Trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir tradīcija brīvdienu brokastīs baudīt pankūkas, savukārt vēl 13% labprāt šādu paražu aizsāktu, liecina AS “Dobeles dzirnavnieks" veiktā aptauja. Vairums aptaujāto atzīst, ka kopīgs un regulārs “pankūku rīts" ir vērtīga tradīcija (64%) un tā satuvina ģimenes locekļus (67%).
Populārāks šis paradums ir tieši 18 - 29 gadus vecajiem: 41% jau ir “pankūku rīti" brīvdienās, bet 15% labprāt vēlētos tos ieviest. Interesanti, ka daļai aptaujāto tradicionālā pankūku maltīte ir konkrētā dienā - 6% tieši sestdienās, bet 9% - svētdienās.
“Tuvojoties Starptautiskajai pankūku dienai, vēlamies aicināt arvien vairāk domāt par tradīcijām, kas veido kopīgu pieredzi un vieno ģimeni. Ikdienas steigā nereti neatliek laika mierīgi apsēsties un aprunāties vienam ar otru. Maltītes šajā ziņā ir neizmantota iespēja - sākot ar plānošanu, gatavošanu, galda klāšanu un turpinot ar vienotu maltītes baudīšanu un sarunām. Nedēļas nogales “pankūku rīti" ir labs pamats ģimenes kopā būšanai," uzskata AS “Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
“Visās kultūrās un visos laikos ēdiens ir bijis universāls līdzeklis, lai stiprinātu attiecības, ietverot gan viesmīlību, gan pienākumu, gan pateicību un citas vērtības. Nav pārsteidzoši, ka maltīte tiek uzskatīta par ārkārtīgi svarīgu ģimenes dzīves sastāvdaļu. Regulāras kopīgas ēdienreizes apvieno ģimenes locekļus un veicina viņu fizisko, garīgo un sociālo labklājību. Bērniem tās nodrošina dienas ritmu un paredzamu struktūru, kas rada psiholoģisku drošību," saka psiholoģe Zane Avotiņa, papildinot, ka: “Tā ir iespēja ne tikai ēst, bet arī runāt, veidot un stiprināt attiecības un draudzības saites, mācīt un mācīties."
Latvijas iedzīvotājiem pankūkas ir brīvdienu maltīte, kas īpaši saistās bērnību. Tas varētu būt skaidrojams ar faktu, ka aptuveni pusei bērnībā šis ir bijis iecienītākais ēdiens (53%) un ģimenē bijusi tradīcija brīvdienās mieloties ar pankūkām (43%). Pankūkas populārākas ir jaunāku cilvēku brīvdienu ēdienkartē, kā arī Latgalē un Zemgalē dzīvojošajiem, pretstatam kūtrāki pankūku ēdāji ir Vidzemes un Kurzemes iedzīvotāji.
Iecienītāko pankūku topa līderi ir plānās pankūkas bez pildījuma (58%), tām seko kartupeļu vai citu dārzeņu pankūkas (42%), plānās pankūkas ar saldu (27%) vai sāļu (24%) pildījumu, un klasiskās pankūkas (17%). Interesanti, ka jo jaunāki cilvēki, jo retāk uzturā lieto kartupeļu vai citu dārzeņu pankūkas un biežāk - plānās pankūkas. Latvijā tikai 3% iedzīvotāju pankūkas neēd vispār.
Salīdzinot ar 2014. gada aptaujas datiem - ievērojami pieaugusi plāno pankūku popularitāte (no 40% uz 58%), savukārt kritumu piedzīvojušas kartupeļu un citu dārzeņu pankūkas (no 55% uz 42%).Aptauju veica AS "Dobeles dzirnavnieks" sadarbībā ar “Norstat" 2019. gada februārī, aptaujājot 1033 respondentus vecumā no 18 - 79 gadiem.