Sabiedrībā ik pa laikam parādās mode lietot konkrētus pārtikas produktus, kas pēc kāda laika izzūd. Tendence uzturā izmantot veselīgas svaigi spiestas sulas ir parādījusies samērā nesen, lai gan ir cilvēki, kuri ēdienkartē bieži iekļauj šādas sulas.
Visas svaigi spiestās sulas satur bioloģiski aktīvas vielas, kas labvēlīgi iedarbojas uz kuņģa - zarnu traktu un piedalās vielmaiņas procesos. Svaigi spiestas sulas no augļiem un dārzeņiem jāprot sagatavot un arī dzert. Ja to dara pareizi, ar mēru un regulāri, tad organisms atveseļojas un no tā tiek izvadītas kaitīgās šlakvielas.
PADOMI
* Svaigi spiestas sulas jāgatavo pirms lietošanas, jo pēc pāris minūtēm bioloģiski aktīvās vielas sāk iet zudumā, izņēmums ir biešu sula.
* Sula jādzer 30 līdz 40 minūtes pirms ēšanas, tad tā būs vērtīgāka, jo organisms to ātri uzsūks un tā iekļausies bioķīmiskajos procesos. Pēc ēdienreizes sulu labāk nedzert, jo tad tā, sajaucoties ar ēdienu (it īpaši augļu sula), sekmēs gāzu veidošanos zarnu traktā.
* Sulu vislabāk dzert ar salmiņu, bet pēc tam paskalot mutē. Sulā ir daudz organisko skābju, kas padara mīkstāku zobu emalju. Tieši tāpēc stomatologi pēc sulu dzeršanas neiesaka tīrīt zobus.
* Dārzeņu sulas, izņemot tomātu, nav ieteicams dzert lielā daudzumā. Tām lietderīgi pievienot augļu sulu, piemēram, ābolu.
* Pie biešu sulas vēlams organismu pieradināt pakāpeniski, sākot to dzert nelielā daudzumā, atšķaidītu ar ūdeni.
* Augļu sulas, kas satur kauliņus (ķiršu, plūmju, aprikožu un persiku), nav ieteicams sajaukt ar citām sulām.
* Ogu un augļu, kuros ir sēkliņas (ābolu, vīnogu, jāņogu), sulas labi sajaucas ar citām. Piemēram, ābolu sula lieliski sader ar dārzeņu sulām - burkānu, biešu un kāpostu.