Laiku pa laikam atbrīvoties no liekiem mantu uzkrājumiem ir ļoti labs paradums, kas pozitīvi ietekmē gan fizisko, gan garīgo veselību, jo sakārtotā vidē ir labāka pašsajūta, vairāk telpas un laika sev, toties mazāk stresa, arī putekļu un alerģijas.
Kārtošanai ir grūti pieķerties, bet, kad savests kārtībā pirmais mājokļa stūrītis, tas parasti iedvesmo tālākajam darbam. Tomēr nevajag pārvērtēt savus spēkus un izvirzīt mērķi tikt galā ar gadiem krāto mantību vienā piegājienā. Vislabāk ieplānot kārtošanai zināmu laika sprīdi katru dienu, kaut vai pārdesmit minūtes.
Nepieciešama zināma sistēma
Visas lietas var sašķirot četrās kategorijās: mantas, kuras vēlaties paturēt; lietas, par kurām vēl nav īstas skaidrības; lietas, kuras gribat kādam atdot; un lietas, kuras jāizmet. Pēdējām vislabāk uzreiz ieviest lielu atkritumu maisu, bet nevajadzīgos stikla, plastmasas vai papīra priekšmetus vēlams nogādāt dalīto atkritumu konteineros. Lietas, kuru likteni vēl grūti izlemt, var uz pāris nedēļām atstāt un dot sev laiku pārdomām: kādēļ man tās vajadzīgas? Visbiežāk šajā laikā izkristalizējas atziņa, ka patiesībā tās ir liekas.
Kritiskie momenti
Par pilnvērtīgu sakārtošanu nav uzskatāma lieko mantu salikšana kādā palīgtelpā, sakraušana kastēs uz skapja, aiznešana uz garāžu, šķūnīti vai pagrabu. Agri vai vēlu nāksies domāt, ko ar tām iesākt. Vienīgais apšaubāmais pluss, ka, nonākot nepiemērotos apstākļos, šīs lietas zaudē formu, pārklājas putekļiem, izbalē un tad tās ir vieglāk izmest.
Arvien biežāk cilvēku mājokļos krājas mantas, kas impulsīvi iegādātas internetā, bet tā arī nav noderējušas. No tādām šķirties reizēm ir visgrūtāk, jo preces ir jaunas un par tām samaksāta nauda. Bet, ja šo lietu neizmanto, tad nauda tik un tā ir gājusi zudumā. Varbūt tomēr labāk atdot šīs lietas kādam, kuram tās var noderēt.
Tipiska situācija, šķirojot un kārtojot mantas, ir novirzīšanās no iesāktā, piemēram, cilvēks sāk šķirstīt vecos albumus vai žurnālus, pielaikot sen aizmirstās drēbes. Lai darbs virzītos uz priekšu, šīs atkāpes nedrīkst būt ilgas.
Vislielākā neizlēmība bieži vien parādās tad, kad jārevidē pārpildīts drēbju skapis. Statistika liecina, ka cilvēks regulāri un intensīvi valkā tikai 20% no visas savas garderobes. Ekspertu domas dalās jautājumā par to, cik ilgu laiku apģērbiem jānostāv skapī nevalkātiem, lai būtu skaidrs, ka īpašnieks tos nevilks mugurā arī turpmāk, - vieni min divu gadu termiņu, citi uzskata, ka pietiek ar sešiem mēnešiem. Vēl citi iesaka ievērot nosacījumu, ka, nopērkot vienu jaunu apģērba gabalu, jāšķiras no viena vecā.
Arī bērnu rotaļlietām novērota tā pati sakarība: bērns aktīvi spēlējas tikai ar 20% no savām spēļmantiņām, tādēļ nevajag dot viņam visas uzreiz, bet ievērot rotācijas principu.
Un visbeidzot - daudzās mājās ir lietas, kuras ir «vēl labas»: sadzīves tehnikas un dārza tehnikas vienības, ko vajadzētu remontēt, drēbes, kuras mazliet jāpāršuj, videokasetes un audiokasetes, kurām vairs nav atskaņošanas ierīču. Ja saprotat, ka netaisāties ne remontēt, ne pāršūt, ne iegādāties videomagnetofonu, tad labāk atbrīvojieties arī no šīm lietām.
***
Dažādi sīki krāmi.Tās lietas, kuras nav vajadzīgas, bet tiek paturētas ar domu, ka varbūt kādreiz noderēs, bet patiesībā aizņem vietu un traucē atrast to, kas vajadzīgs. Piemēram, ja mājās ir seši pudeļu attaisāmie, labāk paturēt tikai vienu. Ieteicams izveidot paradumu: ikreiz, uzduroties kādam no nevajadzīgajiem niekiem, to izmest. Var sākt kaut vai ar zeķēm, kas palikušas bez pāra, aprūsējušiem burku vāciņiem, nevajadzīgiem korķīšiem, veciem dāvanu saiņošanas materiāliem, putošanas slotiņām no sen saplīsuša miksera, pusizdegušām svecēm, kožu saēstiem dzijas atlikumiem, noputējušiem suvenīriem utt.
Vecas elektroniskās ierīces un to piederumi. Daudzviet lielveikalos ir konteineri, kur var izmest vecus mobilos tālruņus, saplīsušus vai vairs nevajadzīgus lādētājus, austiņas u.c. Tāpat arī ir vērts atbrīvoties no salauztiem blenderiem, mikseriem un citām sadzīves tehnikas vienībām, ko nemūžam vairs neremontēsiet.
