Šo gleznaino Latvijas nostūri (Kandavas, Sabiles, Kabiles un Kuldīgas apkaimi) dzejnieks Rainis savulaik nodēvējis par Kurzemes Šveici.
Un viņam taisnība – līdz Kandavai vien pārdesmit kilometru, kad apvārsnis jau sāk briest kā mīkla abrā, nekur vairs neviena līdzenuma! Visapkārt vien kalni un ieplakas.
Līdz vienas dienas ceļojuma galamērķim – Kuldīgai – no Rīgas vien nieka 160 kilometru. Ja esat rūdīts dabas draugs, jūs neatstās vienaldzīgu Abava pie Pūres, kas, pēkšņi aizmirstot rātno tecējumu, sāk gleznieciski līkumot. Ir sācies Abavas senlejas dabas parks. Abava visgleznainākā ir no Kandavas līdz ietekai Ventā. Tur senlejas dziļums sasniedz 30–40 metru, platums – līdz pat 300 un vairāk metriem. Ledāji kūstot atstājuši brīnišķīgu senleju ar krāšņām upes ielejām. Abavas senlejas dabas parkā īpaši reto cīrulīšu dižtauriņu sargā aizsargājamie putni – baltmuguras un mazais dzenītis, zivju dzenis un lielā gaura. Daudz avotu, ūdenskritumu, iežu atsegumu, dižakmeņu un kultūrvēstures pieminekļu – pilskalnu, baznīcu, senkapu un kultūrainavu.
Kandava
Pirmā mazpilsēta ceļā uz Kuldīgu ir Kandava. Šī pasakainā, koptā, ziedos slīgstošā mazpilsēta ir slavena ar savu laukakmens tiltu pār Abavu. Tas ir vecākais šāda veida tilts Latvijā (daži speciālisti to uzskata pat par vecāko šāda veida tiltu Ziemeļeiropā). Tas 1873. gadā būvēts pēc Zemītes muižas īpašnieka Kārļa fon Firksa ierosmes. Līdz tam rati un karietes Abavai pāri tikuši ar pārceltuvi, bet kājāmgājēji upi šķērsojuši pa laipām. Četru velvju 66 metrus garais tilts unikāls ar to, ka tas mūrēts uz… sauszemes. Būvdarbus pabeidzot, atlika vien Abavai pa tilta apakšu izrakt jaunu gultni un veco aizbērt.
Čužu purvs
Kad ceļā uz Kuldīgu būs krietni izstaigāta Kurzemes pērle – mazpilsēta Kandava, kuras vēsturiskais centrs atzīts par pilsētbūvniecības pieminekli, un gana apbrīnots neparastais bruģakmens tilts, nebūsim slinki un aizbrauksim uz netālo unikālo dabas liegumu Čužu purvu (mūsdienās čužas dēvē arī par klinšrozītēm). Tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur milzu platībā (gandrīz 96 hektāri) savvaļā aug pēcleduslaikmeta augs – krūmu čuža. Liegumā sastopamas arī īpaši aizsargājamas 17 augu, 9 putnu, 14 bezmugurkaulnieku un 2 abinieku sugas. 2005. gadā purvā atrada Latvijā līdz tam nezināmu sūnu sugu.
Sabile
Pilsēta var lepoties ar savu Ginesa rekordu grāmatā ierakstīto Vīna kalnu. Šis gods 33,7 metrus augstajam kalnam ticis par vistālāk uz ziemeļiem augošajiem vīnogulāju stādījumiem. Vīna kalnā varam aplūkot arī brīvā dabā augošus persikus, aprikozes un valriekstus. Sabilieši vīnogas uzskata par savas pilsētas simbolu, tāpēc arī tās ģerbonī rotājas vīnogu ķekars.
Iepazīšanos ar šo Ginesa rekordistu vislabāk atstāt uz jūlija nogali, kad jau vienpadsmito reizi tiks svinēti Sabiles Vīna svētki. Svētku atklāšanu Vīna kalna pakājē kā katru gadu ar savu klātbūtni pagodinās Kurzemes hercogs Jēkabs ar svītu, notiks kārtējais Latvijas vīnkopju un vīndaru saiets, lielā vīnu degustācija, uguns skulptūras aizdegšana, velobrauciens Trakais vīndaris, teatralizētais laivu nobrauciens Jautrais plosts u.c.
Pērn, jau desmitajos Vīna svētkos, dārza kolekcija tika papildināta ar Ginesa rekordista – pasaulē vecākā vīnogulāja – stādiņu, ko zemkopības ministram Mārtiņam Rozem uzdāvināja Mariboras (Slovēnija) mērs.
Sabiles vēsturiskā apbūve tāpat kā Kandavā ir pilsētbūvniecības piemineklis. Arhitektoniski vērtīgākās 19. gs. celtnes aplūkojamas Rīgas, Talsu, Ventspils un Kuldīgas ielā. Iebraucot mazpilsētiņā, ir neiespējami pabraukt garām leļļu pilsētiņai, ko Rīgas ielā savā pagalmā uzbūrusi Daina Kučere. Pirmie pilsētiņas iemītnieki Līga un Jānis šeit mīt jau kopš 2006. gada Jāņiem. Ekskursanti iecienījuši arī neparasto Zeķu krogu Saules dārzā, kura kolekcija lepojas ar visdažādākajām zeķēm, pogām, rotaļlietām un darbarīkiem.
Pa vecpilsētu staigājot, nebrīnieties par ietvē iemūrēto lielgabalu – tas ir viens no 43, kas saglabājušies kā liecība par laikiem, kad Kurzemes hercogistes kuģiem, muižām un pilsētām lielgabalu netrūka (hercoga Jēkaba laikā 17. gadsimtā Kurzemes hercogistē bija 1800 lielgabalu).
