Mūsdienīga dzīvojamā ēka - lētāka, kompaktāka, videi draudzīgāka

Ēkām ar vēsturi piemīt nenoliedzams šarms, un savs piekritēju loks ir arī padomju gados celtiem dzīvojamiem namiem, kas otrreizējo mājokļu tirgū izceļas ar salīdzinoši zemām cenām. Tomēr ne visas šāda veida dzīvojamās ēkas dēvējamas par mūsdienīgām. Kas liecina, ka māja ir patiešām mūsdienīga, un kādas ir tās priekšrocības, stāsta mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija”.

Mazākas ekspluatācijas izmaksas

Mājoklis mūsdienīgā dzīvojamā ēkā nozīmē mazākas ekspluatācijas izmaksas. Nereti cilvēki finansiālu apsvērumu dēļ izvēlas iegādāties padomju laika sērijveida dzīvokļus, taču neaizdomājas, cik ekonomiski neizdevīgs šāds mājoklis būs ilgtermiņā. Jo vecāka ēka un zemāka tās energoefektivitāte, jo augstākas remonta un uzturēšanas izmaksas un lielāki izdevumi par siltumu iemītniekiem.

Lai paaugstinātu energoefektivitāti, jāveic lielas investīcijas veco māju siltināšanā un apkures sistēmas nomaiņā, jo siltināšanai bez apkures sistēmas maiņas nav jēgas. Plaši izplatīts risinājums ēku energoefektivitātes uzlabošanai ir logu nomaiņa, taču to uzstādīšanai ir sava ēnas puse - telpās samazinās gaisa apmaiņa, tāpēc jādomā par mehāniskās ventilācijas risinājumu ieviešanu.

Atšķirībā no dzīvojamām ēkām ar vēsturi, jaunajos projektos par uzturēšanas izmaksām tiek domāts jau būvniecības stadijā, tāpēc tās ilgtermiņā ir ievērojami mazākas. Piemēram, tāda mūsdienu tehnoloģija kā ventilācijas sistēma ar rekuperāciju samazina apkures izmaksas un nodrošina komfortablu vidi: rekuperācija ir siltā iekštelpu gaisa izmantošana, lai sasildītu no ielas ieplūstošo auksto gaisu un otrādi.

Pārdomāts plānojums pat kompaktā mājoklī

Savu artavu izpratnē par to, kas ir mūsdienīga dzīves telpa, atstājušas arī Covid-19 pandēmijas radītās sekas. Šobrīd mājoklim jāveic arī biroja un klases telpas funkcijas. Daudziem vairs nav tik svarīgs konkrēts kvadrātmetru skaits dzīvoklī, bet gan kādas funkcijas šie kvadrātmetri pilda.

Ja agrāk, iegādājoties dzīvokli, svarīgs bija dizains, krāsas un formas, šobrīd galvenā loma ir funkcionalitātei. Mājas vairs nav tikai vieta gulēšanai un atpūtai vakaros, tāpēc arvien straujāku popularitātes norietu piedzīvo atvērtā tipa plānojuma dzīvokļi un priekšroka tiek dota dzīvokļiem ar izolētām istabām - pat tad, ja tām ir mazāka platība.

Par papildu dzīves telpu kļūst arī noliktavas un balkoni, ar ko nevar lepoties daudzi vecāki nami. Ceļošanai zaudējot aktualitāti, vajadzīga vieta, kur glabāt inventāru, piemēram, slēpes vai velosipēdus. Savukārt balkons tā vietā, lai pildītu pieliekamā vai velonovietnes funkcijas, kļūst par atpūtas ārtelpu, kur novietot ērtu krēslu, iekopt mini dārziņu un, neizejot no mājas, vērot, kā pavasaris pārvēršas vasarā.

Energoefektīvas tehnoloģijas un videi draudzīgi materiāli

Sabiedrības attieksmei pret apkārtējo vidi kļūstot aizvien atbildīgākai un vairāk orientētai uz ilgtspējīgiem risinājumiem, arī dzīvojamām ēkām jāatbilst mūsdienīgai izpratnei par saudzīgu resursu patēriņu. Visbiežāk tas nozīmē videi draudzīgu materiālu izvēli, apkārtējās vides labiekārtošanu un inovatīvas tehnoloģijas.

