Sievietes 50–69gadu vecumā noteikti var pretendēt uz prātīgākās un apzinīgākās sabiedrības daļas godu. Taču acīmredzot viņām jārūpējas par tik daudzām lietām, ka novārtā reizēm paliek vissvarīgākā– pašu veselība.
Par to liecina fakts, ka tikai aptuveni 21% šīs vecuma grupas sieviešu izmantojušas valsts garantēto iespēju bez maksas veikt mamogrāfijas izmeklējumu, lai profilaktiski pārbaudītu krūšu veselību.
Šī pārbaude nav tukša formalitāte. Ja to apmeklētu vismaz 70% uzaicināto, būtu jūtams labums ne tikai katrai sievietei pašai, bet arī valstij un tautsaimniecībai kopumā.
«Ļoti atbalstāmi ir visi pasākumi, kuru mērķis ir pievērst pašu sieviešu un visas sabiedrības uzmanību krūts vēža profilaksei,» saka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs Arvīds Irmejs. «Piemēram, 11.jūnijā Latvijas nacionālā sieviešu basketbola izlase aicina visus doties krūts veselības atbalsta gājienā. Šobrīd Latvijā dzīvo vairāk nekā 11000sieviešu, kurām ir izārstēts krūts vēzis. Ja kaut neliela daļa no viņām uz brīdi izietu TV ēterā, īsi pastāstītu par savu pieredzi un aicinātu citas sievietes pārbaudīties, tas dažos gados mainītu sabiedrības domāšanu.»
– Kādēļ skrīningam izraudzīta tieši mamogrāfija?
– Sievietēm pēc 50gadu vecuma krūšu audu īpatnības ir tādas, ka mamogrāfija ļauj audzēju diagnosticēt, pirms vēl to var sataustīt, līdz ar to iespējama saudzīgāka ārstēšana ar labāku rezultātu.
– Kā sievietes var būt pārliecinātas, ka diagnostika veikta kvalitatīvi?
– Mamogrāfija ir objektīvs izmeklējums, kurā tiek uzņemti abu krūšu attēli, ko neatkarīgi analizē divi ārsti un sniedz savu slēdzienu. Latvijā ir daudz kvalitatīvu mamogrāfijas aparātu un ārsti lielākoties ir ļoti rūpīgi, reizēm viņiem pat rodas aizdomas, kas vēlāk neapstiprinās, taču labāk tā, nekā palaist kaut ko būtisku garām. Ja vajadzīga tālāka izmeklēšana, pacientei ar mamogrāfijā uzņemtajiem attēliem jādodas uz krūts slimību centru. Mūsdienās ir arī iespēja izdarītos uzņēmumus nosūtīt konsultācijai elektroniski. Citviet pasaulē šīs skrīninga programmas tiek organizētas tieši krūts slimību centros, jo tur speciālisti diendienā sastopas ar krūts audzējiem un ir uzkrājuši lielāku pieredzi. Mums Latvijā ir četras šādas vietas, divas Rīgā, viena Liepājā un viena Daugavpilī.
– Pēc cik ilga laika pārbaude jāatkārto, ja krūtis ir veselas?
– Pēc diviem gadiem. Protams, ikvienai sievietei regulāri reizi mēnesī jāveic krūšu pašpārbaude. Skrīninga izmeklējums diemžēl negarantē, ka turpmāko divu gadu laikā audzēju nebūs. Ir arī agresīva rakstura audzēji, kuri var parādīties izmeklējumu starplaikā.
– Kas tiek darīts, ja mamogrāfijā rodas aizdomas par krūts audzēju?
– Parasti nākamais solis ir ultrasonoskopijas izmeklējums, kas ļauj iegūt būtisku papildu informāciju. Pēc tam, ja tiešām apstiprinās, ka tur ir kāds neskaidrs veidojums, vajadzīga biopsija: vietējā anestēzijā ar nelielu speciālu adatu paņem audu paraugu no neskaidrās zonas, audus izmeklē zem mikroskopa, un tad kļūst skaidrs, vai veidojums ir labdabīgs vai ļaundabīgs. Tā ir ambulatora procedūra, kas aizņem pusstundu, un apmēram pēc divām nedēļām ir zināmi izmeklējuma rezultāti.
– Cik bieži mamogrāfijas skrīningā konstatējat krūts vēzi un ko dod savlaicīga atklāšana?
– Audzējs vai nopietnas aizdomas par audzēju ir aptuveni 14sievietēm no tūkstoša, kas ir līdzīgi vidējiem statistikas rādītājiem pasaulē. Cits jautājums, ka ikvienai konkrētai pacientei šī diagnoze ir satricinājums, kas apgriež dzīvi kājām gaisā. Taču varam priecāties, ka sievietēm, kuras vēl nekādas krūšu izmaiņas nav jutušas, izdodas atklāt audzēju laikus. Pērn mūsu centrā bija 200 jaunatklātu krūts vēža gadījumu, no tiem desmit sievietēm bija nulles stadijas audzējs, kas lielākoties atklāts tieši skrīningā. Nulles stadija nozīmē, ka, no vienas puses, mēs to klasificējam kā krūts vēzi, bet, no otras puses, varam nosaukt arī par priekšvēzi, jo tas šajā brīdī nevar izplatīties nekur citur organismā. Ja to izoperē, tad sieviete ir izārstēta. Reizēm nepieciešama arī apstarošana, bet ķīmijterapija nulles stadijas vēža gadījumā nav vajadzīga. Skrīningā tiek atklāti arī pirmās stadijas, retāk– otrās stadijas audzēji. Te arī ļoti bieži ir iespējama vissaudzīgākā ķirurģiskā iejaukšanās, kad var izoperēt audzēja zonu, pārbaudīt vienu vai divus galvenos paduses limfmezglus, un pēc tam nepieciešama staru terapija.
