PADOMS: Kā palīdzēt organismam atgūties pēc antibiotiku lietošanas

Antibiotikas ir viens no spožākajiem atklājumiem medicīnas vēsturē, un joprojām daudzās situācijās vienīgais risinājums infekcijas slimību novēršanai, piemēram, gripai, angīnai, bronhītam. Tās spēj efektīvi iznīcināt baktērijas, kas izraisa saslimšanas, taču vienlaikus arī nogalina labās baktērijas, kas nepieciešamas normālai organisma funkcionēšanai. Lai atjaunotu baktēriju līdzsvaru antibiotiku lietošanas laikā un pēc tās, ieteicams uzņemt probiotiķus jeb labās baktērijas.

“Probiotiķiem ir neaizstājama loma organisma procesu nodrošināšanā, tie iznīcina sliktās baktērijas un kavē to vairošanos. Ikdienā probiotiķus var uzņemt ar dažādiem pārtikas produktiem, taču, lietojot antibiotikas, organismā rodas nopietns baktēriju disbalanss, ko nav iespējams atjaunot tikai ar pārtikā uzņemtajām baktērijām. Šādā gadījumā līdzsvaru palīdzēs atjaunot aptiekās pieejamie medikamenti un uztura bagātinātāji. Tie pēc farmaceita vai ārsta norādēm jālieto vienu līdz divas stundas pirms vai pēc antibiotiku lietošanas. Skatoties pēc antibiotiku lietošanas ilguma un slimības specifikas, probiotiķu lietošanas ilgums var būt nepieciešams līdz pat 40 dienām,” stāsta I. Jaudzeme, "Gada farmaceits 2018" titula ieguvēja.

Visatpazīstamākie probiotiķi ir acidofīlās (Lactobacillus acidophilys) un bifidobaktērijas, taču aptiekās pieejamo medikamentu un uztura bagātinātāju sastāvos ir arī citas labās baktērijas. Labās baktērijas nereti tiek kombinētas kopā ar vielām, kas veicina ātrāku to augšanu, piemēram, inulīns. Probiotiķus var papildināt arī ar B grupas vitamīniem. Mūsdienās probiotiķi pieejami daudzveidīgās zāļu formās, piemēram, tabletēs, pulveros, pilienos.

Probiotiķiem bagāti pārtikas produkti

Ikdienā probiotiķus var uzņemt ar raudzētiem pārtikas produktiem, piemēram, skābētiem kāpostiem, jogurtu, kas ražots, izmantojot dzīvas lactobacillus vai bifidobaktērijas. Farmaceite skaidro, lai labo baktēriju iedarbība būtu efektīva, vienai porcijai jogurta vajadzētu saturēt aptuveni simts miljonus baktēriju.

Labo baktēriju augšanu un vairošanos veicina šķiedrvielām bagāts uzturs, jo sevišķi nešķīstošās formās - dažāda veida klijas, piemēram, kviešu, rudzu, griķu, kā arī maltas linsēklas. Lai uzturētu atbilstošu labo baktēriju līdzsvaru organismā, jāizvairās no alkohola lietošanas, jāsamazina rūpnieciski konservētu produktu lietošana, tāpat ieteicams nelietot cukuriem bagātus produktus. Der zināt, ka pārtikas produkti, kuri ir pasterizēti vai ilgstoši atrodas ledusskapī atvērtā veidā, satur ļoti maz vai nesatur nemaz aktīvās baktērijas, jo tās ir temperatūras, mitruma, gaismas, ph jeb vides skābuma izmaiņu jūtīgas.

Probiotiķi arī citu veselības problēmu novēršanai

“Visbiežāk probiotiķi tiek lietoti kopā ar antibiotikām vai saslimstot ar rotavīrusu vai norovīrusu, taču probiotiķu pozitīvā iedarbība ir daudz plašāka,” uzsver farmaceite. Probiotiķi mazina iekaisumu un regulē šūnu darbību, tie ir vieni no trim pamatkomponentiem gremošanas nodrošināšanā. Tāpat probiotiķi piedalās imunitātes, B grupas vitamīnu, folskābes, biotīna, K vitamīna veidošanas procesos (K vitamīns ir ļoti svarīgs sirds slimniekiem, tāpēc šiem cilvēkiem īpaši jārūpējas par zarnu trakta veselību un probiotiķu uzņemšanu ikdienā).

Probiotiķu deficīts vai izjaukts baktēriju balanss var izraisīt dažādas veselības problēmas -aizcietējumus, kuru rezultātā organismā pastiprinās rūgšanas un pūšanas process, kas savukārt var veicināt citu slimību attīstību, vēdera uzpūšanos, ādas problēmas, urīnceļu un ginekoloģiskas infekcijas. Tie ieteicami tā saucamās ”ceļotāju caurejas" profilaksei un ārstēšanai - dodoties ceļojumā, kur klimats un ēšanas paradumi būtiski atšķirsies, vienu, divas nedēļas pirms izbraukšanas un visu ceļojuma laiku lietot vienu tableti vai pulveri probiotiķa 1x dienā. Tāpat tie ieteicami arī celiakijas ārstēšanas procesā un pārtikas saindēšanās gadījumā. Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka probiotiķus var izmantot arī Krona slimības, čūlainā kolīta, astmas un pat dažu vēža formu ārstēšanā.