Kādi augļi un ogas jāēd rudenī?

Vai gan kā­dam vēl jā­skaid­ro, kā­pēc svai­gas dār­za un me­ža vel­tes ir la­bā­kas par tām, kas il­gi gla­bā­tas un tā­lu pār­va­dā­tas. Cen­tī­si­mies ik­die­nas ne­va­ļā ne­pa­laist ga­rām ie­spē­ju kat­ru die­nu mie­lo­ties ar aug­ļiem un ogām, aiz­mir­stot par ne­ve­se­lī­ga­jiem sal­du­miem. Da­ži var gar­šot vai­rāk, da­ži ma­zāk, bet vis­i dod mū­su or­ga­nis­mam kā­du la­bu­mu un pa­līdz stip­ri­nāt ve­se­lī­bu pirms zie­mas.

Ābo­li

An­gļu va­lo­dā iz­pla­tī­ta pa­ru­na, kas esot ra­du­sies 19. gad­sim­tā: an ap­ple a day ke­eps the doc­tor awy, vār­du sa­kot - ja kat­ru die­nu ap­ēdī­si pa ābo­lam, ne­būs jā­iet pie ār­sta. In­te­re­san­ti, ka ne­vie­na uz­tur­vie­la ābo­los nav at­ro­da­ma re­kor­dlie­lā dau­dzu­mā, ta­ču acīm­re­dzot tās vis­as ko­pā vei­do ļo­ti har­mo­nis­ku sa­li­ku­mu, kas pa­da­ra ābo­lu par pa­tie­si ve­se­lī­gu aug­li. Lai gan C vi­ta­mī­na sa­turs ābo­los nav pats lie­lā­kais, ta­jos ir daudz ci­tu anti­ok­si­dan­tu. Ābo­li pa­līdz sa­ma­zi­nāt ho­les­te­rī­na lī­me­ni asi­nīs, at­vieg­lo cī­ņu ar lie­ko sva­ru un no­der vai­rā­ku vē­ža vei­du pro­fi­lak­sei.

Brūk­le­nes

Brūk­le­nes ir pa­tī­ka­mi la­sīt, jo at­šķi­rī­bā no dau­dzām ci­tām ogām trans­por­tē­jot ne­at­su­lo­jas, ne­sa­plok un tik drīz ne­sāk arī bo­jā­ties. Ogas var iz­bērt plā­nā kār­ti­ņā un kā­du lai­ku tu­rēt is­ta­bas tem­pe­ra­tū­rā. Brūk­le­nes sa­tur ben­zos­kā­bi, kas ne­ļauj at­tīs­tī­ties rau­ga sē­nī­tēm. Ta­jās ir arī da­žā­das ci­tas or­ga­nis­kās skā­bes, C vi­ta­mīns (ap­tu­ve­ni 15 mg 100 gra­mos), pek­tīn­vie­las, man­gāns, kā­lijs, miec­vie­las. Brūk­le­ņu sēk­li­ņās ir arī ome­ga-3 tauk­skā­bes. Tau­tas me­di­cī­nā brūk­le­nes ir pa­zīs­tams un viegls lī­dzek­lis pret dru­dzi un ie­kai­su­miem. Ar ūde­ni un me­du sa­jauk­tu brūk­le­ņu su­lu lie­to, lai ār­stē­tu sa­auk­stē­ša­nos, gal­vas­sā­pes un aiz­cie­tē­ju­mus, kā arī lai at­kop­tos no vis­pā­rē­ja sa­vār­gu­ma.

Bum­bie­ri

Lai gan bum­bie­ri ne­var le­po­ties ar ļo­ti lie­lu vi­ta­mī­nu sa­tu­ru, tie ir labs balast­vie­lu avots, dod zi­nā­mu dau­dzu­mu C, B1, P un PP vi­ta­mī­na, kā­li­ja u. c. Bum­bie­ros ir arī varš, kas pa­līdz aiz­sar­gāt or­ga­nis­mu no at­se­viš­ķiem brī­vo ra­di­kā­ļu vei­diem, balast­vie­las kal­po aiz­cie­tē­ju­mu pro­fi­lak­sei un pa­līdz nor­ma­li­zēt ho­les­te­rī­na lī­me­ni. Lai arī tas nav īpa­ši do­ku­men­tēts pē­tī­ju­mos, no pie­re­dzes zi­nāms, ka bum­bie­ri re­ti iz­rai­sa aler­ģi­ju.

Ka­ze­nes

Tās sav­va­ļā sa­sto­pa­mas mež­ma­lās un iz­cir­tu­mos, ta­ču to gar­šī­go ogu dēļ tās audzē arī dār­zos. Ka­ze­nes ir ba­gā­tas ar A, C un E vi­ta­mī­niem, tās sa­tur kā­li­ju, va­ru un mag­ni­ju. Starp ci­tu, no ka­ze­ņu la­pām ga­ta­vo tē­ju un tin­ktū­ru, kas var pa­lī­dzēt, pie­mē­ram, caur­ejas ga­dī­ju­mā. Ar to var ska­lot kak­lu un mu­ti ie­kai­su­mu ga­dī­ju­mos. Ka­ze­ņu la­pu tē­ju pa­tī­ka­mās gar­šas dēļ var dzert arī ik­die­nā, aiz­stā­jot ie­ras­tās tē­jas šķir­nes.

Pī­lā­dži

Svai­gi spies­tai pī­lā­džu ogu su­lai pie­mīt ārst­nie­cis­kas īpa­šī­bas, to gar­ša būs pa­tī­ka­ma, ja lie­to­siet ne­lie­los dau­dzu­mos ko­pā ar sal­dām ogām. Tā­pat svai­gas pī­lādž­ogas me­dū būs gards un, gal­ve­nais, ve­se­līgs naš­ķis vis­as zie­mas ga­ru­mā, kas var pa­lī­dzēt cī­nī­ties pret sa­auk­stē­ša­nos un vien­kār­ši stip­ri­nāt imu­ni­tā­ti. Pī­lā­džu ogās ir pret­ie­kai­su­ma vie­las, tām pie­mīt no­mie­ri­no­ša un urīn­dze­no­ša ie­dar­bī­ba, tās sa­tur ka­ro­tī­nu, C, P un K vi­ta­mī­nus. Kal­tē­tas pī­lā­dža ogas var pa­lī­dzēt gre­mo­ša­nas sis­tē­mas pro­blē­mām, bet to tē­ja var lī­dzēt plau­šu sli­mī­bu, pie­mē­ram, bron­hī­ta, ga­dī­ju­mos.

Aro­ni­jas

Aro­ni­ju aug­ļus, tā­pat kā pī­lā­džus, to rūg­tās gar­šas dēļ ne­var daudz lie­tot svai­gā vei­dā, ta­ču to su­la ir ne ti­kai gar­šī­ga, bet arī ve­se­lī­ga. Tās dos pa­tī­ka­mu un ne­pa­ras­tu ak­cen­tu sal­da­jos ēdie­nos. Aro­ni­jas sa­tur maz cu­ku­ra, bet īpa­ši daudz P un C vi­ta­mī­na. Ēdam­ka­ro­te aro­ni­ju sa­tur P vi­ta­mī­na die­nas de­vu, kā arī B2 un A vi­ta­mī­nu, mē­re­ni daudz pek­tīn­vie­lu, or­ga­nis­kās skā­bes. Tās sa­tur arī kal­ci­ju, kā­li­ju, mag­ni­ju, dzel­zi un ci­tas ve­se­lī­bai sva­rī­gas mi­ne­rāl­vie­las.