Mājdzīvnieks sniedz ne tikai prieku un beznosacījuma mīlestību, bet var uzdāvināt arī gaužām nevēlamu velti – parazītus vai gana nopietnu slimību.
Konsultāciju par infekcijām un slimībām, ko pārnēsā un mēdz izplatīt mājdzīvnieki, un iespējamo risku saslimt var sniegt gan ārsts (ģimenes ārsts vai infektologs), gan veterinārārsts, gan farmaceits, jo attiecīgajā cilvēku aptiekā ir pieejami arī veterinārās medicīnas preparāti.
Farmaceite Ieva Virza skaidro, ka cilvēks ar dzīvnieku pārnēsātajām slimībām var saslimt, ja:
dzīvnieks ir slims vai arī slimības pārnēsātājs;
bijis ciešs kontakts ar slimo dzīvnieku, piemēram, tas ir samīļots, dzīvnieks iekodis vai nolaizījis seju.”
Ko var saķert no mājdzīvnieka?
Mēri
Kaut arī vairs nav viduslaiki, inficēšanās ar mēra paveidu, joprojām ir iespējama. Infekcijas slimība, ko iegūst no inficētām blusām, kas izraisa buboņu un septicēmisku mēri. Ja mājdzīvniekam ir pneimoniskais mēris, cilvēks ar to var inficēties pilienveidīgi, piemēram, kad suns šķauda vai pat tikai rej. Inficēšanās var būt bīstama - ja mēris netiek ārstēts ar antibiotikām, iznākums var būt letāls. Lai mājdzīvnieks nesaslimtu, tas jātur pa gabalu no grauzējiem un tā apspalvojumu jāuztur tīru no blusām.
Trakumsērgu
Inficētie mājdzīvnieki slimību pārnēsā caur siekalām. Cilvēks inficējas, ja ar trakumsērgu skartais dzīvnieks iekož. Trakumsērgu var iegūt ne tikai no mājas mīluļa, bet arī no lapsām, jenotiem un citiem zvēriem. Sākotnēji cilvēks var justies apslimis, bet vēlāk var rasties apjukuma sajūta, parādīties nervozitāte un nespēja gulēt.
Ja iekodis dzīvnieks, pirmā rīcība - jānomazgā skartā vieta ar ziepēm un ūdeni. Tad nekavējoties jāsazinās ar ārstu, kas ieteiks, ko darīt tālāk, un, nepieciešamības gadījumā (ja dzīvnieks netiks identificēts vai arī tā īpašnieks nevarēs uzrādīt vakcinācijas karti), būs steigšus jāķeras pie speciālas terapijas. Pretējā gadījumā, trakumsērga ir neārstējama un letāla dažu dienu laikā.
Nevēlamo parazītu - cērmi
Āķtārpu jeb cērmi var iegūt no inficēta mājdzīvnieka fekālijām, kur sākotnēji ir oliņas, bet vēlāk izšķiļas kāpurs. Iekļūstot zarnu traktā, attīstās pieaugusi cērme. Lai arī tas notiek retāk, cērmes cilvēkam var invadēties arī caur ādu. Lai no tā izsargātos, dzīvnieks regulāri jāattrāpo un arī pašam saimniekam būtu jālieto pretparazītu līdzekļi, iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu. Ar cērmēm nudien nav joka lieta - arī tās var izraisīt letālu iznākumu.
Lenteni
Dzīvnieks to var iegūt no starpsaimnieka - blusas. Turklāt parazīts dzīvniekā var nokļūt caur elpceļiem vai muti. Viena no pazīmēm - izkārnījumos būs redzami lenteņu gabaliņi, kuri ir apmēram rīsu graudu lielumā.
Lai izvairītos, regulāri dzīvnieks jāattārpo. Pret blusām palīgā var ņemt speciālo kakla siksnu vai tabletes.
Toksoplazmozi
Šo parazītu izplata kaķi caur izkārnījumiem. Lai mazinātu inficēšanos, regulāri jātīra mājdzīvnieka nokārtošanās kastīte un pēc tam jānomazgā rokas. Var būt gadījumi, kad inficējas, bet neslimo. Sevisķi uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar novājinātu imunitāti un grūtniecēm. Pazīmes, kas rodas slimības gadījumā, ir muskuļu sāpes, drudzis un apsārtušas acis. Dažkārt atveseļošanās notiek pati no sevis, taču smagākos gadījumos vajadzīga speciālista palīdzība.
