Lai gan Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku klasiskiem kafijas dzērieniem, taču plašs eksotisku nosaukumu klāsts kafijas tirdzniecības vietās nevienu vairs neizbrīna.
Īstie kafijas pazinēji ļoti labi orientējas kafijas koku audzēšanas reģioniem raksturīgajās dažādajās garšās. Šie eksperti pastāvīgi mēģina atklāt un izcelt kādu no kafijas pupiņās atrodamajām garšas niansēm, kuru tajās ir bezgalīgi daudz. Turklāt, grauzdējot pupiņu, var iegūt atšķirīgu kafijas raksturu, īpašības un aromātu, savukārt, veidojot maisījumus un variējot grauzdējuma pakāpi, šīs garšas var izcelt un pastiprināt. Kā ikvienā jomā, arī kafijas pasaulē tirgotāji meklē unikālo, atšķirīgo. Tāpēc baristas un audzētāji atrod aizvien jaunas nianses.
Receptes izmēģināšanai vajadzīgas apmēram divas nedēļas laika, kas varētu šķist īss laiks, bet patiesībā process ir visai sarežģīts. Receptes tapšanā ir iesaistīti apmēram desmit cilvēki - izejvielu ražotāji, baristas ar savu garšu pasauli, tie, kas pārzina tirgu un aktuālās tendences. Šie cilvēki ir inovatori, viņi un paspēj citiem būt soli priekšā. Krūzīšu skaits, kamēr tiec līdz receptei, mērāms simtos.“Narvesen Kafijas kluba” eksperte Edīte Vimba stāsta, ka, lai izvēlētos trīs jaunas receptes, ir jāizmēģina apmēram piecpadsmit. Viņa arī atzīst, ka ir nogaršojusi apmēram 50 dažādus sīrupus, lai saprastu, ko noteikti neizmantos, bet kur var atrast jaunu niansi. Vienmēr aktuāla ir mandele, vaniļa, karamele, kokosrieksts, piparmētra, taču arī no šiem klasiskajiem sīrupiem iespējams radīt bezgalīgu skaitu garšu kombināciju. Nozīme ir visam - kafijas šķirnei, temperatūrai, pievienotajam pienam, dzēriena veidam.
Tāpat receptes izveidē jāņem vērā, kāds gadalaiks ir aiz loga, kādas ir aktuālās garšu tendences. “Mums Latvijā tuvākas ir itāļu kafijas dzeršanas tradīcijas uz espresso bāzes, mums ir svarīgs rūgtumiņš, bet gardēžiem un pazinējiem sirdij tuvāka ir arabica ar pavisam citu noti, ko mums kā lielam tirgotājam nav tik viegli integrēt tirgū. Jaunajai mileniāļu paaudzei klasiskā kafijas garša ir mazāk būtiska, viņiem svarīgāks ir savs kafijas piena dzēriens ar iemīļoto garšas noti un piederība zīmolam,” novērojumos dalās “Narvesen Kafijas kluba” eksperte.
“Viena no mūsu laikmeta tendencēm ir garšu krustošanās dažādās pārtikas grupās. Piemēram, ja jums ļoti garšo deserts creme brulee, jums garšos arī kafija ar šim desertam raksturīgo noti, un agri vai vēlu tā arī nonāks jūsu kafijas dzērienā. Un otrādi - piemēram, austrumnieciskā chai latte garšu buķete no kafijas tirdzniecības vietām ir pārcēlusies uz citām pārtikas produktu grupām. Krustot var visu - sāļu ar saldu, pikantu ar saldu, jo tas viss ir iekšā pašā kafijas pupiņā, tāpēc dažādas garšas lieliski harmonē,” atklāj Edīte Vimba.
Nemainīgas vērtības, kas “draudzējas” ar kafiju, ir rieksti, šokolāde, kanēlis un kardamons. Bet faktiski jebko, kas garšo citos ēdienos, ir iespējams pārnest uz kafijas dzērieniem.
Tiesa gan, ieradumam liels spēks, atzīst Edīte, un nav nemaz tik vienkārši mainīt cilvēku garšas paradumus. Ir daudz vieglāk pierunāt cilvēku pagaršot jaunā veidā pagatavotu steiku nekā citādi pagatavotu kafiju. Vairums kafijas mīļotāju ir konservatīvi, no rīta grib savu ierasto kafiju iecienītajā krūzītē, un nekādus eksperimentus! Tāpēc arī, radot jaunas receptes, ir jāatrod vidusceļš starp dažu drosmīgo gardēžu un vairuma gaumi.
Katru recepti ietekmē pievienotās sastāvdaļas. Gadās, ka ne vienmēr esošais iznākums atbilst gaidītajam rezultātam. “Kafijas garšu jūtami ietekmē piens vai piena aizstājēji, kuriem ir katram sava izteikta garša. Piemēram, nesen pārliecinājāmies, ka auzu piena aizstājējs nekādi neiet kopā ar mango. Nav garšīgi, un viss,” stāsta Edīte, vienlaikus piebilst - tādas īsti radikālas metodes klientiem nemaz nevar piedāvāt, jo garšas kārpiņas ir tā piedzītas ar pazīstamo garšu, ka to var mainīt tikai ļoti pakāpeniski. Taču ar diviem, trim dzērieniem var parādīt tendences un pateikt priekšā, ko būtu vērts nogaršot.
Vai ir iespējams mājās atkārtot garšu, ja ļoti iegaršojies kāds no Narvesen kafijas dzērieniem? Edīte saka - nav nekā neiespējama, bet tuvu neiespējamam gan. Kaut vai tāpēc, ka katru reizi, pievienojot sīrupu, nav iespējams dozēt precīzi tādu pašu daudzumu, un arī kafijas stiprums un citas īpašības atšķirsies. Tāpēc labāk uzticēties kafijas automātam, kur visi šie parametri ir ieprogrammēti, aicina “Narvesen Kafijas kluba” eksperte Edīte Vimba. Taču eksperimentēt var un vajag!
Ja ļoti gribas uz brīdi sajusties kā īstam baristam, Edīte iesaka pamēģināt mājās uzmeistarot mandeļu latti, kuras recepti atklāj “Narvesen Kafijas kluba” barista Rihards.
Nepieciešams
Kafijas spiežamā kanniņa - French Press (ieteicams)
250 ml krūzīte
15 g maltas kafijas
170 ml ūdens
70 ml mandeļu piena
Pagatavošana
Aplej kafijas biezumus ar karstu ūdeni (pagaida, līdz ūdens beidz vārīties, pazūd vārīšanās burbuļi, un tikai tad lej uz kafijas biezumiem). Pēc 35 sekundēm kafiju apmaisa. Atstāj uz 3-4 minūtēm, tad šķidrumu pārlej citā krūzē (biezumus atstāj krūzē, kurā kafija gatavota).
French Press kanniņā ielej iepriekš uzkarsētu mandeļu pienu (karsē līdz brīdim, kad parādās pirmais tvaika garojums no piena) un to uzkuļ, vairākas reizes spiežot pienu pie pamatnes. Pievieno kafijai.
