Pārvarēt gravitācijas spēku
 
©māja

Kamēr latvieši kāpj šūpolēs vien reizi gadā – Lieldienās, tikmēr citur pasaulē šūpošanās ir kļuvusi ne vien populāra brīvā laika nodarbe, bet arī neparasts sporta veids.

 Mūsu kaimiņiem igauņiem šūpošanās tradīcijas ir gadsimtiem senas un tiek piekoptas joprojām. Tagad igauņiem ir savs nacionāls sporta veids – kīkings jeb augstšūpošanās.

Pirms dažām nedēļām Igaunijas pilsētā Vīlandē norisinājās kārtējais kīkinga sacensību posms. Domājams, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neko nav dzirdējuši par šādu sporta veidu, taču igauņiem kīkings ir visai izplatīts, lielākoties tāpēc, ka sporta veids radies tieši Igaunijā, kur kīkings jeb tā dēvētā augstšūpošanās laika gaitā kļuvis par iecienītu laika kavēkli un iemantojis vietējo iedzīvotāju atzinību.

Kīkinga pirmsākumi meklējami Igaunijā

Igauņu valodā kiikumine nozīmē šūpošanās, savukārt kiiking – šūpošanās lielajās koka šūpolēs pāri pārliktnim. Kīkinga aizsākumi meklējami 1993. gadā, kad igaunis Ado Kosks, izmēģinot dažādas šūpoles, atklāja, ka šūpoties pāri augstākam pārliktnim ir krietni vien sarežģītāk un fiziski grūtāk nekā zemākam. Trīs gadus vēlāk Igaunijā radītas pirmās kīkinga šūpoles ar balstiem, kuriem iespējams mainīt augstumu. Līdz ar to radās iespēja savā starpā sacensties, kurš spēs uzšūpoties visaugstāk. Jāpiebilst, ka lielas un izturīgas koka šūpoles jau kopš seniem laikiem ir neatņemama Igaunijas pilsētu centrālo laukumu sastāvdaļa. Šūpoties var ne tikai pa vienam, bet arī vairāki cilvēki vienlaikus, gaisā veicot 360 grādu apli. Citiem vārdiem sakot, kīkinga mērķis ir šūpošanas laikā ar maksimāli garu šūpoļu kārti veikt pilnu apli ap šūpoļu asi. Jo augstākas šūpoles, jo grūtāk to izdarīt. Šūpojoties šāda veida šūpolēs, pārmaiņus var izjust gravitācija spēku un bezsvara stāvokli.

Kīkings mūsu laiku pasaulē

Arī tagad gandrīz katras Igaunijas pilsētas centrā iespējams ieraudzīt laukumu, kur cilvēki pulcējas, lai atzīmētu svarīgus notikumus un kopīgi svinētu svētkus. Laikam ritot, tapa skaidrs, ka tas ir ne tikai fizisks sporta veids, bet arī aizraujoša izklaide, ar kuru var nodarboties ikviens gribētājs atbilstoši savam spēju līmenim. Taču, kā saka paši igauņi, tas vairāk domāts cilvēkiem, kam nepieciešams adrenalīns un kam ir pietiekami daudz drosmes.

Šobrīd Igaunijā ir atrodami trīs kompleksi, kuros uzstādītas kīkinga šūpoles. Igaunijas kīkinga federācijas valdes loceklis Aleksandrs Turro stāsta, ka ik vasaru (vidēji četras līdz piecas reizes) Igaunijā rīko augstšūpošanās sacensības. Lai tajās piedalītos, iepriekšēja sagatavotība nav nepieciešama. Lai gan tiem, kas vēlas gūt uzvaru, jāizstrādā sava šūpošanās taktika, kas prasa regulārus treniņus.