– Ja izpētītie audi ir labdabīgi– vai var mierīgi dzīvot?
– Ļoti retos gadījumos ir paaugstināts risks, ka attiecīgajā zonā dažu gadu laikā varētu attīstīties vēzis. Tad iesakām operāciju, un problēma ir atrisināta. Ja biopsija neparāda, ka audiem pārskatāmā nākotnē var būt onkoloģisks potenciāls, tad pacientei iesakām atnākt uz kontroli pēc gada, bet operēt necenšamies, jo mūsdienās ir pierādīts, ka tas sievietei neko nedod, tikai var sarežģīt tālākos izmeklējumus rētu dēļ.
– Kas jāzina par krūts vēža operācijām un citām ārstēšanas metodēm?
– Valda vienkāršots stereotipisks priekšstats: vispirms audzējs ir milimetru, tad centimetru, tad četrus centimetrus liels, vispirms tas ir krūtī, pēc tam padusē, pēc tam kaut kur tālāk organismā. Šodien zinām, ka modelis ir savādāks, katrai pacientei situācija ir individuāla un nav salīdzināma ar to, kāda bija kaimiņienei vai kolēģei. Ja sieviete ievēro krūtī veidojumu un vairākus gadus neiet pie ārsta vai apzināti nepilda ārsta norādījumus, tad to varam saukt par ielaistu audzēju. Bet ja sieviete ir sataustījusi veidojumu pirms mēneša, tad atnākusi pie ārsta un audzējam ir jau trešā vai ceturtā stadija, tā nav viņas vaina, vienkārši šis audzējs ir ļoti agresīvs. Taču svarīgāka ir nevis agresivitāte, bet tas, kā šis audzējs padosies ārstēšanai. Reizēm sieviete atnāk ar lielu veidojumu krūtī, padusēs jau ir audzēja šūnas, bet pēc ķīmijterapijas audzējs pilnīgi izzūd, tad tiek veikta operācija, apstarošana, un sieviete ir izārstēta. Un var būt pirmās vai otrās stadijas audzējs, uz kuru ārstēšana neiedarbojas pietiekami efektīvi, un var būt slimības recidīvs. Vēl pirms gadiem pieciem, konstatējot krūts vēzi, to tūlīt, ja vien varēja, steidzās izoperēt. Šodien mēs saprotam, ka krūts vēzis nav tikai lokāla, bet visa organisma slimība, vienkārši pastāvošie izmeklēšanas veidi ir nepietiekami jutīgi, lai lielā daļā gadījumu konstatētu, ka šīs slimības šūnas jau ir asinsritē, plaušās, aknās vai citur. Līdz ar to vismaz trešdaļā gadījumu ārstēšana tiek uzsākta ar ķīmijterapiju, lai potenciāli varētu samazināt audzēju pašā krūtī un bez kavēšanās iznīcināt audzēja šūnas citur organismā. Bieži vien audzējs ir bijis tik liels, ka saudzējoša operācija nebūtu iespējama, bet pēc ķīmijterapijas tas ir vai nu pazudis vai stipri samazinājies, tāpēc var veikt mazāk traumatisku operāciju ar tādu pašu onkoloģisko drošību.
– Cik bieži nākas noņemt visu krūti?
– Pērn mūsu centrā apmēram 57% bija visas krūts noņemšanas operācijas, bet 43%– krūti saudzējošas operācijas. Mēs vēlamies panākt, lai šī attiecība būtu vismaz 50:50. Pasaules lielajos specializētajos krūts slimību centros pašreiz nedaudz palielinās krūts noņemšanas operāciju īpatsvars, jo zināmā daļā gadījumu ir daudz drošāk izņemt visus krūts audus un izdarīt tūlītēju krūts rekonstrukciju, nekā ar lielu risku veikt saudzējošu operāciju, lai pēc kāda laika konstatētu recidīvu, turklāt katrs ceturtais recidīvs ir ar metastāzēm. Rekonstruktīvās ķirurģijas iespējas šodien ir plašas.
– Ārzemju medijos bieži atrodami stāsti par sievietēm, kurām krūšu audu izņemšana veikta profilaktiski, jo ir liels ģenētiskais krūts vēža risks. Vai to praktizē arī pie mums?
– Ja sievietei veikts gēnu tests, kas rāda, ka risks dzīves laikā saslimt ar krūts vēzi ir lielāks par 25%, tad ir mērķtiecīgi šādu operāciju piedāvāt. Nereti risks ir pat 50–80% liels. Ir arī gadījumi, kad gēnu izmaiņu neizdodas atrast, bet, piemēram, sievietes mātei ir bijis krūts vēzis 40gadu vecumā un mātes māsai– 50gadu vecumā, un tīri statistiski krūts vēža risks ir lielāks par 25%. Arī tad mēs atbalstām sievietes lēmumu par operāciju. Protams, tam ir jābūt pārdomātam, nesasteigtam, nopietni apspriestam ģimenē. Tādas operācijas veic visā pasaulē un arī pie mums ir jau vairāki gadījumi. Viena paciente izvēlējās šo operāciju, būdama pilnīgi vesela, bet pārējām bija minētās gēnu izmaiņas un vēzis vienā krūtī, līdz ar to augsts arī vēža attīstības risks otrā krūtī. Situācijās, kad nav vajadzīga pēcoperācijas apstarošana, ir iespējama tūlītēja krūts rekonstrukcija. Ja audzēja stadija ir tāda, ka apstarošana vajadzīga, tad rekonstrukcija jāatliek uz gadu vai pusotru pēc operācijas.
Raksts tapis sadarbībā ar Roche Latvija