Piemājas dārzā "Sējēji-2" Nīcas pagastā Nīcas novadā ir konstatēts augu karantīnas organisms bakteriālā iedega, tādēļ ap attiecīgo teritoriju trīs kilometru rādiusā noteikta buferzona, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Tāpat attiecīgais Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Kurzemes reģionālās nodaļas 27.jūlija lēmums liedz no bakteriālo iedegu buferzonas tās saimniekaugu - bumbieru, ābeļu, pīlādžu, klinteņu un citu - ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc to ziedēšanas beigām pārvietot bišu stropus un vest bišu stropus bakteriālo iedegu buferzonā.
Lēmums stājies spēkā nekavējoties un to var apstrīdēt viena mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot iesniegumu VAAD Augu karantīnas departamenta direktorei Gunitai Šķupelei.
Taču saskaņā ar Augu aizsardzības likumā noteikto iesnieguma iesniegšana augstākai iestādei, lai apstrīdētu lēmumu par fitosanitāro pasākumu piemērošanu, neaptur šā lēmuma darbību.
Jau ziņots, ka bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļkoku slimība. Šī slimība var izraisīt postījumus līdz pat 80% apmērā no augļu dārza stādījumiem. Inficētais augs agrāk vai vēlāk aiziet bojā. Baktērija piemērotos apstākļos ātri izplatās un ir grūti ierobežojama.
Bakteriālā iedega kā augu karantīnas organisms saskaņā ar Augu aizsardzības likumu ir jāiznīcina, kā arī jāiznīcina ar šo slimību iespējami inficētie augi.
Latvijai ir piešķirts aizsargājamās zonas statuss attiecībā uz bakteriālo iedegu. Augus no aizsargājamās zonas var bez ierobežojumiem izplatīt Eiropas Savienībā, bet augu ievešanai aizsargājamā zonā ir noteiktas stingrākas prasības, kā arī notiek regulāras pārbaudes un tiek īstenoti pasākumi, lai šis organisms neieviestos šajā teritorijā.
Inficēties ar bakteriālo iedegu var ābeles (Malus), bumbieres (Pyrus), vilkābeles (Crataegus), pīlādži (Sorbus), klintenes (Cotoneaster), cidonijas (Cydonia), krūmcidonijas (Chaenomeles), korintes (Amelanchier), eriobotrijas (Eriobotrya) un ugunsērkšķi (Pyracantha). Pārsvarā tās ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas.
Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2007.gada jūlijā. Bakteriālās iedegas plašākas izplatīšanās vai ieviešanās novēršanai ir svarīgi laikus konstatēt perēkļus un iznīcināt inficētos un iespējami inficētos saimniekaugus.
VAAD veic monitoringu dažādās bakteriālās iedegas saimniekaugu audzēšanas un augšanas vietās - augļu koku un dekoratīvo augu stādaudzētavās, komercdārzos, piemājas dārzos, pamestos dārzos, apstādījumos, savvaļā augošiem augiem. Tāpat VAAD uzrauga bakteriālo iedegu perēkļus un karantīnas zonu, kā arī buferzonu trīs kilometru rādiusā ap karantīnas zonu un perēkļiem.