Aptauja: teju katrs otrais iedzīvotājs pasniedz dāvanas, kādas pats nemaz nevēlētos saņemt

Vēl viena aromātiskā svece, pārāk lielas čības, nekur neliekama dekoratīvā figūriņa vai kārtējā krūzīte ar muļķīgu uzrakstu - kuram gan kādreiz nav nācies saņemt dāvanu, kas labākajā gadījumā neiepriecina! Toties, ja dāvinātājs tomēr pasniedzis patiesi “nejēdzīgu” dāvanu, 39% it nemaz nemulst un atdāvina to kādam citam, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja. Laba un jēgpilna Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir tāda dāvana, kas ir pārdomāta un praktiski pielietojama. Vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju svētkos labprāt saņemtu dāvanu karti.

Dāvanu kartes vidēji augstāk novērtē iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus lielajām pilsētām (65%), turklāt tās par jēdzīgām dāvanām atzīst respondenti teju visās vecuma grupās.

Naudai ir lielāka piekrišana jauniešu vidū (63%), cilvēkiem ar zemiem ienākumiem (63%) un cittautiešiem (58%). Latvijas iedzīvotāji nepeļ arī pašdarinātas dāvanas. Ja garajos, tumšajos ziemas vakaros esat apguvuši tamborēšanu, keramiku, pērļošanu vai citas prasmes, nekautrējieties ar tām dalīties! Gandrīz trešdaļa jeb 29% aptaujāto priecājas par pašdarinātām dāvanām un skaistiem pārsteigumiem. Tomēr jārēķinās, ka pašdarinātas dāvanas retāk - vien 20% gadījumu - izraisīs patiesu smaidu to cilvēku sejās, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro.

Ja esat nolēmuši iegādāties dāvanu draugam, kolēģim vai ģimenes loceklim, jāņem vērā, ka laba un jēgpilna dāvana Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir pārdomāta un pielietojama. Visbiežāk nežēlastībā krīt dāvanas, kas iegādātas “ķeksīša” pēc - uz to norāda 78% aptaujāto, otrajā vietā atstājot dāvanas, kam trūkst praktiska pielietojuma - par tādām nepriecāsies gandrīz puse jeb 46% iedzīvotāju. Izteikti noraidoša attieksme pret dāvanām bez praktiska pielietojuma ir cilvēkiem, kas dzīvo ārpus pilsētām (52%). Visvairāk par praktiski pielietojamām dāvanām priecājas vīrieši un cilvēki vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Taču katram gadījumam pirms praktiskas dāvanas izvēles ir vērts atcerēties bērnību, kad ziepes vai dvielis spēja sagādāt briesmīgu vilšanos, un padomāt, vai kaut kas pa šiem gadiem ir mainījies. Ja nē - visticamāk, jūs neesat vienīgais.

Dāvanu nejēdzīgums patērētāju uztverē ir visnotaļ nenoteikts koncepts, un lielai daļai Latvijas iedzīvotāju neviena dāvana nešķiet tik nejēdzīga, lai nevarētu kādreiz noderēt. Par to liecina 57% iedzīvotāju piekoptā stratēģija, viņuprāt, nelietderīgās vai nejēdzīgās dāvanas noglabājot vēlākam laikam. Sevišķi raksturīgi tas ir vīriešiem: 66% vīriešu pretstatā 50% sieviešu izvēlas dāvanu noglabāt nenoskārstai vajadzībai.

Dalīšanās ar līdzcilvēkiem ir otra izplatītākā stratēģija, ko piekopj nejēdzīgo dāvanu saņēmēji: ja saņemtā dāvana pašam neiet pie sirds, 39% gadījumu tā tiek kādam atdāvināta; 31% uzskata tās par noderīgām labdarībai, bet 9% laiž darbā biznesmeņa iemaņas un šādas dāvanas pārdod. Ar vēlmi dalīties īpaši izceļas sievietes: sev nepiemērotas dāvanas citiem mēdz atdāvināt gandrīz puse jeb 47% sieviešu pretstatā 29% vīriešu, bet labdarībai ziedo 38% sieviešu pretstatā 23% vīriešu.

Atdāvināšanas prieks konsekventi aug, palielinoties saņēmēju vecumam. Tā, piemēram, sev nevajadzīgas dāvanas labdarībai atdod 51% senioru vecumā pēc 60 gadiem (bet tikai 18% aptaujāto vecumā no 18 līdz 29 gadiem).