Krūmmellenes no Latvijas purva Anglijas tirgū
Daudzi cilvēki joprojām nezina, ka krūmmellenes to vērtīgo īpašību dēļ Anglijā pamatoti ierindojušās otrajā vietā, tūlīt aiz zemenēm," izrādot ogu audzētavu, saka SIA "Lienama Alūksne" īpašniece Gundega Sauškina.
"Latvijas pircēji uzskata, ka krūmmellenes ir modificētas ogas, lāgā negrib pirkt.
G. Sauškina stāsta, ka šogad no viena krūma varētu ievākt pat līdz 12 kilogramiem saldo melleņu. Gatavas tās ir krietna īkšķa lielumā, visi zari gluži kā krellēm nosēti. Kalna purvā, kas atrodas Alūksnes rajona Virešos, 2,8 hektāros iestādīti 5400 melleņu krūmu. Tos stāda metra attālumā citu no cita. "Purvā ir pavisam citas problēmas, te ir specifiska augsne. Krūmmellenēm vajadzīgs kalcijs, kālijs un bors. Ar kalciju un kāliju piebaro ogas caur lapām. Cik bieži mēslot, atkarīgs no gada un situācijas. Ja lapiņai ir nedaudz sarkanas malas, tas nozīmē, ka nepietiek kālija.
Selekcijas ceļā no parastās Kanādas meža mellenes izveidota šī lielā mellene, kas nav modificēta. Ogas galvenokārt realizējam svaigā veidā. Tās, kuras pārāk gatavas, izspiežam sulā, ko tirgo Rimi veikalu tīklā. Tīru sulu pildām stikla pudelēs bez konservantiem, pasterizējot 80 grādu temperatūrā, neiznīcinot vitamīnus. Esam spējīgi veikaliem piegādāt gan svaigas ogas, gan tīru sulu lielos daudzumos, taču pagaidām pircēji ir atturīgi – maz pērk. Ogas tāpēc ir tik lielas, ka aug purvā, turklāt šogad bija slapja vasara. Ir laistīšanas sistēma, kas palīdz aizsargāt pret pavasara un rudens salnām. Krūmmellenes iesākām lasīt 1. augustā, līdz 1. septembrim vajadzēja pabeigt novākt. Dzērvenes audzējam 20 hektāru lielā platībā, tās pagaidām gatavojas," stāsta Gundega Sauškina.
Idejas aizsācējs
Savulaik viņas tēvs, kādreizējais saimniecības vadītājs, meitai piedāvājis izvēlēties kādu no netradicionālajām nozarēm. Viņš arī atradis šo Kalna purvu. Pirmos lielogu dzērveņu stādus ieveda no Amerikas. Savukārt pirmie krūmmelleņu stādi iegādāti Igaunijā. Kaimiņiem tās praktiski neaug, Alūksne ir galējais punkts šai kultūrai, jo agras ir pirmās rudens salnas.
"Ja nav zināšanu, ko krūmmellenei vajag: kādu augsni, ar ko mēslot un piebarot, uz ražu nav ko cerēt. Šī mums ir pirmā lielā raža. Vienu gadu kļūdījāmies – iedevām par daudz slāpekļa un palikām bez ogām, bija tikai zari un lapas. Pirmās krūmmellenes purvā iestādījām 2001. gadā, tās garumā vairs nestiepsies. Šogad Rimi iepērk krūmmellenes par trim latiem kilogramā, tā ir laba cena. Pērn dzērvenes realizējām par 1,50 latiem kilogramā.
Arī nelielās platībās audzējot, var iegūt labu ražu, tikai jāzina, ko šai kultūrai vajag. Arī mums vēl daudz nezināmā, ko palēnām atklājam. Daudzi cilvēki, pirmajos gados neieguvuši ražu, atmet šai nozarei ar roku, bet ir vērts audzēt. Uz lauka stādītajām krūmmellenēm vieni no lielākajiem kaitēkļiem ir maijvaboļu kāpuri. Tā ir problēma, kas pagaidām Latvijā netiek risināta. Aiziet bojā veseli krūmi, jo kāpuri tos nograuž. Purvā maijvaboļu kāpuri neiedzīvojas, bet no zaķiem aizsargājamies ar žogu," skaidro Gundega.
Visu rakstu lasiet žurnāla Māja 8. septembra numurā.