Paņem siltumu no gaisa

Gaisa siltumsūknis ir ekoloģiska un ekonomiski izdevīga apkures iekārta, kas konstruēta un speciāli pielāgota ziemeļvalstu klimatiskajiem apstākļiem. Tā ir piemērota privātmājām, dzīvokļiem, birojiem, veikaliem, kafejnīcām, noliktavām un garāžām.

Šī apkures sistēma ir moderna, vienkārši uzstādāma, lietošanā ērta, droša un par labu cenu, kas salīdzinoši atmaksājas ātrāk nekā citas iekārtas.

Siltumsūkņi ir iekārtas, kas, izmantojot vienkāršus fizikas likumus un mūsdienu tehnoloģijas, apkārtējā vidē akumulēto saules enerģiju pārnes uz telpām. To darbības princips ir līdzīgs kā ledusskapim, tikai aukstuma vietā ražo siltumu.

Populārākie

Ir trīs veidu siltumsūkņi: ūdens, zemes un gaisa. Tiem visiem ir līdzīgs darbības princips, tikai atšķiras avots, no kā tiek iegūts siltums. Latvijā arvien populārāki kļūst gaisa siltumsūkņi. Tos iespējams visātrāk un vislētāk ierīkot, jo nav vajadzīga zemes platība, kur izvietot kolektoru siltuma uzņemšanai no zemes vai ūdens (siltumsūkņi siltuma iegūšanai izmanto gaisu), tāpēc šis apkures veids būs piemērotākais, ja nevēlas bojāt piemājas dārziņu vai mauriņu.

Vai tas būtu auksts ziemas vai vēss pavasara gaiss, iekārta no tā paņem siltumu. Gaisa siltumsūknis sastāv no divām daļām – ārējās (kompresors + liels radiators, kuru stiprina pie ēkas ārsienas) un iekšējās daļas ar siltā gaisa pūtēju. Abas siltumsūkņa daļas tiek savienotas ar divām caurulītēm, pa kurām plūst freons. Kompresoram darbojoties, saspiestā gāze kļūst karsta, aizplūst uz ierīces telpas daļu un tur atbrīvojas no siltuma. Pēc tam gāze atkal atgriežas noslēgtās sistēmas āra daļā un izplešoties kļūst auksta.

Maldīgs ir uzskats, ka iekārta aukstumaģenta sildīšanai izmanto elektrību. Gaisa siltumsūknim nav elektriskā sildītāja, lai sildītu šo vielu. Iekārta patērē elektrību, lai uzņemtu siltumu no apkārtējā gaisa, to pārnestu, kā arī palielinātu aukstumaģenta spiedienu un atdotu siltumu telpai. Būtiskākais parametrs, ar ko gaisa siltumsūknis atšķiras no elektriskā sildītāja, ir energoefektivitātes koeficients jeb patērētās elektrības daudzums pret saražoto siltuma daudzumu.

Kā ietekmē?

Šis siltumsūkņa energoefektivitātes koeficients galvenokārt ir atkarīgs no diviem faktoriem – āra gaisa mitruma un temperatūras. Līdzīgi kā ledusskapim, arī siltumsūknim veidojas kondensāts. Siltam gaisam plūstot cauri aukstam radiatoram, gaiss daļu mitruma kristāliskā veidā (ledus) atstāj uz radiatora restes. Pēc ilgāka darbības laika uz iekārtas veidojas sarmas kārtiņa, kas darbojas kā siltuma izolators un traucē iekārtai uzņemt siltumu. Tāpēc siltumsūkņu iekārtām jāveic atkausēšanas funkcija, īslaicīgi siltums tiek pārnests no iekštelpas uz ārējo bloku un izveidojusies sarma tiek nokausēta. Vecāka tipa siltumsūkņiem šādas atkausēšanas funkcijas nebija, un tos varēja tikai izmantot tad, kad āra gaisa temperatūra bija plusos vai arī pašiem vairākas reizes dienā vajadzēja mehāniski skrāpēt nost izveidojušos sarmu.

Iegūstot siltumu, vēl būtiskāks faktors par gaisa mitrumu ir gaisa temperatūra laukā. Jo augstāka tā ir, jo siltumsūknis, patērējot to pašu elektrības daudzumu, spēs pārnest vairāk siltuma.

