Adventes kalendārs ar pārsteigumiem

Rūpnieciski ražotus Adventes kalendārus ar miniatūrām šokolādes konfektītēm aiz ko­šām bildītēm atveramos lodziņos nu jau var nopirkt katrā veikalā, bet tas nav tik īpaši, nav personiski.

 Ad­ven­tes lai­ka dzi­ļā­kā bū­tī­ba to­mēr ir ga­ta­vo­ša­nās un Zie­mas­svēt­ku brī­nu­ma gai­dī­ša­na, tā­pēc ir vērts maz­liet pa­cen­sties, lai sir­snī­gu un in­te­re­san­tu die­nu skai­tī­tā­ju pa­ga­ta­vo­tu sa­viem spē­kiem. Ide­ju ie­sa­ka Li­āna Če­red­ņi­ko­va

Nepieciešamie materiāli: stiep­le vai elas­tī­gas klū­gas,vi­jī­gi bēr­za za­ri, smal­ka stiep­lī­te, 24 or­gan­zas vai ci­ta ma­te­ri­āla mai­si­ņi, krā­sai­nas audu­ma len­tes, zaļš zīd­pa­pīrs, kon­fek­tes, kniep­ada­tas ar per­la­mut­ra gal­vi­ņām, griez­nes, de­ko­ra­tī­vi put­ni

Darba gaita: No stiep­les vai elas­tī­gas kār­klu klū­dzi­ņas iz­liec ap­li, ku­ra di­ametrs nav ma­zāks par 50 cm. Pēc ru­dens vēt­rām pil­na ze­me ar vē­ju no­trauk­tiem ko­ku za­riem – sa­vāc pa­ga­rus, vi­jī­gus bēr­za za­rus, at­brī­vo tos no kal­tu­ša­jām la­pām. Ar smal­kas stiep­lī­tes pa­lī­dzī­bu za­ru no­stip­ri­na pie stiep­les un ap­vij, vei­do­jot vien­mē­rī­gi bie­zu za­ru vai­na­gu. Vai­na­gam ne­va­ja­dzē­tu būt per­fek­tam sa­vās for­mās – kāds ne­pa­klau­sīgs za­ra ga­liņš tam ti­kai pie­šķirs šķie­ta­mu vieg­lu­mu un ro­ta­ļī­gu­mu. Ar kniep­ada­tu pa­lī­dzī­bu pie za­ru vi­ju­ma četr­ās vie­tās pie­stip­ri­na ga­ras len­tes, ar ku­rām pār­stei­gu­mu vai­na­gu pa­kārs pie gries­tiem. Ja laiks at­ļauj, ne­lie­lus mai­si­ņus, ku­ros pa­slēpt kat­ras die­nas ma­zo pār­stei­gu­mu, var sa­šūt pats. Šo­reiz iz­man­to­jam jau ga­ta­vus or­gan­zas mai­si­ņus. Tā kā ma­te­ri­āls nav pa­vi­sam ne­caur­spī­dīgs, jā­pa­rū­pē­jas par pa­pil­du no­slē­pu­mai­nī­bu: no ļo­ti plā­na, bet stin­gru for­mu uz­tu­ro­ša pu­tu­plas­ta ma­te­ri­āla un za­ļa zīd­pa­pī­ra vei­do­jam mai­si­ņu ode­rī­ti . To ie­vie­to­jam kat­rā mai­si­ņā.Var sāk­ties lie­lie pār­stei­gu­mu ra­dī­ša­nas dar­bi! At­bil­sto­ši mēr­ķau­di­to­ri­jai kat­rā mai­si­ņā ie­lie­kam un pa­slēp­jam kā­du ma­zu dā­va­ni­ņu, kā­du mī­ļu nie­ci­ņu, kā­du sal­du­mi­ņu vai ko ci­tu. Kad vis­i 24 mai­si­ņi pie­pil­dī­ti, tos aiz­sien. Kat­ru nu jau no­slē­pu­mai­no mai­si­ņu ie­sien zel­tī­tā auk­li­ņā vai šau­rā len­tī­tē un ar kniep­ada­tu pa­lī­dzī­bu pie­stip­ri­na pie za­ru vai­na­ga. Kniep­ada­tu per­la­mut­ra gal­vi­ņas uz brū­no za­ru vai­na­ga fo­na at­gā­di­na snieg­ogas, tā­pēc pats pie­mē­ro­tā­kais pa­pil­di­nā­jums šā­dam no­for­mē­ju­mam, šķiet, ir put­ni! Lie­lā­ki, ma­zā­ki, viens par ot­ru ko­šā­ki un ami­zan­tā­ki – kā­pēc ne – tie­ši vi­ņi vi­su četr­u ne­dē­ļu ga­ru­mā līdz pat Zie­mas­svēt­ku va­ka­ram būs pār­stei­gu­mu ka­len­dā­ra mod­rie sar­gi.

PA­DOMS

Dā­va­nu mai­si­ņus pa­pil­dus var iz­ro­tāt arī ar at­tie­cī­gu kat­ras die­nas ci­pa­ru – 1, 2, 3 utt.Ja kat­ras die­nas pār­stei­gu­mu at­vē­rē­ji ir bēr­ni, vi­ņus no­teik­ti ie­prie­ci­nās sal­du­mi un naš­ķī­ši – kat­ru die­nu kaut kas cits.Ja pār­stei­gu­mi sa­rū­pē­ti lie­lā­ki un mai­si­ņā ne­ie­tilpst, tos var no­bē­dzi­nāt kur ci­tur. Mai­si­ņā ir ti­kai no­rā­de, kas pa­slēpts un kur mek­lē­jams. Lie­liem bēr­niem la­ba dā­va­na var būt arī ma­za vēs­tu­lī­te par kā­du bi­ju­šu no­ti­ku­mu, kas liks pa­smai­dīt, to at­ce­ro­ties.Brī­niš­ķī­ga dā­va­na būs bi­ļe­tes uz te­āt­ri vai kon­cer­tu: lai­kus in­ter­ne­tā no­pērk, iz­dru­kā un kā puz­li sa­da­la se­šos vai vai­rāk ga­ba­li­ņos – kat­ru die­nu at­ro­dot pa frag­men­ti­ņam, pār­stei­gu­mi tur­pi­nās!Tāds mazs pār­stei­gu­mu mai­siņš se­vī var gla­bāt arī dār­gas un no­piet­nas dā­va­nas (jaun­as au­to­ma­šī­nas vai mā­jas at­slē­gas, ro­tas­lie­tas, dārg­ak­me­ņiem klā­tus gre­dze­nus, bi­ļe­tes ko­pī­gam ce­ļo­ju­mam un ko tik vēl ne. Arī īsa, bet ko­do­lī­ga zi­ņa: «Aizie­šu pēc alus jeb­ku­rā lai­kā!» vai «Šo­dien no­maz­gā­šu trau­kus!» tiks no­vēr­tē­ta un ra­dīs prie­ku.