Rudens mūs bagātīgi lutina ar pašmāju ražu - sulīgi, vitamīniem bagāti un kārdinoši mūsu dārzos, pagrabos un veikalu plauktos gozējas Latvijas kartupeļi, burkāni, bietes, kāposti, sīpoli, ķiploki, ķirbji un citi vietējie labumi. Protams, visi dārzeņi ir izcils vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu un šķiedrvielu avots, un, jo krāsaināks ir ēdiens uz šķīvja, jo vairāk dažādu vērtīgu uzturvielu tajā paslēpts, tomēr arī starp rudens produktiem var atrast pašus vērtīgākos, kam noteikti jākļūst par šīs sezonas ēdienkartes sastāvdaļu. Uztura speciāliste Jevgēnija Jansone kopā ar nacionālo pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ELVI ir izveidojuši piecu pašu vērtīgāko rudens produktu izlasi, kas noteikti jānobauda šajā gadalaikā!
1. Kāposti. Lai arī, izdzirdot vārdu “kāposts”, mēs parasti iedomājamies baltos galviņkāpostus, pirmo vietu rudens dārzeņu topā noteikti pelnījuši visi kāposti. Gan baltie un sarkanie galviņkāposti, gan ziedkāposti, brokoļi, Briseles kāposti un citi mazāk populāri kāposti ir lielisks C vitamīna avots, turklāt satur daudz minerālvielu un antioksidantu. Lai iegūtu pēc iespējas vairāk C vitamīna un vērtīgo šķiedrvielu, kāposti jāēd svaigi, nevis termiski apstrādāti. Īpaši vērtīgi ir skābēti kāposti - tie satur ne vien jau pieminētās uzturvielas, bet arī probiotiķus jeb mūsu gremošanas traktam nepieciešamās baktērijas, turklāt skābētos kāpostos to būs pat vairāk nekā skābpiena produktos.
2. Ķirbis. Šis noteikti ir pats universālākais rudens dārzenis, jo to var ēst gan svaigu, gan termiski apstrādātu, turklāt ķirbi var pagatavot tik daudzos veidos, ka tos visus nav iespējams uzskaitīt - ķirbi var, piemēram, cept, vārīt, sutināt, gatavot desertos un pat cept no tā maizi, taču ēdienu gatavošanas entuziasti noteikti atradīs vēl daudz citu variantu, kā pagatavot šo vērtīgo rudens dārzeni, kas īstenībā nemaz nav dārzenis, bet oga! Ķirbji satur ļoti daudz dažādu vitamīnu un minerālvielu, bet visvairāk tajos atrodams A vitamīns - 1 tase (240ml) svaiga ķirbja satur dubultu A vitamīna dienas devu! Šis vitamīns nepieciešams redzei, ādas veselībai, tas paaugstina organisma spēju pretoties dažādām infekcijām, veicina kaulu un zobu veidošanos un stiprina nervu šūnas. Tāpat ķirbju sastāvā ir vērtīgas pektīnvielas, kas sekmē holesterola izvadīšanu no organisma, taču par visām ķirbja labajām īpašībām vien varētu uzrakstīt veselu grāmatu.
3. Ķiploks. Aromātiskā un vērtīgā ķiploka sastāvā ir šķiedrvielas, olbaltumvielas, C vitamīns, dažādi mikroelementi un makroelementi - nātrijs, kālijs, kalcijs, dzelzs, fosfors, magnijs, jods, cinks, C, B, D, P vitamīni. Protams, ķiploka garša ir ļoti intensīva un to nevar apēst daudz, tomēr ķiploki ir īstā izvēle rudenim, kad ārā sarosās dažādi vīrusi un citi nevēlami mikroorganismi, jo tie satur vērtīgos fitoncīdus - vielu, kas cīnās ar nevēlamiem mikroorganismiem un līdz ar to paaugstina mūsu imunitāti. Ķiplokos ir arī daudz dažādu organismam vērtīgu sēra savienojumu. Tie satur, piemēram, allicīnu, kas piešķir ķiplokiem raksturīgo aromātu un spēj bloķēt vīrusu iekļūšanu organismā.
4. Kartupelis. Lai arī šis dārzenis pamatoti tiek uzskatīts par latviešu otro maizi, pēdējā laikā tā popularitāti nomākuši mīti par kartupeļu bīstamību figūrai, taču tas tiešām ir mīts un kartupeļi ir vērtīgi un uzturā ieteicami dārzeņi! 100 grami kartupeļu satur tikai ~75 kcal, un, ja kartupeļus pagatavo vārot, tvaicējot vai cepot bez pievienotiem taukiem, kartupeļi būs diētisks produkts un vērtīgs lēno ogļhidrātu (cietes) avots, nevis drauds veselībai. Kartupeļi satur C vitamīnu, turklāt mūsdienās klasisko kartupeļu klāstu papildinājuši dažādi eksotiskāki un krāsaināki kartupeļi. Jo krāsaināks būs kartupeļu šķīvis, jo vērtīgāka būs jūsu maltīte. Labi nomazgājot, kartupeļus var ēst ar visu mizu, jo tieši tur koncentrējušās pašas vērtīgākās vielas - šķiedrvielas, minerālvielas un vitamīni, turklāt kartupeļu miza patiešām ir garšīga!
5. Sēnes. Lai gan sēnes, atšķirībā no iepriekšējiem produktiem nav dārzeņi, tās apzināti iekļuvušas rudens produktu topā, jo ir pašas vērtīgākās meža veltes, kas pie mums sastopamas. Visas ēdamās meža sēnes ir labs antioksidantu avots, satur šķiedrvielas, olbaltumvielas un selēnu, kas organismā mazina iekaisuma reakciju, turklāt sēnēs ir arī daudz B grupas vitamīnu. Tomēr vācot un gatavojot sēnes, jāatceras - lai cik vērtīgas tās ir, sēnes nav ieteicams iekļaut mazu bērnu uzturā, jo satur hitīnu - vielu, ko līdz 3-4 gadu vecumam bērna gremošanas trakts nespēj pārstrādāt. Noteikti svarīgi vākt tikai labi pazīstamas sēnes, jo mūsu mežos ir sastopamas arī ļoti indīgas sēnes, tāpat svarīgi sēnes lasīt un pirkt tikai labi zināmās vietās - tās ir kā sūkļi, kas sevī uzņem visu apkārtējā vidē sastopamo.