iespējams paātrināt, piemēram, nopērkot dzīvās baktērijas un barojot tās ar organiskām vielām, kas sadaloties rada amonjaku.
Akvāriju kopšana lielā mērā atkarīga no akvārija veida un tā iemītniekiem.
Visi akvāriji iedalās divās lielās grupās – saldūdens un sālsūdens akvārijos. Saldūdens akvāriji var būt tādi, kur galvenie ir augi un augu kompozīcijas, bet zivis ir tikai neliels akcents, kas akvārijam piešķir dinamismu – tā saucamie Amano stila jeb Nature aquarium un Holandes stila akvāriji. Tie var būt arī akvāriji, kur akcentē zivis – parasti akvāriji ar zivīm, kas ēd vai bojā augus, tos izrokot.
Vēl ir biotopu akvāriji, kad akvārijā tiek radīta vide, kas maksimāli pietuvināta dabiskam augu un dzīvnieku biotopam un kurā visi iemītnieki ir no viena ģeogrāfiskā reģiona. Pēdējā laikā modē esot akvāriji, kuros dzīvo tikai dažādas dekoratīvās garneļu šķirnes.
«Ja jāiesaka kāds ļoti aptuvens ūdens maiņas biežums, parasti iesācējiem ar standarta zivīm akvārijos, kuros nevalda pārapdzīvotība, iesaka mainīt 1/5 līdz 1/4 daļu no tilpuma reizi nedēļā. Nekad nevajag tīrīšanas laikā ņemt ārā grunti un zivis no akvārija, un nekad nevajag mainīt vairāk nekā 1/2 ūdens no akvārija tilpuma. Sālsūdens akvārijā ūdens sāļums ir 35–36 promiles, kas ir vidējais okeānu ūdens sāļums, tāpēc pirms ūdens maiņas tas jāsāla ar jūras sāli un jāseko līdzi, lai ūdens iztvaikošanas rezultātā sāļums nepalielinātos. Nepieciešamības gadījumā ūdens jāpapildina ar atsāļotu saldūdeni,» iesaka Zanda. Sālsūdens akvārijā ūdens maiņas biežums un daudzums atkarīgs no ūdens attīrīšanas tehnikas. Akvārijos bez putu atdalītāja vajadzētu mainīt vismaz 1/4 daļu reizi nedēļā. Lielos akvārijos, kur ir jaudīgs putu atdalītājs, var mainīt 1/10 daļu reizi divās nedēļās. «Koraļļi jutīgi reaģē uz ūdens piesārņojumu un trūkstošiem mikroelementiem ūdenī, tāpēc ar ūdens maiņām nevajadzētu slinkot,» piekodina Zanda. «Ja tiek audzēti cietie koraļļi, regulāri jāpapildina ūdens ar kalcija un magnija sāļiem, jo koraļļi šos sāļus izmanto skeleta veidošanai. Koraļļi ir jāapgriež, līdz tie sāk saskarties cits ar citu, jo tie izdala vielas, kas iedarbojas toksiski uz blakus augošo citas sugas koralli un, divu dažādu sugu koraļļiem saskaroties, visticamāk, viens no tiem tiks apdedzināts vai pat ies bojā.»
Katrai sugai dabā ir atšķirīga ēdienkarte – tas jāņem vērā arī akvārijos.
