Vairāk nekā desmitdaļa (15 %) video un tiešsaistes spēļu spēlētāju Latvijā kaunas par to, cik daudz spēlē, un slēpj to no vecākiem. Par to liecina „Kaspersky” veikts pētījums Baltijas valstīs1.
Šajā jaunajā pētījumā1, ko pēc „Kaspersky” pasūtījuma decembrī veica „Norstat”, ir aplūkota 1200 respondentu 3 Baltijas valstīs spēlēšana 2020. gadā un izskatīts, kā mainījušās spēlnieku un vecāku attiecības un ko var darīt, lai pārvarētu barjeras un aizspriedumus. Pētījums tika veikts vēl 17 pasaules valstīs2.
Pēc aptaujāto spēlētāju domām, kauns par spēlēšanu ir skaidrojams ar arhaiskiem aizspriedumiem3, kas joprojām ir saistīti ar to, piemēram, ka spēlēšana ir kaitīga veselībai (71 %) vai “sapūdē” smadzenes (53 %).
Video un tiešsaistes spēļu spēlētājus visvairāk sarūgtina, ka, lai gan vecāki augstu vērtē daudzus spēlēšanas pozitīvos aspektus — jaunradi (16 %), sociālās prasmes (34 %) un problēmu risināšanu (31 %) —, viņiem neizdodas apspriest ar vecākiem savu aizraušanos galvenokārt tāpēc, ka spēlēšana un tās sociālie elementi ļoti atšķiras, piemēram, no filmām un mūzikas. Faktiski 21 % uzskata, ka tad, ja vecāki saprastu spēlēšanu, viņu attiecības kopumā būtu labākas.
„Kaspersky” vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis sacīja: „Daudziem spēlēšana šogad ir sniegusi milzīgu atbalstu, grūtajos laikos piedāvājot mierinājumu, atvieglojumu un draudzību. Tomēr daudzās ģimenēs negatīva attieksme pret spēlēšanu var būt ļoti neproduktīva, jo neveicina atklātu dialogu un attiecību veidošanu. Mēs ceram, ka šo mammu viedie vārdi palīdzēs citiem sākt risināt labākas un pozitīvākas sarunas starp spēlniekiem un vecākiem.”