Par mūsdienīgu dzīvojamo ēku viennozīmīgi liecina ēkas energosertifikāts. Šāds sertifikāts jaunai ēkai ir obligāts, tomēr tikai retais pircējs iedomājas to pajautāt. Būvējot jaunos projektus, nekustamo īpašumu attīstītājiem jāievēro daudz augstākas energoefektivitātes prasības, nekā tas bija pat vēl pirms dažiem gadiem, un daudzi energorisinājumi ir jau iestrādāti dzīvokļos. Būtisks tehnoloģisks jauninājums ir jau minētā rekuperācijas sistēma, kas nodrošina, ka mājā uzkrātais siltais gaiss neizplūst ārpus ēkas, tādējādi būtiski samazinās telpu siltuma zudumi. Savukārt iekārtas filtri attīra āra gaisu, lai tas, nokļūstot iekštelpās, vienmēr būtu svaigs.

Lai paaugstinātu komforta līmeni un nodrošinātu patīkamu klusumu, ventilācijas cauruļu sistēmā ir iebūvējami trokšņu slāpētāji, kas samazina iekārtas, ārtelpu un kaimiņu radīto troksni. To, cik svarīgs ir klusums mājās, zina ikviens, kurš dzīvojis padomju laikos celtā namā ar “papīra” sienām, caur kurām dzirdama pat pannas čurkstēšana kaimiņu virtuvē. Pat pagalmā inovatīvas tehnoloģijas palīdz uzlabot vides ekoloģiju: lietus ūdens apsaimniekošanas sistēma ļauj izvairīties no peļķēm un apūdeņot iekoptos apstādījumus.

Ne tikai autostāvvieta, bet labiekārtota zaļā zona

Zaļais dzīvesveids, rūpes par apkārtējo dabu un ilgtspējīga domāšana visā pasaulē kļuvusi par tendenci, kas arvien vairāk liek novērtēt un pārskatīt zaļās infrastruktūras esamību pilsētvidē. Rūpes par vidi atspoguļojas arī mūsdienīgās dzīvojamās ēkās.

21. gadsimtā nekustamo īpašumu attīstītāji rūpējas ne tikai par ēkas būvniecību, bet arī labiekārtotiem pagalmiem un pārdomātu zaļo zonu labiekārtošanu, kas ļauj namu iedzīvotājiem atpūtas brīžos justies tuvāk dabai, pat atrodoties pilsētas centra tuvumā. Nereti tieši šīs atšķirības veido jaunā projekta dzīvokļa un padomju laiku dzīvokļa cenas starpību: pērkot dzīvokli vecākā ēkā, tas maksās mazāk, taču nebūs garantēta ne autostāvvieta pagalmā, ne patīkama vide, un ilgtermiņā ieguvums nebūs diez ko liels.

Kvalitatīva zaļā zona ir vieta ne tikai bērnu rotaļu laukumam, bet arī lapenītei vai atpūtas zonai ar piknika galdiem un grilu, kur pasēdēt siltos vasaras vakaros, kā arī sportošanas un aktīvās atpūtas zonai. Arvien lielāka nozīme ir velonovietnēm, jo arvien vairāk pilsētnieku izvēlas šo pārvietošanās līdzekli. Savukārt progresīvākajos jaunajos projektos ir iespēja tikt pat pie sava dārziņa kopienas dārzu teritorijā, turklāt nevis kādā attālā korporatīvā, bet turpat daudzdzīvokļu nama pakājē.

Nākotnes vērtība

Kaut arī dzīvokli nevajadzētu uzskatīt par mūža pirkumu, jo mainās gan ģimenes apstākļi, gan vajadzības, tas nenoliedzami ir vērtīgs ieguldījums nākotnē. Ņemot vērā vīrusa pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, tuvākajos gados iespējama jaunu mājokļu piedāvājuma samazināšanās, jo jaunu dzīvojamo namu projektu uzsākšanā vairāki nekustamo īpašumu attīstītāji izrāda zināmu piesardzību.

Samazinoties pieprasījumam, samazināsies arī piedāvājums, tāpēc ieguvēji būs tie, kas jaunu mājokli iegādājušies savlaicīgi. Arī bankas labprātāk kreditē jaunu mājokļu iegādi un ir atturīgākas pret otrreizējā tirgus aprites finansēšanu, tāpēc tiem, kam mājokļa iegādē svarīgs bankas aizdevums, tas ir vēl viens arguments par labu jaunajiem projektiem.

Domājot par mājokli mūsdienīgā dzīvojamā ēkā, jāņem vērā, ka to raksturo ne vien pozitīvs gandarījums par videi draudzīgu resursu izmantošanu un dabas klātesamību, bet arī funkcionalitātes, kvalitātes un cenas līdzsvars.