Sacenšas labākie kīkinga pratēji

Sacensības notiek pēc šāda principa – dalībniekam ir jānosauc skaitlis, cik lielā augstumā iecerēts uzšūpoties. To drīkst veikt piecos piegājienos. Visi augstšūpošanās mēģinājumus fiksē, un tas, kurš sasniedzis vislielāko augstuma rādītāju, ir uzvarētājs. Spēcīgākie dalībnieki šūpojas apmēram 6 metru augstumā, taču rekords kīkingā pieder igaunim Andrusam Asme, kurš uz kīkinga šūpolēm veicis pilnu apgriezienu 7 metru un 2 centimetru augstumā. Vecums cilvēkiem, kas nodarbojas ar šo visai īpatnējo sporta veidu, ir plašs. Aleksandrs zina stāstīt – jaunākais sacensību šūpotājs ir vien sešus gadus vecs, savukārt vecākajam kīkinga sacensību dalībniekam ir 89 gadi. Tāpēc vecums šajā gadījumā nav šķērslis. Redzot bildes, daudziem var šķist, ka tas ir bīstams un varbūt pat pārgalvīgs sporta veids, taču eksperts apliecina pretējo. Ierobežojošie noteikumi un kīkinga operatoru apmācība un sertifikācija liecina, ka Igaunijas kīkinga federācija ir sasniegusi nulle nelaimes gadījumu rādītāju 13 gadu vēsturē.

Sporta veida izplatība citur pasaulē

Andruss Asme apliecina augošo sporta veida popularitāti, sakot, ka ne tikai vietējie iedzīvotāji esot uzticīgi, bet arī tūristi pamana kīkinga šūpoles. «Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši samērā lielu tūristu pieplūdumu. Tas galvenokārt ir saistīts ar kampaņām sociālajos medijos, kur uzrunājam savus esošos un topošos sekotājus.» Līdz ar to augstšūpošanās kļūst pazīstama arī citās pasaules valstīs. Kīkinga kopienas ir izveidojušās Amerikas Savienotajās Valstīs, nodibināti klubi Somijā, Austrijā un Vācijā, taču kvalitātes un daudzuma ziņā Igaunija ir pirmajā vietā. Jāpiebilst, ka kīkinga šūpoles ir kļuvušas arī par sava veida Igaunijas eksportpreci. Pašlaik šūpoles lielākoties izvieto ārā, jo to novietošana iekštelpās ir problemātiska lielo izmēru dēļ, taču atsevišķās vietās tās atrodas telpās. Šūpoļu augstuma izmēri ir dažādi, taču lielākās ir 7,2 metrus augstas.

Arī Latvijā augstšūpošanās

Ventspilī 2006. gadā tika sarīkotas pirmās augstšūpošanās sacensības Latvijā. Olimpiskā centra Ventspils sporta un mārketinga daļas vadītāja Daiga Duma stāsta, ka sacensības rīkotas ar mērķi iepazīstināt latviešus ar šo sporta veidu un tādējādi iegūt sekotājus un interesentus. Daiga stāsta, ka šā sporta veida pārstāvji un entuziasti no Igaunijas uzrunāja latviešus un Olimpiskais centrs Ventspils piekrita sadarbībai. Vēlāk iegādātas arī pašas kīkinga šūpoles, lai interesenti varētu trenēties un nodarboties ar minēto sporta veidu uz vietas, tomēr ar laiku interese izsīkusi. Lai gan sacensību apmeklētība sākotnēji bija salīdzinoši liela, apmēram 500 līdz 800 skatītāju, drosmīgu interesentu, kas būtu gatavi startēt šajā sporta veidā, gan nebija pārāk daudz.

Šogad Latvijā nav paredzēts rīkot kīkinga sacensības, taču Latvijas iedzīvotāji aicināti pārbaudīt savus spēkus kādā no tuvākajām Igaunijā notiekošajām sacensībām – 10. augustā Karksi, savukārt 24. augustā – Jarvakandi.

****

NODERĪGI

• Kīkinga aizsācējs igaunis Ado Kosks

• 1996. gadā – pirmās kīkinga šūpoles ar balstiem

• Augstākās šūpoles – 7,2 metri

• Rekords kīkingā pieder igaunim Andrusam Asme – 7,02 metri

• 13 gadu vēsturē – neviena nelaimes gadījuma

• Ar kīkingu nodarbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, Somijā, Austrijā un Vācijā