Sa­auk­stē­ties var arī va­sa­rā

Kļūt par sa­auk­stē­ša­nās upu­ri arī vis­kar­stā­ka­jā lai­kā liek ne­pa­re­dzē­ta ap­stāk­ļu sa­kri­tī­ba vai pa­šu bez­rū­pī­ba. Ne vien­mēr va­ram iz­vai­rī­ties no pēk­šņas pēr­ko­na lie­tus gā­zes, kas iz­mēr­cē līdz ādai, bet ce­pi­nā­ties kar­stā sau­lē un pēc tam mes­ties vē­sā ūde­nī gan ne­viens ne­liek. Saaukstēša­nās si­tu­ā­ci­jas va­sa­rā ga­dās ļo­ti bie­ži, un pa­ras­ti tas no­tiek tā­pēc, ka cil­vē­ki pa­kļauj se­vi lie­lām tem­pe­ra­tū­ras svār­stī­bām. 

Tipisks pie­mērs ir tie, ku­ri sa­kar­su­ši iet pel­dē­ties auk­stā ūde­nī vai ar gai­sa kon­di­ci­o­nē­tā­ju pa­lī­dzī­bu uz­tur stip­ri ze­mu tem­pe­ra­tū­ru tel­pās vai ma­šī­nā. Ja sau­lē cil­vē­ka ķer­me­nis sa­karst līdz 38-39 grā­diem, tā, ka draud sau­les­dū­riens, tad spē­ja me­ša­nās pat 20-21 grā­du sil­tā ūde­nī var ra­dīt ne­vē­la­mas se­kas. Vēl viens va­ri­ants, kā sa­auk­stē­ties kar­stā lai­kā, ir ne­a­dek­vā­ti ze­ma tem­pe­ra­tū­ra ma­šī­nas sa­lo­nā. Aug­stas kla­ses ma­šī­nas sa­lo­nā kon­di­ci­o­nē­tājs no­dro­ši­na iz­rau­dzī­to tem­pe­ra­tū­ru jau ie­kāp­jot, bet vi­dē­jās kla­ses ma­šī­nā, kas stā­vē­ju­si sau­lē, mēdz būt pat 50 grā­du. At­ve­rot lo­gus, tem­pe­ra­tū­ra sa­ma­zi­nās līdz 30 grā­diem, un pēc tam brau­cē­jiem pūš vir­sū auk­stu gai­su. Sa­auk­stē­ša­nos var iz­rai­sīt arī stai­gā­ša­na pēc pel­des slap­jās drē­bēs.

Mums ap­kārt arī va­sa­rā dzī­vo da­žā­di res­pi­ra­to­rie vī­ru­si, lai gan tie nav gri­pas vī­ru­si.

Tā­pat elp­ce­ļos mā­jo ci­ti mik­ro­or­ga­nis­mi, kas var iz­rai­sīt sli­mī­bas. Pār­kar­ša­na, kam se­ko strau­ja at­dzi­ša­na, ne­ļauj or­ga­nis­ma imū­na­jai sis­tē­mai pie­tie­ka­mi āt­ri pie­lā­go­ties jau­na­jai si­tu­ā­ci­jai, elp­ce­ļu sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­ji šo mir­kli iz­man­to, un - lūk, kak­la sā­pes klāt, var ga­dī­ties arī ies­nas. Sa­slimt var pat tik­pat sma­gi kā ru­de­nī un nā­kas kā­das pie­cas die­nas no sa­vas va­sa­ras pa­va­dīt is­ta­bā. Se­vi liek ma­nīt arī ba­gā­ža, kas ir pa­ņem­ta lī­dzi no zie­mas se­zo­nas, pie­mē­ram, at­ro­fis­kās ies­nas, da­žā­du vei­du elp­ce­ļu pro­blē­mu sa­asi­nā­ju­mi. Va­sa­rā cil­vē­kiem ir bez­rū­pī­gā­ka at­tiek­sme pret sa­auk­stē­ša­nos, bet pa­tie­sī­bā tā pra­sa tā­du pa­šu ār­stē­ša­nās tak­ti­ku kā ru­de­nī vai zie­mā, un pie­de­vām, kā jau mi­nē­ju, ir ļo­ti sva­rī­gi iz­vai­rī­ties no kra­sām tem­pe­ra­tū­ras svār­stī­bām.

No­de­rī­gi!

