Dakšu ģimenei no Tukuma nav iznācis laika braukāt pa citām zemēm, lūkojoties, kā zied dārzi, taču, esot Jūrmalā, Laima un Juris redzējuši, cik skaisti dārzi ir tepat, Lapmežciemā.
Vīrs Juris ieminējies: "Kāpēc mēs nevaram kaut ko skaistu ierīkot?" Tā arī nolēmuši iekārtot savu dārzu. Vispirms atraduši diplomētu speciālisti Maiju Solovjovu, uzaicinājuši pie sevis daiļdārznieci Annu Pētersoni. Viņa strikti noteikusi: "Es jums neko nerādīšu, kamēr nebūsiet izcirtuši vecās ābeles." Tās vajadzējis nozāģēt, un tikai pēc tam varējuši plānot, kurus stādus pirkt un kur tos stādīt.
Vislabāk iekārtot pašiem
Katru dienu dārza saimniekiem ir desmitiem darbu, kas jāpaveic, lai viss zaļotu, ziedētu un priecētu acis. Interesanti, ka viņi ne reizi nav pieteikušies sakoptāko dārzu konkursā, nav arī iesaistījušies kādā no biedrībām. Viņi nemīl sevi reklamēt, līdz šim citi pamanījuši, kāds košums valda Dakšu ģimenes dārzā. Gan Laima, gan Juris uzskata, ka vislabākais variants – pašiem iekārtot savu dārzu. Lai to darītu kāds algots dārznieks – tādam risinājumam viņi nepiekrīt. Visus gadus galvenais pelnītājs bijis vīrs, bet sieva Laima rušinājās pa zemi. Tāpēc kārtība viņas koptajā dārzā ir apskaužama. Pašlaik saimniece prāto, ka vajadzētu atsākt audzēt persikus un aprikozes. Tās šejienes apstākļos labi padevušās. Tikai ziemā Tukuma pusē vairāk jāraizējas, ka kāds no augiem vai krūmiem var izsust.
Mēslo reizi gadā
Ģimene priecājas par gaurenīšu paklāju, kas no vienas vietas saziedējis baltos ziedos. Saimniece Laima ļauj droši kāpt un bradāt pa ļoti mīksto, taču neparasto segumu. Vietām izveidojušies nelieli uzkalniņi. Izrādās, tieši pa tiem der kārtīgi pabradāt, lai karstajās vasaras dienās gaurenītes neizkalstu. Šur un tur, rūpīgāk ieskatoties, manāmi mazi pumpuriņi. Laima skaidro, ka tie jau ir pārziedējuši.
"Mēslojam tikai reizi gadā – pavasarī. Agrāk izmantojām iecienīto Kemiru, lai tiktu vaļā arī no sūnas. Šopavasar mums ieteica Polijā ražotu kvalitatīvu mēslojumu. Paši praksē pārliecinājāmies, ka tā tiešām arī ir. Tās gaišākās, nedaudz iedzeltenās vietas iekrāsojusi mūsu bērnu labradoru kucīte. Tagad ar meitu šīm apslapinātajām vietām uzlejam virsū ūdeni, un viss kārtībā."
Gar kaimiņu robežu aug klintenes. Dzīvžogam tās izvēlētas izturības dēļ. Jāapcērpj tikai reizi gadā – pirms Jāņiem. Vienīgi šogad tas nav nosmidzināts, tāpēc – neliels mīnuss. Gar piebraucamā ceļa malu iestādītas citronliānas – kad sakuplos un aizvīsies līdz garāžai, būs zaļa siena.
Kā visiem latviešiem
Lielajiem vēdekļveida kadiķiem, kas savas skujas izpletuši uz visām pusēm, un tūjām ir jau 15 gadi. Tieši tad Dakšu ģimene – Laima un Juris – sāka pārveidot un iekopt Laimas vecāku piemājas dārzu. Kā jau visiem latviešiem, tajā auga ābeles, sētas bietes, burkāni, kāposti, stādīti kartupeļi.
Kad skujeņi sasniedz ievērojamu lielumu, svarīgi tos iztīrīt, izpurināt, izgrābt sakritušās skujas, izgriezt kādu iekaltušu vai nolūzušu atvasi. Laima dara to ar kailām rokām, bez cimdiem, jo citādi nevar. Līdzās augumā raženākajiem skujeņiem aug arī triju krāsu ērikas – tumši sarkanas, rozā un baltas.
Zem krāšņi saaugušajiem un biezajiem skujeņiem iesējusies kāda savvaļas vijolīšu pasuga, neviens tās speciāli nav stādījis. Saimniece ļauj kuplot un augt, jo izskatās glīti. Katru rītu viņa apskata un izstaigā savu dārzu, salasa gliemežus, jo citādi no tiem nevar tikt vaļā.
Laima saka, ka abiem ar vīru neesot gluži vienādas domas, kādam jāizskatās kopīgajam dārzam. Astilbju un pīpeņu grupu dārzā vairs nav, jo Juris uzskata, ka īslaicīgs košums nav vajadzīgs – tās zied tikai īsu brīdi.