Visi jaunākā tipa siltumsūkņi ir apgādāti ar mainīgas jaudas (inverter) tipa kompresoriem. Vecā tipa kompresoriem bija divi darbības režīmi: izslēgts vai darbojas maksimāli. Taču šai iekārtai energoefektivitātes koeficients ir līdzīgs kā automašīnai – jo zemāks motora griešanās ātrums, jo zemāks patēriņš. Tāpēc jau vairākus gadus vadošo firmu siltumsūkņos, piemēram, Mitsubishi Heavy industries, Panasonic, Toshiba un vēl dažos citos, izmanto tikai mainīgas jaudas tipa kompresorus.

Samazinoties āra temperatūrai, pieaug telpas siltuma zudumi un nepieciešamā siltuma jauda. Var veidoties situācija, ka siltuma daudzums, ko saražo siltumsūknis, var vairs nepietikt vēlamā siltuma nodrošināšanai telpā. Tad ir divi varianti: telpā krītas temperatūra un sasniedz līmeni, kuru siltumsūknis spēj nodrošināt, jo viena grāda samazinājums prasa 5–7% mazāk siltuma jaudas. Otrs variants – iztrūkstošo jaudu iegūt no cita siltuma avota. Izmantojot apkurei siltumsūkni, obligāti ieteicams papildus uzstādīt vēl citu apkures veidu. Siltumsūkni var kombinēt ar elektrisko, gāzes vai malkas apkuri.

Vēlams apvienot

Tāpat arī gāzes cenā ietekmi atstās plānotais akcīzes nodoklis un mūžīgā atkarība no lielā kaimiņa – Krievijas. Samazinot risku būt atkarīgam no viena kurināmā veida, gāzes apkurei paralēli var uzstādīt siltumsūkņu apkuri, tad būtu iespēja izvēlēties, ar kādu apkures sistēmu ir izdevīgāk apsildīt mājokli.

Malkas apkure vienmēr ir bijusi lēts apkures veids. Tikai šajā apgalvojumā nav ņemts vērā viens faktors – kurinātāja alga (jo pārsvarā visi izmanto savu darbaspēku kurināšanai). Lai mājoklī nodrošinātu siltumu, ir nepieciešama pastāvīga kurināšana. Ir divi risinājumi: papildināt ūdens apkures sistēmu ar siltuma akumulatoru, kur uzkrāt siltumu, kamēr kurina. Tad jāskatās arī katla jauda, lai būtu pietiekama rezerve ne tikai siltumam telpās, bet arī uzkrāšanai. Otrs variants ir siltumsūkņa apkures ierīkošana. Tajos brīžos, kad nekurina, darbojas siltumsūknis un nodrošina vēlamo telpas temperatūru. Uzstādot siltumsūkņa apkures sistēmu, samazinās vēlme kurināt ar malku un gaisa siltumsūkni izmanto kā primāro apkures veidu, bet malkas apkuri tikai tad, kad laukā ir ļoti auksts. Šāds apkures apvienojums izmaksu ziņā ir pats ekonomiskākais.

Gaisa siltumsūkņiem ir divi galvenie veidi. Viens veids ir gaiss–gaiss siltumsūknis, kas ir pilnīgi neatkarīgs apkures veids. Telpā atrodas savs radiators, kas silda gaisu. Otrs siltumsūkņa veids, kas kļūst arvien populārāks, ir gaiss–ūdens siltumsūknis. Šo siltumsūkni var pieslēgt pie centrālās apkures sistēmas un sildīt ūdeni tajā. Vienīgi jāņem vērā, ka šim apkures siltumsūknim augstāko efektivitāti iegūst, izmantojot zemas temperatūras apkures sistēmu, tas ir, siltās grīdas vai arī radiatorus, kuru jauda ir rēķināta pie ūdens temperatūras +45 grādi.

Ne velti Skandināvijas valstīs gandrīz katrā mājā apkurei izmanto siltumsūkni. Pirms pāris gadiem Latvijā lielākā daļa mājokļu īpašnieku izvēlējās gāzes, elektrisko vai granulu apkuri, bet, iestājoties krīzei, cilvēki sākuši rēķināt izdevumu pozīcijas un arvien vairāk pāriet tieši uz gaisa siltumsūkņu apkuri. SIA Commodus, izvērtējot pagājušā gada pārdošanas rezultātus un tos salīdzinot ar 2008. gada pārdošanas rezultātiem, var apgalvot, ka 2009. gadā ir trīs reizes pieaudzis pieprasījums tieši pēc Mitsubishi gaisa siltumsūkņiem. Jo tā ir iekārta ar zemām apkures izmaksām.

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA Commodus