Šīs vasaras savdabīgie apstākļi dārzeņus bieži liek novākt agrāk nekā parasti. Daudzi dārzkopji nu jau noņēmuši sīpolu ražu un spriež, ka sausumam ir arī savas priekšrocības – sīpoliem neuzbrūk miltrasa un nav problēmu ar žāvēšanu, kaut arī tie nesasniedz maksimālu lielumu un garšo mazliet sīvāk.
Mazdārziņa īpašniekam, kurš nevar savus augus apraudzīt katru dienu, reizēm gadās optimālo sīpolu vākšanas termiņu nokavēt. Kurš datums šim darbam ir vislabākais? Tautas gudrību avotos visbiežāk minēta Lielās Māras diena (15. augustā), arī Labrenča diena (10. augustā) vai Bērtuļa diena (24. augustā). Taču katrā dārzā ir citi apstākļi, citas sīpolu šķirnes, atšķiras arī iestādīšanas laiks.
Lieki nekavēties
Nobrieduša sīpola pazīme: loki nokrituši guļ uz zemes, vismaz trešdaļa no to garuma ir nodzeltējusi, sīpolu ir viegli izraut, jo saknes daļēji atmirušas. Ja tās stingri turas zemē, tad vēl nedaudz jāpagaida. Bet, ja gaida pārāk ilgi, sīpoli var atsākt augšanu, veidot jaunas saknītes un tādi sliktāk glabājas. Šogad sīpolu laksti daudzos dārziņos nodzeltēja un nokrita agri, kad šķita - vēl jau varētu paaugt. Slapjākās vasarās tos nākas speciāli pieliekt vai piemīdīt, lai dzeltēšanu veicinātu.
Žāvēt saulē
Sīpolu tālākajai uzglabāšanai nāk par labu, ja tos novāc siltā un saulainā dienā. Daži dārzkopji izrautos sīpolus atstāj saulītē turpat zemē, kur tie var palikt pat veselu nedēļu. Kāds Holandē veikts pētījums gan liecina, ka 4-7 saulainu dienu laikā uz lauka mitruma daudzums sīpolos mazinājies tikai par 1-2%. Tomēr vislabāk katram spriest pēc savas pieredzes, ja vien tāda ir. Citi norāda, ka uz nakti sīpolus vajag ienest zem jumta. Siltumnīcā gan nevajag likt, jo tur krasi atšķirīgā dienas un nakts temperatūra sīpoliem nebūs pa prātam. Žāvēšanai mēdz pielāgot dažādas virsmas, piemēram, dēļus vai vecas no eņģēm izceltas durvis, daži izmanto veļas žāvētāju, kur uz restītēm sīpolus kārto ar lokiem uz leju.
Lai nokalst dabiski
Vislabāk, ja lokiem ļauj sažūt dabiskā ceļā, līdz tie kļūst sausi un čaboši, viegli noraujami. Tā sīpoli tiks pasargāti no infekcijām. Arī vietu, no kuras aug saknītes, nevajag nekā apstrādāt, lai netraumētu. Ja loki ir pārāk lieli un aizņem daudz vietas, tos var noplūkt vai apgriezt, taču ne pavisam īsus. Ja lakstu kakliņi ir resni, ar jēlu vidu, tos gareniski ieplēš vai iegriež, lai veicinātu žūšanu. Kad kakliņa daļa ir savilkusies, un, to nogriežot, sīpols ir sauss un nesulo, tad tas ir pietiekami izžuvis un gatavs tālākai uzglabāšanai. Kārtīgai sīpolu izžāvēšanai vajadzīgas vismaz divas nedēļas. Laiku pa laikam tie jāapgroza un jāpārbauda, vai nav parādījusies kakliņa vai pamatnes puve - tādi sīpoli tūlīt jāaizvāc tālāk no pārējiem.
Pīnē, grozā vai citādi
Sīpolu pīne vienlaikus ir arī omulīgs virtuves interjera elements, tāpēc daudzi cilvēki dod priekšroku šādai uzglabāšanas formai, kas ir tradicionāla jau no seniem laikiem, kad virteni sāka veidot ar lielākiem sīpoliem, bet pabeidza ar mazākiem, lielākos apēda, bet mazākos atstāja stādīšanai. Šodien gan reti kurš stāda paša audzētos sīpolus. Daži pin virteni kā bizi, sastiprināšanai neizmantojot nekādus palīgmateriālus, citi pīnes pamatā ņem divkāršu auklu, pa pāriem sasietus sīpolu lakstus ieliekot starp abām auklas kārtām vai apņemot ap tām, un galā izveido cilpu, aiz kuras virteni pakarināt. Citi izlīdzas ar sīpolu sabēršanu kaprona zeķē, tos liek arī grozos vai kastītēs, vislabāk - plānā kārtā. Līdz jaunam gadam sīpoli istabas temperatūrā parasti glabājas labi, pēc tam grib dīgt un bojāties. To zināmā mērā var aizkavēt, pārvietojot tumšākā vietā, kaut vai pārsedzot ar biezāku avīzi. Dažreiz pie bojāšanās nav vainīgi apstākļi, bet nepareiza sīpolu šķirnes izvēle, piemēram, saldie sīpoli nav paredzēti ilgai glabāšanai un tam vajadzētu būt norādītam uz stādāmā materiāla iesaiņojuma.