Pasaulē ir vairāk nekā četrdesmit tūkstoši orhideju sugu, no tām Latvijā ir aptuveni divdesmit. Tās sīkāk tiek iedalītas virszemes orhidejās, klinšu orhidejās un epifītu orhidejās, kas ir visizplatītākās.
Epifītu orhidejas aug tropu mežos uz kokiem, ar saknēm ieķērušās mizās un ķērpjos vai sūnās, tāpēc dažreiz cilvēki maldīgi domā, ka tās uz kokiem parazitē, lai gan tās izmanto koku tikai par balstu, bet visu nepieciešamo gūst no lietus ūdens, kas, tekot pa koka stumbru, noskalo beigtus kukaiņus, putnu izkārnījumus ar orhidejai vajadzīgajām vielām.
Veikalos Latvijā vare iegādāties falenopša hibrīdorhidejas. Tās ir cilvēka selekcionētas, lai būtu vieglāk audzēt mājas apstākļos. Orhideju audzēšanas speciāliste Lolita Afanasjeva stāsta par vienu no atbildīgākajiem darbiem orhideju kopšanā – pārstādīšanu.
Orhidejas vajadzētu pārstādīt vienu reizi divos trijos gados, jo substrāts piesārņojas, sāk sairt un veidot toksīnus. Vislabākais laiks pārstādīšanai ir tad, kad orhideja noziedējusi un tai sāk veidoties jaunie dzinumi. Nevajadzētu orhideju pārstādīt, ja ir sākusies lapu vīšana. Vispirms jānoskaidro iemesls – pārkaršanas, pārliešanas vai sausuma dēļ. Orhideju nepārstāda, ja pāri poda malai nokarājas dažas gaisa saknes (falenopšiem, katlejām). Orhideju gaisa saknes piedalās fotosintēzē, tāpēc tās nevajadzētu slēpt.
Speciāliste Lolita Afanasjeva demonstrē netradicionālās burkānu orhidejas pārstādīšanu. Šī šķirne ir kļuvusi ļoti populāra pie mums un visā pasaulē smaržīgo ziedu dēļ. Lolita īpaši pievērš uzmanību tam, ka burkānu orhideja mēdz pēc ziedēšanas nomest lapas – tad orhideja ir jāpārstāj laistīt un ir jāgaida jaunais dzinums. Kad tas izveidojis 3–4 cm garas saknes, ir pienācis laiks šo orhideju pārstādīt. Vecās saknes nogriež ne īsākas par četriem centimetriem, lai varētu iestiprināt podiņā un bagātīgi mēslot. Daži pat podā mēdz ievietot kaltētu zirgābolu, lai orhideja izaugtu spēcīga.
Falenopšus vispirms kārtīgi aplej ar ūdeni, lai substrāts būtu mitrs. Lolita pati mēdz orhideju palikt zem patīkami siltas dušas. Augu izņem no vecā puķupoda un tā saknes saudzīgi atbrīvo no vecās augsnes, viegli nokratot vai uzmanīgi noskalojot ar siltu ūdeni. Ūdens būs padarījis orhidejas saknes elastīgas.
Bojātas un atmirušās sakņu daļas nogriež ar asām šķērēm. Velumenu, kas slimajām saknēm kļuvis rūsgani brūns, var vienkārši pavilkt uz leju, un tas viegli atdalīsies. Griezuma vietas dezinficē ar medicīnisko ogli, kanēli vai sēra pulveri.
Podiņam, kurā orhideja tiek pārstādīta, jābūt ar caurumiņiem apakšā un sānos, lai orhidejas saknes varētu elpot. Ja saknes nav kļuvušas daudz lielākas, orhideju var pārstādīt tajā pašā podiņā.
Pielāgojot dabiskajiem augšanas apstākļiem, orhidejas nav jāstāda tīrā augsnē vai kūdrā. Tātad vispirms podiņa apakšā ieber drenāžu – šim nolūkam Lolita iesaka izmantot putuplasta slāni 1 cm augstumā, lai saknes no apakšas varētu elpot. Pēc tam ieber salauzītu priežu mizu, ņemtu no kritušām priedēm. Šādu mizu vajadzētu iepriekšējā dienā novārīt, lai iznīcinātu kaitēkļus. Pārstādīšanas dienā miza vēl būs mazliet mitra. Priežu mizai vajadzētu būt vidēji rupjai, jo tad tā lēnāk sairst un orhideju var ilgāk nepārstādīt. Veikalā mizas var nopirkt, bet tās nav notīrītas. Tikpat labi noderēs arī pašu salasīta priedes miza – abas puses jānotīra, un tad tā ir gatava izmantošanai.
Falenopsi ievieto puķu poda vidū. Pēc tam turpina podiņu aizbērt no visam pusēm ar orhideju substrātu, kas sastāv no kokosa matiem, vidēji rupji salauztas priežu mizas, sfagnuma sūnas un bērza ogles. Substrātam vienmērīgi jāpiekļūst saknēm un jāapklāj jaunie dzinumi. Šis substrāts ir ūdeni uzglabājošs. Pa vidu jāievij kokosa mati, lai tie palīdz orhidejas stādu nofiksēt, jo tad tām, tāpat kā dabā, ir, kur pieķerties. Un substrātam virsū var uzklāt samitrinātas sfagnu sūnas.
Pēc auga pārstādīšanas to aplej tikai pēc sešām septiņām dienām, jo tad saknes jau būs sadzijušas. Ja ir vēlēšanās, sfagnu sūnas var mazliet pamitrināt. Pēc tam sākas normāls laistīšanas un barošanas process. Orhideju vajadzētu laistīt tad, kad podiņā vairs nav redzamas rasas pilītes. Starp laistīšanas reizēm tai ir jāizžūst. Orhideju pēc pārstādīšanas vajadzētu novietot gaiša vietā, bet ne tiešos saules staros.
Visu rakstu lasiet 7. jūlija izdevumā