Aizvadītajā nedēļā, avārijas nosēšanās laikā Šeremetjevas starptautiskajā lidostā Maskavā Krievijas lidsabiedrības Aeroflot lidmašīnā izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā vairāk nekā 40 cilvēki gāja bojā. Izdzīvojušie lidmašīnas pasažieri tika nofilmēti, pametam lidmašīnu un līdzi ņemot savas mantas. Daudziem radās jautājums: kādēļ pasažieri glāba savu bagāžu, tādējādi aizšķērsojot avārijas izejas, nevis palīdzēja cits citam? Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes aviācijas institūta pasniedzēja un psiholoģe Rosita Kanapeckaite skaidro aviopasažieru rīcību ekstrēmā situācijā.
Aizvadītajā nedēļā, avārijas nosēšanās laikā Šeremetjevas starptautiskajā lidostā Maskavā Krievijas lidsabiedrības Aeroflot lidmašīnā izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā vairāk nekā 40 cilvēki gāja bojā. Izdzīvojušie lidmašīnas pasažieri tika nofilmēti, pametam lidmašīnu un līdzi ņemot savas mantas. Daudziem radās jautājums: kādēļ pasažieri glāba savu bagāžu, tādējādi aizšķērsojot avārijas izejas, nevis palīdzēja cits citam? Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes aviācijas institūta pasniedzēja un psiholoģe Rosita Kanapeckaite skaidro aviopasažieru rīcību ekstrēmā situācijā.
Cilvēki negrāba savu bagāžu - to darīja viņu instinkti
“Daži vienkārši atdarināja citus. Es ticu, ka neviens nedomāja par savu dārgo džemperi un ka to vajadzētu glābt. Tādos ekstrēmos apstākļos kā šie, mūsu smadzenes strādā pavisam citādā veidā. Instinkti nosaka, vai cilvēks cīnīsies, bēgs vai sastings. Ja kāds ņēma savu čemodānu, citi darīja to pašu. Cilvēkiem nebija laika un resursu, lai domātu citādāk,” atklāj aviācijas eksperte Rosita Kanapeckaite.
Psiholoģe iesaka analizēt nevis pasažieru, bet gan lidmašīnas apkalpes rīcību. “Meklēt vainīgos ir veids, kā samierināties ar traģēdiju, bet tas neko nemaina. Izdzīvošanas instinkts ir ikviena cilvēka dabas pamatā - lidojot ar lidmašīnu, mēs joprojām saglabājam aizvēsturisko izpratni, ka lidošana ir paredzēta putniem. Laiki mainās, cilvēki ceļo arvien biežāk, bet mūsu daba saglabājas tā pati. Tādēļ lidmašīnas apkalpei ir jārāda piemērs - viņi ir trenēti kontrolēt savus instinktus.”
“Šādās situācijās pasažieri piedzīvo divas emocijas: bailes no nāves un šaubas. Pat tad, ja pasažieru rīcība šķiet neloģiska vai nesaprātīga, viņi tikai cenšas izdzīvot,” skaidro Rosita Kanapeckaite.
Arvien vairāk cilvēku glābj savu bagāžu. Kādēļ?
Laikraksts The New York Times ir izpētījis, ka lidmašīnu pasažieri, kuri krīzes situācijās uzstājīgi vēlās paņemt savas mantas no bagāžas nodalījuma, ir kļuvuši par lielu problēmu stjuartēm, kuru uzdevums problēmu gadījumā ir ātri evakuēt lidmašīnu. Amerikāņu laikraksts citē Sāru Nelsoni, Stjuart un Komunikācijas speciālistu asociācijas prezidenti, kura atklāj: “Nesenos atgadījumos mēs atkal un atkal redzam šo problēmu - ārkārtas situācijās pasažieri cenšas ņemt līdzi savas somas.”
Kanapeckaite norāda, ka gaisa transportā cilvēkiem parādās cita veida stress un bailes no lidošanas ir viena no biežāk sastopamajām fobijām. “Lidojums rada sajūtu, ka cilvēks ir zaudējis kontroli pār situāciju. Turklāt daži pasažieri piedzīvo klaustrofobiju - nepatīkamas sajūtas, atrodoties šaurā telpā kopā ar daudziem svešiniekiem. Tas var radīt trauksmi un iracionālu uzvedību,” atgādina psiholoģijas eksperte.
Trenēties negadījumiem nav jūsu darbs
Ir vairāki padomi, kas var palīdzēt neparedzētās situācijās. Praktiska apģērba valkāšana un izvairīšanās no tādiem viegli uzliesmojošiem materiāliem kā neilons un poliesters var izglābt jūsu dzīvību. Ja instinkts liek bēgt, labāk to darīt atbilstošos apavos. Augstpapēžu kurpes un sandales šādā situācijā ir sliktākā izvēle. Labākais, ko cilvēks var darīt, ir uzmanīgi klausīties un sekot līdzi drošības instruktāžai. Glābšanās instrukcija nav materiāls, ko pavirši ielikt priekšā esošā sēdekļa kabatiņā.
“Sagatavošanās negadījumiem nav pasažieru atbildība. Pilotiem un stjuartēm ir jābūt atbilstoši apmācītiem, kā rīkoties, lai cilvēki viņiem sekotu. Ja jūs lidojat divreiz gadā, jūs nevarēsiet sevi sagatavot ekstrēmām situācijām. Jūs vienkārši tās neparedzēsiet un negaidīsiet,” norāda Kanapeckaite.