Tam, kurš visu rēķina tikai naudā, nav skaidrs, kāpēc cilvēki no darba brīvajā laikā vai pēc aiziešanas pensijā nodarbojas ar dārzkopību. Savā zemes pleķītī audzētie produkti bieži izmaksā dārgāk nekā veikalā vai tirgū pirktie.
Tomēr amatieru dārzkopība ir iecienīts vaļasprieks visā pasaulē, un runa nav tikai par to, ka pašu dārzā augušajiem, ar mīlestību aprūpētajiem augļiem un dārzeņiem ir pavisam cita garša. Arvien vairāk pētījumu liecina, ka dārzkopība var nākt par labu gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai.
Viens nosacījums gan jāievēro stingri: nedrīkst pārpūlēties! Ja dārzs vairs nesagādā prieku, bet mocības, tad vai nu jāiesaista tā kopšanā vairāk palīgu, vai arī jāsamazina apgriezieni, neapstrādāto platību pārvēršot par mauriņu. Gados vecākiem dārzkopjiem der objektīvi izvērtēt savu fizisko varēšanu, savukārt jaunākiem – cik laika viņi var dārziņam atvēlēt, lai nebūtu tā, ka nedēļas nogalē sākas lielā saraušana un pirmdienas rītā sāp visas maliņas.
Dārzkopji ir apmierinātāki ar dzīvi
Teksasas universitātes pētnieki, aptaujājot gandrīz 300 gados vecākus ļaudis, lūdza viņu izvērtēt savu dzīvesprieka, optimisma, apņēmības un gara spēka līmeni. Atklājās, ka cilvēki, kuri nodarbojas ar dārzkopību, liek sev ievērojami augstāku vērtējumu nekā citi. Būtu grūti nepriecāties par dzīvi, kad viss apkārt zied un plaukst, turklāt, darot kaut ko patīkamu un lietderīgu, cilvēks mazāk domā par savām kaitēm un problēmām. Svarīgs ir arī fakts, ka dārzkopis pats nosaka, ko kur stādīt un kāda secībā darīt darbus, – tas sniedz lielāku neatkarības izjūtu jebkurā vecumā. Dārzu mēdz dēvēt arī par dabisku antidepresantu, tas ir miera un harmonijas avots daudziem nervoza un mazkustīga darba darītājiem. Dārzkopība palīdz attīstīt radošo izdomu, krāsu un kompozīcijas izjūtu, izpratni par augiem un to vajadzībām, rosina meklēt jaunu informāciju un eksperimentēt.
Samazina osteoporozes risku
Darbs dārzā saistīts ar zināmu fizisku slodzi, tāpēc tas padara mazāku osteoporozes risku un palīdz uzturēt veselus kaulus. Ārkanzasas universitātē veiktajā pētījumā, kurā iesaistītas 3310 gados vecākas sievietes, konstatēts, ka dalībniecēm, kuras regulāri strādā dārzā, ir pat mazāks osteoporozes risks nekā tām, kuras nodarbojas ar lēno skriešanu, peldēšanu vai aerobiku. Īpaši par labu osteoporozes profilaksei nāk zemes rakšana, komposta gatavošana, nezāļu grozu un citu mērenu smagumu nešana, protams, iztiekot bez pārspīlējumiem.
Mazina diabēta risku
Kustīgam, fiziski aktīvam dzīvesveidam tiek piedēvēta liela loma diabēta profilaksē. Kanzasas pavalsts universitātes zinātnieki aprēķinājuši, ka čaklākie dārzkopji bez pūlēm izpilda ieteikto fiziskās aktivitātes ilguma normu – 150 minūtes nedēļā. Otra liela dārzkopju priekšrocība ir saņemt svaigus pašaudzētus produktus tieši no dobes. Vairāki pētījumi rāda, ka reģionos, kur cilvēki aktīvi nodarbojas ar dārzkopību, diabēta izplatība ir mazāka nekā citviet.
Uzlabo miega kvalitāti
Izrādās, ka psihiatrijā ir īpaša nozare, ko sauc par dārzkopības terapiju, ko izmanto gan garīgi atpalikušiem, gan nomāktiem un spriedzes pārņemtiem pacientiem, jo darbošanās dārzā mazina uzbudinājumu un uzlabo miega kvalitāti. Arī veseli cilvēki spēj labāk iemigt pēc veselīgas slodzes dārzā, svaigā gaisā.
*
NODERĪGI
• Plānojot darbus dārzā, jāievēro pakāpenība, jo sevišķi, ja visu ziemas periodu dārzkopis bijis mazkustīgs. Izturība jāattīsta pamazām, katru lielu plānu vēlams sadalīt vairākos mazos.
• Pirms ķeraties pie dārza darbiem, vēlams nedaudz iesildīties, gluži kā skolā pirms sporta stundas. 10–15 minūtes ieteicams izpildīt vieglus vingrinājumus – kāju cilāšanu, plecu apļošanu, pieliekšanos u.c.
• Ja, strādājot dārzā, jāpārvieto smagāki priekšmeti, rokas jātur pēc iespējas tuvāk ķermenim, mugurai jābūt pēc iespējas taisnākai. Lai paņemtu zemē nolikto kravu, labāk pietupties, nevis saliekt muguru. Arī sēt, stādīt un ravēt ar taisnām kājām un saliektu muguru nav vēlams.
• Nedrīkst pārvērtēt savus spēkus. Kad vien iespējams, jāņem talkā palīglīdzekļi, kas atvieglo dārza darbus, – ergonomiskie darba rīki ar pietiekami gariem un ērtiem kātiem, ceļu sargi, soliņš, ratiņi u.c.
• Vislabāk ieplānot darbus tā, lai ik pēc 15–20 minūtēm būtu iespēja mainīt ķermeņa pozu, jo sevišķi, ja darbs saistīts ar tupēšanu vai locīšanos.
• Ja darbs kļūst par grūtu, nevajag sev liegt nelielu pārtraukumu, mazliet pastaigāt, pasēdēt vai pat atgulties (tikai, protams, ne uz aukstas zemes). Pēc slodzes ieteicama pusminūti ilga izstaipīšanās.
• Nevajadzētu atsākt darbu tūlīt pēc ēšanas, kad asinis pieplūst gremošanas orgāniem, lai tie varētu tikt galā ar savu darbu. Tāpat arī nav labi ieturēt sātīgu maltīti tūlīt pēc fiziska darba, jo izpētīts, ka tas veicina aptaukošanos.
• Ja pēc dārza darbiem sāp mugura un sāpes izstaro uz rokām vai kājām, locekļos parādās tirpšana un vājuma sajūta, jākonsultējas ar ārstu, jo šīs problēmas nedrīkst ielaist.
• Strādājot dārzā saulainā laikā, jāvalkā galvassega, plāns, gaišs un elpojošs apģērbs, ieteicamas saulesbrilles, jālieto arī saules aizsargkrēmi. Laiku pa laikam der padzerties ūdeni. Ja vien iespējams, nevajadzētu strādāt saulē dienas karstākajā laikā.