Ja laiks atļauj, noteikti aplūkojiet arī 1567. gadā celto Sabiles luterāņu baznīcu, kuras zvans ir vecākais Latvijā. Tas liets 1450. gadā un saglabājies līdz mūsdienām. Arī baznīcas kancele, kas izgatavota 1592. gadā, ir visvecākā Latvijā.
Ja Kurzemes apceļošanai esat atvēlējuši vairākas dienas, mājīgu naktsmītni sev un savam braucamajam nebūs grūti atrast. Tie, kam apnikušas pilsētas ērtības, nakti var pārlaist pie Abavas rumbas, kur iekārtota vieta teltīm.
Pedvāle
Ja esat pastaigu cienītājs, gaida Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs, kur tēlnieks Ojārs Feldbergs izveidojis pastaigu takas dabas un mākslas cienītājiem (taku garums no 1 līdz 5 km; pastaigu ilgums no 1 līdz 4 stundām). Pedvāles vārds hronikās lasāms kopš 1230. gada. Muižas kompleksu veido trīs muižas – Firkspedvāle, Briņķpedvāle un mācītājmuiža. Brīvdabas mākslas muzeju 1992. gadā sāka veidot pazīstamais Latvijas tēlnieks Ojārs Feldbergs, realizējot ieceri par plašu land art parku arī Latvijā – Abavas upes senlejas 150 hektāru lielā teritorijā
Muzeja pastāvīgo kolekciju veido vairāk nekā 150 dažādu pašmāju un ārzemju mākslinieku darbu, kas radīti simpoziju, plenēru un radošo darbnīcu laikā. Katru vasaras sezonu šeit notiek arī plenēri, simpoziji un radošās darbnīcas, tiek atklātas daudzas izstādes, notiek izrādes, koncerti un citi mākslas pasākumi, kas pulcē daudz radošu cilvēku no Latvijas un ārvalstīm.
Muzejam piešķirta UNESCO balva par kultūrainavas saglabāšanu un attīstību.
Kuldīga
Sakoptā un neparasti tīrā pilsētiņa kādreiz – 16. gadsimtā – bijusi Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. Un kā nu ne, jo pats Kurzemes hercogs Jēkabs ir dzimis kuldīdznieks, kurš gan kristīts, gan laulāts Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīcā. No baznīcas 45 metrus augstā torņa paveras plašs skats uz vecpilsētu.
Šķiet, vecpilsētā apbrīnojams viss, unikālos divstāvu koka šķūnīšus ieskaitot. Tomēr ir trīs lietas, pārākas par citām. Pirmā ir astoņus kilometrus garā Alekšupīte, kas izvijas cauri Kuldīgas vecpilsētai pirms ietek Ventā. Upītes krasti ir izsenis apbūvēti, dažviet izveidojot nelielus ūdenskritumus. Pie ietekas Ventā skatāms Alekšupītes pēdējais, 4 metrus augstais un 8 metrus platais ūdenskritums.
Otrais Kuldīgas brīnums ir senais ķieģeļu tilts pār Ventu. Velvju tilts pār Ventu celts 1874. gadā un ir trešais garākais ķieģeļu tilts Eiropā un otrs vecākais ķieģeļu velvju tilts Latvijā. Tilts būvēts strikti pēc cara laika ceļa kustības standartiem, lai vienlaikus netraucēti varētu izmainīties divas pretim braucošas karietes. Un nebūt nav jādodas uz Kuldīgu, lai tiltu apbrīnotu – tas bieži skatāms kinofilmās (Emīla nedarbi u.c.).
Aplūkojot unikālo tiltu, vienlaikus varam sajūsmināties par Eiropā platāko ūdenskritumu – Ventas rumbu (palu laikā līdz pat 240 m). Rumbas augstums – 1,6 līdz 2,2 metri. Ar šo rumbu saistās divi nostāsti par Kurzemes hercogu Jēkabu. Kungs savulaik bija iecerējis rumbu uzspridzināt, lai tā netraucētu viņa kuģiem doties tālos ceļos augšup un lejup pa upi, bet varenā sprādziena rezultātā cietajā klintī rumbas vidū izveidojās vienīgi plašs pakavveida ieliekums. Un otrs: gardēdis būdams, hercogs pārgāzē licis iecirst daudzas teknes, kas izmantotas zivju ķeršanai. Pēc nostāstiem hercogs Jēkabs 1640. gadā izgudrojis ierīci, kā ķert zivis gaisā. Pie teknēm novietoti 40 trijkāji ar groziem. Pret straumi ejošie laši un vimbas pārgāzei lēkuši pāri. Ja nepaveicies, zivs kritusi atpakaļ tieši grozā iekšā! Diemžēl mūsdienās Ventā vairs stores nav sastopamas (vēl 1892. gadā rumbā noķerta 48 kg smaga store), bet par lecošiem lašiem un vimbām pavasaros varam priecāties. Atjautīgā hercoga izgudrojums sekmīgi izmantots vēl divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados.
Mājup braucot, neaizmirsīsim ielūkoties arī Kuldīgas novada muzejā Pils ielā 5. Šī ēka 1900. gadā ar kuģiem atvesta no Parīzes, kur tā pasaules saliekamo koka māju izstādē bijusi Krievijas paviljons. Ēku iegādājies kāds Liepājas tirgotājs un atvedis to uz Kuldīgu, lai uzdāvinātu savai līgavai. Muzejā atrodas arī unikāla spēļu kāršu kolekcija, kurš ir vienīgā šāda veida Baltijā. Tajā aplūkojamās spēļu kārtis atceļojušas no visas pasaules.