Neparedzētās situācijas ar suni vai kaķi var notikt vienmēr, bet šoruden esi tām labāk sagatavojies. No kā jāuzmanās un kas jāņem vērā mājdzīvnieku īpašniekiem, tuvojoties aukstajai sezonai, stāsta If Apdrošināšana un DinoZoo klīnikas eksperti.
Mājdzīvnieks nozīmē gan ikdienas izdevumus mīluļa uzturēšanai, gan neplānotus tēriņus, ja dzīvnieks saslims. “Vienas slimības ārstēšanas izmaksas vidēji ir 200 eiro, tie ir lieli neparedzēti tēriņi. Mājdzīvnieku apdrošināšana tos segs, jo darbojas gan kā dzīvnieka veselības, gan arī civiltiesiskā un dzīvības apdrošināšana. Kopumā cilvēki arvien vairāk sāk interesēties par apdrošināšanu gan šķirnes, gan bezšķirnes suņiem un kaķiem,” stāsta If Apdrošināšana produktu vadītājs Endijs Melecis. Neparedzētās situācijās palīdzēs mājdzīvnieku apdrošināšana, bet daļu no draudiem var paredzēt un novērst.
Ērces ir aktīvas līdz salnām, nereti pat līdz novembrim. Tās pārnēsā babeziozi, laima slimību u.c., kas ir bīstamas suņiem. No ērces, kas inficēta ar babeziozi, suņa asinīs var iekļūt parazīti - vienšūņi, kas iznīcina eritrocītus, kā rezultātā iestājas anēmija un veidojas orgānu bojājumi. Neārstējot inficēts suns dažu dienu laikā var iet bojā. “Noņemot ērci, būtu vēlams veikt arī asinsanalīzes, lai noteiktu parazītu klātbūtni. Ja analīzēs parazīti nav konstatēti, viss kārtībā. Ir bijuši gadījumi, kad no rīta, noņemot asinsanalīzes, ir zema parazītu invāzija, bet vakarā jau ir augsta. Ērci vēlams noņemt pēc iespējas ātrāk, tad saslimšanas risks ir daudz mazāks,” brīdina DinoZoo klīnikas veterinārārste Linda Muldiņa Stepanova. Pēc ogošanas vai sēņošanas pārbaudiet mīluļa kažoku. Suņiem jāveic aizsardzība pret ērcēm, izmantojot speciālās kakla siksnas, skausta pilienus vai tabletes.
Pirms ziemas un sala automašīnās tiek ieliets antifrīzs (etilēnglikols). Tas ir salds šķidrums, kas patīk gan kaķiem, gan suņiem. Ja dzīvnieki uzņem šo šķidrumu, tiem var būt letāla saindēšanās. Esiet piesardzīgi mikrorajonu pagalmos, kur atrodas ļoti daudz automašīnu. Visbiežāk saindēšanās notiek ar etilēnglikolu, kas no automašīnas ir nopilējis un nonācis peļķēs. Dzīvniekam var parādīties koordinācijas traucējumi, urinēšanas problēmas, vemšana u.c. pazīmes. Ir jāreaģē ātri un dzīvnieks jāved pie veterinārārsta. Lejiet antifrīzu mašīnā uzmanīgi, lai tas nenopil uz zemes un neapdraud dzīvniekus!
Rudenī laukos vai dārza mājās daudzi joprojām izliek žurku indes. Jāuzmanās, lai pie indes nevar piekļūt kaķis vai suns. Tāpat rudenī dārzos tiek izrakti sīpoli un puķu sīpoli un nereti nolikti istabā vai uz palodzes, lai apžūst. Puķu sīpoli ir toksiski kaķiem. Būs kaķi, kas tos ēdīs, citiem sīpoli neinteresēs, bet saindēšanās risks pastāv. Saindēšanās gadījumā ir jārīkojas uzreiz. “Mājdzīvnieka apdrošināšana segs medikamentu, analīžu un operācijas izmaksas. Ja dzīvnieks ies bojā slimības vai negadījuma dēļ, vai saskaņā ar veterinārārsta ieteikumiem to eitanizēs, apdrošināšana atlīdzinās jauna mājdzīvnieka iegādes izmaksas,” par bieži vien nepatīkamo dzīvnieka bojāejas tematu stāsta If Apdrošināšana produktu vadītājs.
Sākoties tumšajam laikam, atstarotāji nepieciešami arī dzīvniekiem. “Tumšā laikā mājdzīvnieki negadījumos uz ceļa cieš biežāk, jo autovadītāji viņus vienkārši neredz. Ja pastaigas laikā suni palaiž no pavadas, atstarojošs elements ir nepieciešams, lai dzīvnieku var ieraudzīt arī pats saimnieks, pat, ja tuvumā nav automašīnu,” stāsta DinoZoo klīnikas vadītāja, veterinārārste Kristīne Dumpe. Zooveikalos pieejami gan atstarojoši iemauktiņi, zābaciņi un pavadas, gan diodes, ko piestiprināt kaklasiksnai, lai dzīvnieku tumsā var pamanīt gan saimnieks, gan autovadītāji.
Ja vasara ir pavadīta laukos, rudenī atgriežoties dzīvoklī, dzīvnieks, protams, būs bēdīgs. Kaķiem var rasties uzvedības problēmas, stresa rezultātā arī veselības problēmas, īpaši bieži, urīnceļu saslimšanas. Ja vasarā kaķis ir kārtojies ārā, atgriežoties dzīvoklī, tas vairs nesaprot, kas ir kastīte. Var gadīties, ka kaķis sāk urinēt tam nepiemērotās vietās vai nenokārtojas vispār, gaidot, kad tiks izlaists ārā. Tāpat pirms apkures sezonas, kad kaķi bieži guļ uz aukstajām grīdām, paaugstinās urīnceļu un augšējo elpošanas ceļu saslimšanas risks. Sākoties apkurei, šo slimību risks samazinās.
Vasarā, kad ir karsts, suņi parasti ēd mazāk. Suņiem, kas dzīvo ārā, rudenī ir jāpiemēro atbilstoša barība, taču jāņem vērā dzīvnieka šķirne, dzimums, vecums, aktivitāšu līmenis, kažoka tips u.c. Sākoties vēsākam laikam, iespējams, jāveic korekcijas dzīvnieka ēdienkartē, taču jāuzmanās arī, lai to nepārbarotu. Liekais svars var radīt būtisku kaitējumu mīluļa veselībai. Ziemai jāsāk gatavot būdas, lai dzīvniekiem būtu silti. Kā dabisku siltuma izolētāju var izmantot pļavu sienu. Ja suņu mājās liek segas, tās var sasalt, un tad uz tām gulēt būs auksti.