Kaķu skrāpējuma slimību
Bakteriāla infekcija, kas rodas no kaķu skrāpējumiem, kodieniem. Uz inficētās vietas var veidoties strutainas čūlas, kā arī parādīties galvassāpes un drudzis. Vieglā formā simptomi vienkārši pazūd. Ja nepazūd, ārstēšanai var būt nepieciešams antibiotiku kurss.
Viens no veidiem, kā izvairīties no inficēšanās, apgriezt mājas mīlulim nagus, kā arī nepieļaut kaķa košanu ādā, pārāk aizrautīgi spēlējoties. Gadījumā, ja bijis kodums vai skrāpējums, šī vieta uz ādas ir rūpīgi jānomazgā.
Cirpējēdi
Sēnīšu infekcija, kuru iegūst ne tikai no mājas mīluļiem - kaķiem un suņiem, bet pieskaroties arī citiem slimiem dzīvniekiem, piemēram, zirgiem, cūkām.
Pieaugušiem dzīvniekiem var nebūt īpašu pazīmju, taču kaķēniem un kucēniem izkrīt spalva un atklājas kaili ādas laukumi.
Inficējoties, uz ādas augšējā slāņa cilvēkam veidosies sarkani, niezoši, gredzenveidīgi izsitumi. Lai ārstētu un mazinātu simptomus, var palīdzēt pretsēnīšu krēmi, aerosoli un tabletes. Infekcija mēdz arī atkārtoties.
Salmonellu
Pārnēsā ne tikai kaķi un suņi, bet arī inficēti putni, kāmji, čūskas, kazas un citi. Turklāt inficētie dzīvnieki var izskatīties veselīgi, bez īpašām pazīmēm. Cilvēks baktēriju var iegūt, ja pēc barības, ūdens trauka vai citu dzīvnieka lietu aiztikšanas nenomazgā rokas. Par slimību liecina vemšana, caureja, slikta dūša, drudzis. Dažkārt simptomi pazūd.
Psitakozi
Infekciju var iegūt no putniem, vistām, tītariem un papagaiļiem. Infekciju izraisošās bakterijas atrodas slimā putna siekalās, izkārnījumos vai urīnā. Tiem izžūstot, veidojas sīkas putekļu daļiņas, ar kurām var inficēties cilvēks, tās ieelpojot. Otrs inficēšanās veids - ja putns ieknābj. Pazīmes, kas liecina par infekciju, ir drudzis, drebuļi, galvassāpes un sauss klepus, kas dažkārt izraisa nopietnu plaušu infekciju.
Laimas slimību
Infekcijas slimību cilvēks var iegūt, dzīvniekam pārnēsājot brieža ērces, kas inficētas ar baktērijām. Kakla siksnas un aerosoli pret ērcēm pasargās no to piesūkšanās dzīvniekam, taču neatbaidīs tās pavisam. Kaut arī grūti noteikt, vai notikusi inficēšanās, dažkārt kā simptomi var parādīties apaļas formas izsitumi ar oreolu, galvas un locītavu sāpes, reibonis. Savlaicīga slimības atpazīšana palīdz to izārstēt.
Kampilobakteriozi
Inficēti dzīvnieki baktēriju izplata caur fekālijām. Cilvēkam inficēšanās simptomi ir caureja, turklāt tā var būt ar asiņu piejaukumu, kā arī vēdera sāpes un drudzis. Vairumā gadījumu pazīmes pazūd aptuveni nedēļas laikā, taču cilvēkiem ar vājāku imūnsistēmu un, ja infekcija izplatās asinsritē, var būt nepieciešamas antibiotikas.
Protozojs Giardia
Parazīta pārnēsāšana arī notiek caur dzīvnieka fekālijām. Lai mazinātu inficēšanos, pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas no dzīvnieka izkārnījumiem un kārtīgi jāmazgā rokas. Turklāt mājdzīvnieka mazgāšana var palīdzēt uzturēt no parazīta tīru kažoku.