Nolietotas plastmasas kārbas produktu glabāšanai. Tādas ir gandrīz katrā virtuvē, reizēm gluži nobružātas, ieplaisājušas vai pat salīmētas. Šāda plastmasa var saturēt bisfenolu A - vielu, kas pēc savas dabas ir sintētisks estrogēns; pastāv aizdomas, ka tas, mijiedarbojoties ar endokrīnās sistēmas hormoniem, var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku reproduktīvo sistēmu, kā arī veicināt aptaukošanos. Ķimikāliju izdalīšanos no plastmasas veicina bieža mazgāšana trauku mašīnās un sildīšana mikroviļņu krāsnī.
Veci apavi. Netīras un nomītas istabas čības slēpj sevī sēnīšu infekcijas draudus, tāpēc tādām īstā vieta ir mēslainē. Turpmāk der izvēlēties čības, kas mazgājamas veļasmašīnā. Dermatologi uzsver, ka mājas čības obligāti ir regulāri jānomaina, vēlams to darīt rudenī un pavasarī, ilgākais pieļaujamais istabas apavu lietošanas laiks ir astoņi mēneši. Mājas apstākļos nav iespējama īsti efektīva apavu dezinfekcija, bet to var veikt podologs, kura rīcībā ir īpašas dezinfekcijas ierīces. Der atvadīties arī no novalkātiem skriešanas apaviem. Lielākā daļa no tiem paredzēti 500-600 kilometriem, un pēc tam tie vairs nespēj pietiekami amortizēt soļu radītos triecienus, ko nākas uzņemt muskuļiem, kauliem un cīpslām, tas palielina traumu risku. Cilvēkam, kurš nedēļā noskrien 50 kilometru, sporta apavi būtu jāmaina ik pēc trim mēnešiem; ja skrien mazāk - reizi pusgadā vai tad, kad apavi izskatās nodiluši.
Nodilušas zobu sukas. Ja tīra zobus divas reizes dienā, tad zobu suka saglabā formu ne ilgāk par trim mēnešiem. Dažkārt sariņi nodilst jau pēc diviem mēnešiem vai pat vēl ātrāk, un ar šādu suku vairs nav iespējams zobus labi iztīrīt. Zobu suku der nomainīt arī pēc tam, kad izslimota kāda infekcija.
Veca kosmētika. Krēms, skropstu tuša, lūpu krāsa un citi kosmētikas produkti, kam beidzies derīguma termiņš, var kļūt par mājvietu dažādiem mikrobiem. Tādu lietojot, var parādīties izsitumi, nieze, apsārtums u.c. Iekaltusi skropstu tuša ātri nobirst, krēms pārklājas ar tumšāku nepatīkamu kārtiņu, lūpu krāsa veido kunkuļus un nav vienmērīgi uzklājama. Bez žēlastības jāizmet jebkura kosmētika, kas, sākot lietot, izrādījusies nepiemērota, tāpat arī pērnie pretiedeguma līdzekļi. Ja derīguma termiņš beidzies, tie vairs neaizsargās no ultravioletajiem stariem.
Novadējušās garšvielas. Lai gan, lietojot vecas garšvielas, nekāds ļaunums veselībai parasti neceļas, tās vairs nepiešķir ēdieniem aromātu un nedod arī cerēto guvumu veselībai. Dažādām garšvielām piemīt gan imunitāti stimulējošas, gan mikrocirkulāciju uzlabojošas, gan sildošas, nomierinošas un vēl citādas labas īpašības, ja vien tās ir svaigas. Pērkot garšvielas, jāizvērtē, cik lielu iepakojumu reāli var izlietot norādītajā derīguma termiņā.
Veci medikamenti. Zāles, kurām beidzies derīguma termiņš, nedrīkst izmest sadzīves atkritumos. Tās jānodod aptiekās, lai tālāk nogādātu bīstamo atkritumu pārstrādes uzņēmumos.
Lietoti trauku mazgājamie sūkļi. Virtuvē izmantotie sūkļi ir allaž mitri un atrodas istabas temperatūrā. Tādi apstākļi patīk daudziem mikrobiem, tostarp arī ļoti bīstamiem, piemēram, salmonellām. ASV veiktie eksperimenti liecina, ka dezinficēt mazgājamos sūkļus tā īsti nav iespējams ne trauku mašīnā, ne mikroviļņu krāsnī. Atliek vien pēc iespējas biežāk sūkli nomainīt vai arī aizstāt to ar trauku lupatu, kas izžūst ātrāk nekā sūklis, tāpēc mikrobi tur nevar tik labi savairoties, turklāt ir mazgājama veļasmašīnā.
Gaisa atsvaidzinātāji. Daudzi no tiem satur ķīmiskas vielas - ftalātus, kas tiek pievienoti, lai smarža būtu noturīgāka. Lielās devās šo savienojumu ietekme uz veselību tiek saistīta ar reproduktīvām problēmām, alerģiju u.c. Pareizāk būs novērst smakas cēloņus, nevis maskēt to, izsmidzinot gaisā ķīmiskas smaržvielas. Telpas ir regulāri jāvēdina, un, ja vēlas, labākai smaržai var izmantot dabiskas ēteriskās eļļas, svaigus ziedus, kaltētus augus u.c.
Vecie faili datorā. Arī datora failu caurskatīšana un nevajadzīgo dzēšana pieder pie kārtības ieviešanas mājās. Nevajadzīgi teksti, novecojusi informācija, neizdevušies attēli - no tā visa laiku pa laikam der atbrīvoties.