Zivju ēdienkarte var sastāvēt tikai no aļģēm un augiem, bet ir arī zivis, kas ir gaļēdājas. Starp zivīm – gaļēdājām ir planktonēdājas, ir plēsējas un ir tādas, kas ēd galvenokārt dažādus tārpus. Plēsīgās zivis ir jābaro ar dzīvām zivīm. Viena no populārākajām jūras plēsīgām zivīm ir skorpēna (Pterois spp.), kura sava izskata dēļ ir sapņu zivs daudziem akvāristiem. Dažas sugas izceļas ar īpašu ēdienkarti, piemēram, gandrīz visi no akvārijos dzīvojošajiem tetraodoniem pārtiek galvenokārt no gliemežiem. Tauriņzivīm jeb pantadoniem (Pantodon buchholzi) ēdienkartē obligāti jāiekļauj mušas un citi lidojošie kukaiņi. Liela daļa no jūras zivīm ēd arī koraļļus, tādēļ, pirms iegādāties kādu zivi rifu akvārijam, jānoskaidro, vai tā nepostīs koraļļus. Jūras zivis, kas ēd tikai un vienīgi koraļļus, akvārijos turēt ir grūti – mājas apstākļos praktiski neiespējami. Gandrīz visas saldūdens zivis, kas ir gaļēdājas, ēdīs dažādu dīķos saķertu vai mājās audzētu dzīvo barību. Zooveikalos iespējams iegādāties zivju barību pārslu, granulu vai tablešu veidā, kura satur visas nepieciešamās barības vielas. Granulu izmēriem ir jābūt atbilstošiem zivs mutes izmēram. Zooveikalos iespējams iegādāties arī vairāku veidu saldētās barības, ko var izmantot kā dzīvās barības aizstājēju. Ir arī speciālas barības mazuļiem, barība zelta zivtiņām, barība lielām zivīm. «Es savām zivīm barību cenšos dažādot – ja vienu dienu dodu dafnijas, tad nākamajā došu odu kāpurus. Ja zivis labprāt ēd pārslas vai granulas, baroju ar tām. Diskusus baroju ar speciālo saldēto diskusu barību. Jūras zivis baroju ar saldētām barībām, papildus dodot zivju vitamīnus. Nefotosintezējošos koraļļus, anemones, ceriantusus, krevetes, jūras zvaigznes un citus jūras iemītniekus baroju ar pārtikas veikalos nopērkamiem saldētiem astoņkājiem, kalmāriem, tīģergarnelēm, mīdijām,» pieredzē dalās Zanda.
Gandrīz jebkuras sugas zivs apēdīs citu zivi, ja tā pēc izmēriem ietilps viņas mutē.
Nedrīkst laist kopā zivis, kam vajag atšķirīgus turēšanas apstākļus. Piemēram, nevajadzētu turēt kopā Dienvidamerikas un Āfrikas cihlīdas, jo pirmajām vajag mīkstāku un skābāku ūdeni. Nedrīkst laist vienā akvārijā lielas un mazas zivis. Gandrīz jebkuras sugas zivs apēdīs otru, ja tā pēc izmēriem ietilps viņas mutē. Ir dažas ļoti agresīvas sugas, ko nevar turēt kopā ne ar vienu citu zivi. Vislabāk akvāriju komplektēt no viena reģiona zivīm. Piemēram, Āfrikas Malavi ezera zivis, Tanganjikas ezera zivis, Dienvidamerikas Amazones baseina mazās tetras, dažādu zelta zivtiņu šķirņu kolekcijas. Zanda saka: «Ja uztaisām akvārijā zivju kokteili, no tā nav prieka ne mums, ne arī zivis tajā labi jūtas. Pirms iegādāties jaunu zivi, vispirms nepieciešams iegūt informāciju par šīs sugas turēšanas prasībām, tikai tad apsvērt, vai jaunā zivs iederēsies mūsu akvārijā.»
Zivīm viegli var iemācīt sekot barības paciņai vai rokai, kas virzās gar akvāriju.
Dažu sugu zivis pazīst savu saimnieku, kas viņas baro, bet vairums drīzāk pazīs barības bundžiņu vai reaģēs uz akvārija stikla pacelšanu. «Zivis diezgan ātri saprot, kurā brīdī akvārijā sāks birt barība, un viņas viegli var iemācīt sekot barības paciņai vai rokai, kas virzās gar akvāriju,» stāsta Zanda. Akvārija ekosistēmai ir jānodrošina diennakts režīms, kad gaisma mijas ar tumsu. Parasti akvāriju apgaismo 8–11 stundas, pārējā laikā akvārijam ir jābūt tumsā. Tas nepieciešams gan normālai augu attīstībai, gan zivju atpūtai un miegam. «Ja saimnieks ir cīrulis, tad akvārijam gaišo dienas daļu var uztaisīt rīta pusē. Ja saimnieks ir pūce vai vēlu vakaros atgriežas no darba, var noregulēt taimerus tā, ka gaisma ieslēdzas plkst. 16 pēcpusdienā un izslēdzas plkst. 2 naktī. Zivis pieradīs pie tāda ritma un būs aktīvas dienas gaišajā laikā.» Vienas sugas ietvaros var būt dažāda rakstura zivis – var būt agresīvas, bet var būt arī miermīlīgas. Ja viena šīs sugas zivs ēdīs visu, ko dod, otra var atteikties no barības pavisam un nomirt badā. «Dažas zivis šā iemesla dēļ akvāristi iesaukuši par loterijas biļetēm, populāra loterijas biļete ir tauriņzivs Chelmon rostratus, kuru pērkot nekad nevar zināt, kā tā uzvedīsies akvārijā.».