Pelargonijas un keramika
Dakšu ģimenes dārzs ir savdabīgs, jo tajā ir maz ziedošu augu, viengadīgo un daudzgadīgo puķu. Ir nedaudz sārtu balzamīņu blakus skujeņiem priekšdārzā. Košu akcentu iekrāso sarkanās nokarenās pelargonijas, kas maijā iestādītas lielajos keramikas podos. Divus gadus saimniece centusies pelargoniju gumus saglabāt, taču nākamajā pavasarī nav apmierinājis to izskats, tāpēc ik gadu stāda jaunus – tik, cik pati vēlas. Lielie, skaistie māla podi atvesti no Jelgavas. Daļa atstāti tukši, lai izceltos uz apkārt valdošā zaļā fona.
Mājas priekšdārzā līdzās tūjām atvēlēta vieta arī mūžzaļajām Conica eglītēm. Tās iesakņojušās dārzā nedaudz vēlāk – pirms 12 gadiem. Speciāli neesot skaitījuši, cik daudz skujeņu dārzā aug. Pārsvarā visiem zina nosaukumus, ja par kādu šaubās, atliek ieskatīties apzaļumošanas projektā. "Mums galvenais, lai ir skaisti," bilst saimniece Laima.
Atpūtas zonā aiz mājas centrālajā daļā uzmanību piesaista kamīns, ko mūrējis meistars no Kandavas. Te īpaši bieži uzturas Laimas un Jura bērni – abas precētās meitas ar savām otrajām pusītēm. Parasti, kad viņi atbrauc ciemos, kamīnu iekur, jo abām meitām patīk gatavot ēst, un tas viņām arī padodas.
Līdzās kamīnam glīti sarindotas malkas šķilas, tās saliktas arī kurtuvē, lai ātri varētu aizdegt. Kad tiek ieslēgts baseina prožektors, visa tuvākā apkārtne iegūst romantisku noskaņu.
Vienmēr uztraukums
No ģimenes dārza redzams Tukuma luterāņu baznīcas tornis. Daži apgalvo, ka tas šai vietai radot īpašu auru. Ik reizi, kad dārzu brauc apskatīt un vērtēt speciālisti, saimniece ir uztraukta, lai gan viņas dārzā valda apskaužama tīrība un sakoptība. Ainavu arhitekte Gundega Lināre ieteikusi, ka dārzā iederētos tikai viena kalnu priede. Viens speciālists jautājis, kāpēc neesot iestādītas daudzgadīgās puķes, citi aizrādījuši, ka vajadzējis izvēlēties garākus stādījumus, lai pilnībā aizsegtu kaimiņu mājas pagalmu.
Agrākajos gados zemenes audzējuši uzkalnā, taču izcilu ražu iegūt nevarēja. Tad saimnieki nolēmuši iestādīt tās ceļa malā – zaļajā zonā pie dīķa, ko savulaik jau kopuši Laimas vecāki. Tur ienākas bagātīga raža, pietiek visiem, arī garāmgājējiem.
Rozes un varde
Iekārtojot dārzu, vispirms izrakts neliels baseins, iestādītas baltās ūdensrozes. Uz kādas lapas uztupusies zaļā varde. Tā nav nedz speciāli iegādāta, nedz baseinā ielaista. Acīmredzot pati atlēkusi no tuvējā Čigānu dīķa. "Rudenī ūdensrozes no baseina ārā neceļam, kaut viss ziemā sasalst līdz pašai augšai. Pagaidām ir tikai baltās, jo vairāk nepietiek vietas. Īpaši nemēslojam, tām pietiek ar lapām. Lampas dārzā ieslēdzam vakaros, tad viss skaisti izgaismojas, nemaz negribas doties istabās. Sēžam ārā un baudām vakara mieru un sava dārza burvību," saka saimniece. Gar kaimiņa sētu iestādītas pacipreses. Turpat netālu aug maigi zaļš kadiķis – viens no jaunākajiem stādījumiem dārzā. Šogad uzcelta jauna, neliela siltumnīca, kurā briest tomāti un paprika. Gatavojas burkāni, kolrābji un ziedkāposti. Laima prognozē, ka būs daudz cukurzirņu un tomātu. Katru gadu ražo skābie ķirši, ko saimniece galvenokārt sasaldē un gatavo arī kompotus.
Pēc sējas kalendāra
"Ja ievēro sējas kalendāru, viss labi aug. Sakņu dārzā sēju zirņus 100. dienā, bet lejā pie dīķa – ievērojot labvēlīgās dienas," saka Laima Dakša. Viens no jaunākajiem elementiem dārzā ir baseins. Saimnieks Juris mīl peldēties. Baseina cienītāja ir arī vecākā meita. Īpašo nokrāsu ūdenim piešķir zilā ieklātā plēve. Lai baseins būtu tīrs, tajā regulāri ievieto hlora tableti.
Saimniece saka, ka lielākie izdevumi, kad dārzs iekopts un augi sarūpēti, ir mikroelementu iegādei. "Protams, nevar salīdzināt, kādas augu cenas bija pirms 15 gadiem un tagad. Kaut arī pašlaik ir liels piedāvājums, augi ir dārgi," secina Dakšu ģimene.