Liela daļa lasītāju droši vien atceras laikus, kad derīgo padomu slejās bija izplatīts temats – ko iesākt ar apkaltušu maizi. Bet kāpēc katrā ziņā ar apkaltušu? Ja reizēm gadās, ka mājās ir pavairāk maizes, to var radoši izmantot dažādu ēdienu pagatavošanai un nav jāgaida, līdz tā kļūs cieta.
Neliela prozaiska atkāpe: senāk galvenokārt raizējāmies, ka maize varētu sakalst, savukārt šodien galvenās problēmas sagādā pelējums. Izrādās, ka tas var būt veselībai kaitīgāks, nekā reiz tika domāts, tāpēc pārtikas drošības eksperti neiesaka nogriezt sapelējušās vietas vai izvākt no iesaiņojuma pelējuma skartās šķēlītes un pārējo apēst. Maize ir produkts ar tādu struktūru, kurā pelējuma sporas viegli izplatās, jo sevišķi - plastmasas iepakojumā un istabas temperatūrā. Ja pelējums ir vienā šķēlē, tad ir arī citās, pat ja nav vēl redzams un sagaršojams. Daži pelējuma veidi rada mikotoksīnus, kas spēj izraisīt saindēšanos. Pelējuma sporas, kas apēstas vai ieelpotas, var kļūt par alerģijas cēloni, turklāt pelējums bieži biedrojas ar baktērijām, kas arī var radīt cilvēkam veselības problēmas. Ja neizprotamu iemeslu dēļ parādās iesnas, klepus, apgrūtināta elpošana, slikta dūša un vemšana, jāpadomā, vai nav vainīga «viegli uzpelējusī» maize. Lai pelēšanu nepieļautu, cilvēki liek maizi ledusskapī, taču speciālisti norāda, ka tas pasliktina garšas īpašības, jo sevišķi rudzu maizei. Ja nu tiešām maize jāuzglabā ilgāku laiku, viņi iesaka likt to saldētavā un sola, ka, vakarā izņemta, šāda maize no rīta būs svaiga un garda.
Ja maize jāņem līdzi ceļojumā, tad priekšroka kārtīgam nesagrieztam rudzu maizes klaipam.
Arī citi maizes veidi glabājas labāk, ja kukulis nav sagriezts. Vairākums cilvēku gan labprāt izmanto iespēju nopirkt glīti sašķēlētu maizīti, taču daļa īpaši meklē tirdzniecības vietas, kur pārdod nesagrieztu, plastmasā neietītu maizi. Daži principā neatzīst maizes griešanu ar nazi un uzskata, ka pieļaujama vienīgi laušana ar rokām.
Savukārt apkaltušu maizi iesaka restatēt, viegli apsmidzinot ar ūdeni, ietinot folijā un uz desmit minūtēm ieliekot vidēji iesildītā cepeškrāsnī. Vai arī ietīt mitrā dvielī un uz brīdi ielikt karstā mikroviļņu krāsnī. Nebūs gan kā tikko cepta, tomēr mīkstāka kļūs.
Un visbeidzot - maizi var izmantot dažādās ēdienu receptēs. Kurš gan nepazīst maizes zupu, rupjmaizes kārtojumu vai karstās siermaizes, bet ir arī citi interesanti saldi un sāļi varianti.
***
RECEPTES
Brokoļi maizes kažokā
Sastāvdaļas:
600 g brokoļu
2 glāzes kubiņos sagrieztas rudzu maizes
pustējkarote čili pulvera
4 ēdamkarotes olīvu eļļas
sāls
30 g rīvēta cietā siera
120 g rīvēta puscietā siera
Pagatavošana:
maizes kubiņus sablenderē rupjās drupatās ar čili pulveri, sāli, pipariem un divām ēdamkarotēm eļļas, maisot apcep uz karstas pannas. Brokoļus sadala «rozītēs», apviļā atlikušajā eļļā, liek veidnē, kas izklāta ar cepamo papīru, liek karstā cepeškrāsnī (2100), cep 5-8 minūtes, līdz mīksti. Uzkaisa puscieto sieru, tad - sagatavotās maizes drupatas un cieto sieru, liek atpakaļ cepeškrāsnī un cep, līdz maize apbrūnējusi un siers izkusis
(10-15 minūšu).
