Atbrīvojoties no atkritumiem mājoklī un dārzā, nevajadzētu piemirst arī lietas, kas varbūt īpaši netraucē, bet no kurām tomēr derētu šķirties. Tas būs mazs un viegls darbiņš savas veselības labā.
* Nolietotas plastmasas kārbas produktu glabāšanai, nobružātas, ieplaisājušas vai pat salīmētas. Šāda plastmasa var saturēt bisfenolu A - vielu, kas pēc savas dabas ir sintētisks estrogēns; pastāv aizdomas, ka tas, mijiedarbojoties ar endokrīnās sistēmas hormoniem, var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku reproduktīvo sistēmu, kā arī veicināt aptaukošanos.
* Nodilusi zobu suka. Ja cilvēks pareizi tīra zobus divas reizes dienā, tad zobu suka saglabā formu ne ilgāk par trim mēnešiem, un tad tā ir jānomaina.
* Veca skropstu tuša. Tā var kļūt par mājvietu dažādiem mikrobiem, kas nonāk uz skropstām ikreiz, kad tās tiek krāsotas.
* Netīri kontaktlēcu konteineri. Tos der mainīt ik pēc trim mēnešiem. Tur ar laiku uzkrājas nosēdumi, kas pievelk mikrobus, kas var nonākt arī uz kontaktlēcām un izraisīt acu infekcijas.
* Novadējušās garšvielas. Parasti, lietojot vecas garšvielas, nekāds ļaunums veselībai neceļas, bet nav arī labuma - tās vairs nepiešķir ēdieniem aromātu un nedod arī cerēto guvumu veselībai.
* Trauku mazgājamais sūklis. Ar to slaucīti dažādi netīrumi, sūkļi allaž ir mitri un atrodas istabas temperatūrā. Tādi apstākļi patīk daudziem mikrobiem, tostarp arī ļoti bīstamiem, piemēram, salmonellām.
* Gaisa atsvaidzinātāji. Daudzi gaisa atsvaidzinātāji satur ķīmiskas vielas - ftalātus, kas tiek pievienoti, lai smarža būtu noturīgāka. Lielās devās šie savienojumi var negatīvi iespaidot veselību.
* Novalkāti skriešanas apavi. Lielākā daļa skriešanai domāto sporta apavu paredzēti 500-600 kilometriem, pēc tam tie vairs nespēj labi amortizēt soļu radītos triecienus, ko nākas uzņemt muskuļiem, kauliem un cīpslām, tas palielina traumu risku.
* Nomītas čības. Veci, netīri un nomīti istabas apavi slēpj sevī sēnīšu infekcijas draudus, tāpēc tādiem īstā vieta ir mēslainē. Turpmāk der izvēlēties čības, kas mazgājamas veļasmašīnā.