Staphylococcus aureus infekciju
Dzīvnieki var būt šīs pret antibiotiku izturīgās baktērijas pārnēsātāji. Mājdzīvnieks to var izplatīt caur ādu vai vaļēju brūci. Ārstējot mājdzīvnieku, tam būtu jāievēro distance no cilvēkiem, kam nesen veikta operācija vai, kam ir vāja imūnsistēma.
Ja cilvēks inficējas, parādās sāpīgi, strutaini izsitumi. Smagākos gadījumos var izraisīt pneimoniju un asins vai locītavu infekcijas.
Slimības, par kurām nav jāuztraucas
Kaut arī ir virkne slimību un infekciju, ko mājdzīvnieks var nodot saimniekam, ir arī tādas, kas cilvēkam nav kaitīgas, lai gan ir ļoti bīstamas dzīvnieciņam, skaidro Mēness aptiekas farmaceite Ieva Virza. Piemēram:
sirdstārpi - parazīti, kurus izplata odi. Parasti skar dzīvnieka plaušas vai sirdi;
parvovīruss - izraisa vemšanu un caureju.
“Apskatot visas iespējamās infekcijas, iezīmējas profilakses tendence - rūpīga higiēnas normu ievērošana un pretparazītu terapija, kas ietver gan konkrētu medikamentu profilaktisku lietošanu, gan arī tādu vienkāršu līdzekļu kā pretblusu kakla siksna izmantošanu. Apmeklējot aptieku, kurā iegādājami arī veterinārās medicīnas līdzekļi, ietaupiet laiku un pievienojiet pirkumam visu mājdzīvnieka un savai drošībai nepieciešamo!”
Zāles mājas mīlulim - cilvēku aptiekās
Ja aptiekā ir arī veterinārā nodaļa, tur strādā speciāli veterinārijā sertificēti farmaceiti un var iegādāties mājdzīvniekiem nepieciešamos medikamentus. Farmaceite Ieva Virza norada, ka visbiežāk cilvēki jautā prettārpu zāles kaķim vai suņim un kādu līdzekli pret ērcēm un blusām.
“Tie ir līdzekļi jauktu invāziju ārstēšanai, ko mājdzīvniekiem izraisījuši apaļtārpi un lenteņi. Aptiekā var iegādāties līdzekli arī blusu invāzijas un jauktas - blusu un ērču - un/vai utu invāzijas novēršanai. Tās ir bezrecepšu veterinārās zāles. Aktuālāki šie līdzekļi, protams, ir siltajās sezonās - pavasarī, vasarā, rudens sakumā. Iedarbības laiks atšķiras, atkarība no sastāva un ražotāja. Līdzīgi ir ar prettārpu līdzekļiem - profilaktiska to lietošana jāatkārto divas reizes gadā,” teic farmaceite un atgādina, ka pareizi būtu vienlaikus lietot attiecīgus preparātus arī pieaugušajiem un bērniem, kuru mājsaimniecībā dzīvo mīļdzīvnieks.
Aptiekā ir pieejami nomierinoši līdzekļi suņiem un kaķiem. “Tie var noderēt, piemēram, lai dzīvnieks vieglāk pārdzīvotu pārvadāšanu vai arī tad, kad mājas mīlulis pakļauts jebkādam citam stresam. Tāpat aptiekā var nopirkt veterināros līdzekļus locītavu veselības profilaksei vai pēctraumatisko problēmu novēršanai suņiem, kā arī omega-3 preparātus ādas un spalvas veselībai. Par medikamentiem mājdzīvniekam, kas uz vietas aptiekā nav pieejami, ir jāpajautā farmaceitam, jo pastāv iespēja tos sagādāt pēc pasūtījuma.”
Ikvienam labam saimniekam nenāktu par ļaunu ieviest arī mājdzīvnieka aptieciņu. Tajā vajadzētu būt:
ausu un acu higiēnas pilieniem;
dezinficējošam šķīdumam traumu, brūču apkopšanai;
atkarībā no dzīvnieka vecuma un veselības stāvokļa - medikamentiem gremošanai, urīnceļiem, sirdsdarbībai vai elpošanas traucējumu novēršanai.