Slikts garastāvoklis, vientulība, nomāktība, stress – ziemā to visu biežāk uztveram saasināti. Jo īsāks ir diennakts gaišais laiks un jo mazāk saules, jo bēdīgāks noskaņojums un sliktāka pašsajūta, daļa cilvēku cieš arī no sezonālās depresijas un ir spiesti meklēt ārstu palīdzību.
Taču pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti pasaulē iekaro jauns dzīvesveida virziens, ko pazīst ar nosaukumu hygge. Tas palīdz cilvēkiem justies laimīgākiem un līdz ar to arī veselākiem, ieviešot savā ikdienā vairākas vienkāršas, reāli īstenojamas pārmaiņas, un ļauj saskatīt un izbaudīt mazos dzīves priekus.
Hygge nāk no Dānijas, kur tāpat kā pie mums ziema ir gara, tumša un drēgna. Tajā pašā laikā dāņi pētījumos allaž tiek atzīti par vienu no laimīgākajām nācijām pasaulē, un tas nav tikai relatīvi augstā materiālās labklājības līmeņa dēļ. Dāņiem piemīt oriģināla spēja nesaistīt kopā bagātību un labklājību. Viņi atrod labas pašsajūtas un laimes avotu pavisam parastās ikdienišķās lietās un tuvos cilvēkos. Tulkojot vienā vārdā, hygge nozīmē mājīgumu, bet plašākā nozīmē tas ietver daudz vairāk - sirsnīgas attiecības, kopību, drošību, mieru, vienkāršību, iespēju justies laimīgam, baudot patīkamas ikdienišķas nodarbes un tuvinieku un draugu sabiedrību. Šādu dzīvesveidu var praktizēt jebkurā gadalaikā, bet ziemā tam ir īpaša nozīme, lai pārvarētu nomācošos apstākļus un ikdienas vienmuļību. Tas neprasa ne lielus naudas ieguldījumus, ne arī kaut kādas neizprotamas, sadomātas izdarības un rituālus.
Nesteidzīgi izbaudīt mirkļus
Hygge konceptam atbilst nesteidzīgas, patīkamas un relaksējošas nodarbes. Laikā, ko cilvēks atvēl hygge praktizēšanai, viņš var, piemēram, uzlikt uz plīts kādu lēni gatavojamu ēdienu un pats tikmēr palasīt grāmatu, ērti ieritinājies omulīgā stūrītī, var arī nosnausties, kopā ar savu otru pusīti noskatīties filmu, iemalkot klasiski pagatavotu tēju no porcelāna tasītes sveču gaismā, kopā ar ģimenes locekļiem vai draugiem saviesīgā gaisotnē uzspēlēt kādu vecu, labu galda spēli, pie lietas pieder arī pastaiga laukā. Var darīt arī daudz ko citu, galvenais ir nodoties šai nodarbei par visiem simt procentiem un gūt no tās prieku.
Mājīgs apģērbs
Viens no labas pašsajūtas un mājīguma sajūtas nosacījumiem ir ērts, ķermenim tīkams apģērbs. Dāņiem tās bieži ir vilnas zeķes, brīvi, ērti džemperi un bikses, vārdu sakot, apģērbi, kuros var labi justies, turklāt nav tik svarīgi, kā tie izskatās. Tāds pats nosacījums attiecas uz apģērbiem, ar kuriem dodas ārā - pirmajā vietā ir tas, kā valkātājs šajā apģērbā jūtas, vai viņam ir silti un labi. Šķiet, arī latviešu iecienītās apaļšalles labi iederas šajā konceptā.
Omulīgs stūrītis
No pieredzes dāņi zina, ka, nodoties šāda dzīvesveida baudīšanai, vislabāk ir nelielā, omulīgi iekārtotā telpā vai stūrītī, kur var ērti iekārtoties dīvānā, ietīties vieglā, jaukā segā, iespējams, kopā ar mīļoto cilvēku vai mīļdzīvnieku; palasīt grāmatas mājīgā, pietiekamā, taču ne pārmērīgi spilgtā apgaismojumā. Vislabāk segām un spilveniem izvēlēties dabiskus materiālus. Skandināviem telpu iekārtojumā raksturīgs minimālisms, bet mājīgumu nodrošina koka izmantošana interjerā. Koka ēkas, koka grīdas un koka mēbeles ir labvēlīgas iemītnieku veselībai. Nevajadzētu pieblīvēt telpas ar liekām mēbelēm un priekšmetiem. Pat ja interjers veidots ar mēbelēm no stikla un metāla, ieteicams iekļaut dažus koka elementus, kaut vai koka paplāti, maizes griežamo dēlīti vai koka lādi. Ne visiem ir izdevība dzīvot vidē, kur pa logu skatāmas skaistas dabas ainavas, taču dabu var ievest savā mājoklī, arī audzējot un kopjot telpaugus.
Liela loma gaismai
Lielākajai daļai dāņu hygge saistās ar sveču gaismu. Katrs dānis gadā patērē vidēji 5,9 kilogramus sveču vaska. Siltās, mirgojošās sveču liesmiņas sniedz daudz patīkamāku sajūtu nekā asā un aukstā elektriskā gaisma. Augstu vērtēts tiek arī dabiskais apgaismojums, tāpēc savam omulīgajam stūrītim, kur lasīt grāmatas, pēc iespējas izvēlas tādu vietu, kur iespīd visvairāk saules gaismas.
Prieks gatavot un baudīt maltītes
Neatņemama mājīguma sastāvdaļa ir arī ēdiens. Hygge principiem atbilst tāda maltīte, kuru prieks gatavot un prieks baudīt. Tas var būt kāds lēni gatavojams sautējums, kas jāpieskata tikai laiku pa laikam, putra, kas garšo kopš bērnības, kakao, tēja, ja patīk - kūka, vienīgi jāraugās, lai tas neprasītu pārmērīgi lielas pūles. Svarīgi ir ēdienu arī glīti pasniegt, lietojot skaistus traukus, uzklājot galdu, sakārtojot vāzē ziedus un iededzot sveces. Un, protams, maltīte jābauda nesteidzīgi, izgaršojot katru kumosiņu un malciņu, ēšanas laikā aizmirstot par blakuslietām.