Maizes un kartupeļu klimpas
Sastāvdaļas:
200 g baltmaizes
500 g kartupeļu
300 ml piena
2 olas
1 ēdamkarote mannas
30 g sviesta
100 g dūmota speķa
sāls pēc garšas
krējums vai grieķu jogurts - piedevām
Pagatavošana:
maizi sagriež glītos kubiņos, apcep sviestā. Kartupeļus sarīvē, nospiež šķidrumu, aplej ar 200 ml piena, pievieno sakultas olas un sāli. 100 ml piena uzvāra, pievieno mannu, izvāra biezputru, pievieno mīklai, rūpīgi izmaisa. Mīklu sadala piciņās, saveļ bumbiņās, katrā izveido padziļinājumu, kurā ieliek gabaliņu apceptās maizes un gabaliņu dūmotā speķa, aizspiež, nogludina un nedaudz saplacina. Uzvāra viegli sālītu ūdeni, tajā laiž sagatavotās klimpas un vāra gatavas. Ar putu karoti izņem no ūdens, notecina uz sieta un pasniedz karstas ar krējumu vai jogurtu.
Vienkārša ābolu maize
Sastāvdaļas:
400 g baltmaizes
1 glāze piena
3-5 āboli
20 g sviesta
2 ēdamkarotes cukura
kanēlis
Pagatavošana:
maizi griež šķēlēs, izmērcē siltā pienā un blīvi kārto ar sviestu izziestā plātī. Ābolus sarīvē ar sakņu rīvi, pievieno cukuru un kanēli, samaisa, pārliek sagatavotajai maizei. Cep cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā 15-20 minūšu.
Cūkgaļas un maizes sautējums
Sastāvdaļas:
2 glāzes sadrupinātas baltmaizes
1 neliels sagriezts puravs
400 g cūkas kakla karbonādes
eļļa apcepšanai
50 g dūmota speķa
2,5 glāzes buljona
sāls, pipari
Pagatavošana:
maizi un puravus pārlej ar pusglāzi karsta buljona un samaisa. Gaļu sagriež gabaliņos, apkaisa ar sāli un pipariem, apcep nelielā eļļas daudzumā. Dziļā pannā liek speķa gabaliņus, pēc tam kārtām - gaļu un maizes masu, pārlej ar atlikušo buljonu un sautē uz nelielas uguns, līdz gaļa mīksta. Piedevās pasniedz svaigu dārzeņu salātus.
Baltmaizes sacepums
Sastāvdaļas:
300 g baltmaizes
300 ml piena
100 g cukura
50 g sviesta
3 olas
vaniļas cukurs
Pagatavošana:
maizi (bez garoziņām) izmērcē pienā mīkstu, sablenderē. Puto sviestu, cukuru, vaniļas cukuru un olu dzeltenumus, līdz cukurs izšķīst, pievieno maizes masai, kārtīgi samaisa. Olu baltumus saputo un iecilā masā. Liek sagatavotā veidnē un cep gatavu cepeškrāsnī (170-1800). Pasniedz ar ogu vai ābolu mērci.
Dārzeņu zupa ar rupjmaizi
Sastāvdaļas:
200 g rupjmaizes
1 l buljona
100 g kāpostu
2 burkāni
50 g seleriju
sakņu
2 sīpoli
1 kartupelis
1 ēdamkarote
cūku tauku
50 g speķa
2 ēd. k. siera
Pagatavošana:
sagriež sīki dārzeņus, tos apcep taukos, pārlej ar buljonu, pievieno sāli un cukuru, vāra mīkstus un sablenderē. Maizi sagriež nelielās plānās šķēlītēs, tās kopā ar speķi apcep uz pannas, liek karstumizturīga trauka dibenā, pārlej ar sagatavoto zupu, uzkaisa sieru un uz 15-20 minūtēm ievieto karstā cepeškrāsnī.
