Speciālista padoms: kā tikt pie bagātīgas ražas

Daudzām Latvijas ģimenēm pavasaris nozīmē rosīga darba sākumu, lai izaudzētu pārtiku savam saimes galdam. Taču, lai darbs sagādātu ražīgu rezultātu, tas jāveic gudri. “Ievērojot vienkāršus padomus, dārzā darba būs mazāk, bet raža - lielāka,” pauž dārzkopības speciāliste Eleonora Mārciņa.

Dārzkopības speciāliste iesaka:

Bagātiniet augsni. Īpašu uzmanību pievērsiet augsnes iekopšanai un uzlabošanai. Lietojiet kompostu, kūtsmēslus, zaļmēslojumu un ievērojiet augu seku. Augsni bagātiniet ar mikroorganismiem, lietojot trihodermīnu, slieku humusu u.c. līdzekļus.

Ievērojiet augu seku. Uzzīmējiet dārza plānu, izmantojot rokasgrāmatā piedāvāto shēmu. Tajā dārzeņu kultūras tiek iedalītas sešās grupās, un dārzs attiecīgi tiek iedalīts sešās zonās. “Četru gadu periodā katrā zonā audzējiet citas grupas dārzeņus. Salātaugus stādiet visur, kur brīva vieta,” iesaka speciāliste.

Esiet pacietīgi. Pavasarī esiet pacietīgi un sēklas zemē sējiet, kad augsne iesilusi vismaz līdz +12 grādiem.

Audzējiet atkārtoti. Ievērojiet, ka katram dārzenim ir savs laiks un pieeja. Piemēram, tik iecienītos kartupeļus rudens ražai stādiet maija otrajā pusē, ievērojiet audzēšanas attālumu starp rindām un augiem 60x30 cm, mēslošanai izmantojiet kompostu un ražu vāciet septembra vidū - beigās. Taču ir augi, ko vasarā var audzēt atkārtoti. Piemēram, dažāda veida kāpostus, kolrābjus, salātus, dilles, rukolu, spinātus, zirņus, pupas un sīpolus lokiem. Rokasgrāmatā atradīsiet īsus padomus izplatītāko dārzeņu audzēšanā, kas ikvienam mazdārziņa īpašniekam palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.

Silta kāja, nevis galva.

Siltumprasīgajiem gurķiem, ķirbjiem un kabačiem galvenais ir nevis “silta galva”, bet “silta kāja”. Uz augsnes uzberiet agrāk pļauto zāli - tai satrūdot, izdalās siltums.

Rušiniet pareizi.

Lietainā vasarā veidojiet un rušiniet dobes tā, lai liekais mitrums tiktu novadīts. Arī jāravē būs mazāk, ja reizi nedēļā rūpīgi izrušināsiet visas rindstarpas.