Ie­tei­ku­mi jau­kai va­sa­rai bez sa­auk­stē­ša­nās

• Vi­dē­jā tem­pe­ra­tū­ra, ku­rā mēs jū­ta­mies la­bi, die­nā ir 22 grā­di, bet gu­ļam­tel­pā nak­tī - 18 grā­du. Va­sa­rā pil­sē­tas dzī­vok­lī ir ļo­ti grū­ti to no­dro­ši­nāt, to­mēr der pa­do­māt, vai ir vērts dar­bi­nāt gai­sa kon­di­ci­o­nē­tā­ju, pat ja iz­mak­su zi­ņā var to at­ļau­ties. Ja tem­pe­ra­tū­ra tiek uz­tu­rē­ta ze­ma, no rī­ta pa­mos­to­ties cil­vēks ne­re­ti jūt, ka sāk sā­pēt kakls. Kon­di­ci­o­nē­ša­nas ie­rī­ces bie­ži vien mai­na tel­pās gai­sa mit­ru­mu, da­ļai cil­vē­ku tas ra­da elp­ce­ļu gļot­ādas pro­blē­mas. Ja vien ne­dzī­vo­jat pil­sē­tas cen­tra ie­lā ar sau­lē sa­kar­su­šiem mū­riem un as­fal­tu, var­būt pie­tiek va­sa­ras va­ka­rā at­vērt lo­gu? Ne­liels caur­vējš pat nāk par la­bu, jo tel­pā ie­plūst vai­rāk skā­bek­ļa.
• Bi­ro­ju augst­celt­nēs, kur ne­var at­vērt lo­gus, gai­sa kon­di­ci­o­nē­ša­nas ie­kār­tai ir jā­dar­bo­jas, ta­ču jā­se­ko, lai tem­pe­ra­tū­ra tik­tu sa­prā­tī­gi re­gu­lē­ta, ie­rī­ce bū­tu teh­nis­kā kār­tī­bā, ar no­mai­nī­tiem fil­triem. Ja dar­ba­vie­tā tem­pe­ra­tū­ra ne­pār­sniedz 24 grā­dus, to no­teik­ti var iz­tu­rēt, jo se­viš­ķi, ja dar­ba de­vējs iz­rā­da iz­prat­ni un pie­ļauj at­kā­pes no bi­ro­jā pie­ņem­tā ģērb­ša­nās sti­la. Va­sa­ra at­klāj arī ēku bū­ves ne­pil­nī­bas - ja tel­pās ir stip­ri karsts, tad, ie­spē­jams, nav iz­man­to­tas pa­rei­zas teh­no­lo­ģi­jas, ir slik­ta jum­ta sil­tum­izo­lā­ci­ja, pā­rāk lie­li lo­gi, nav no­dro­ši­nā­ta gai­sa cir­ku­lā­ci­ja u.c.
• Sva­rī­gi ir ne­pa­laist ga­rām pir­mos sa­auk­stē­ša­nās simp­to­mus, kas ir tā­di pa­ši kā zie­mā - grū­ti no­rīt, rīk­lē ir ka­mols, ne­daudz sāp kakls vai arī ta­jā ir skrā­pē­ša­nās sa­jū­ta.
• Cil­vē­kiem, ku­riem ir at­ro­fis­ka de­gu­na gļot­āda, ku­ri ir ne­pa­rei­zi ār­stē­ju­šies zie­mā, ir ie­tei­cams iz­man­tot va­sa­ru liet­de­rī­gi, lai, sa­ga­ta­vo­jo­ties ru­dens vī­ru­su se­zo­nai, stip­ri­nā­tu de­gu­na gļot­ādu - pir­mo bar­je­ru, ku­ras uz­de­vums ir šos vī­ru­sus no­ķert un uz­va­rēt. Au­gusts ir īpa­ši pie­mē­rots mē­ne­sis šim no­lū­kam.
• Va­sa­ru va­jag iz­man­tot or­ga­nis­ma pa­kā­pe­nis­kai no­rū­dī­ša­nai un sa­kār­to­ša­nai. Labs lī­dzek­lis ir pel­des, ti­kai jā­ņem vē­rā kat­ra or­ga­nis­ma ie­spē­jas, iz­vē­lo­ties ūdens tem­pe­ra­tū­ru un pel­dē­ša­nās il­gu­mu. Pēc pel­des ie­tei­cams viegls skrē­jiens. Va­sa­rā jā­ēd svai­gas ogas un aug­ļi - tad va­rē­sim la­bāk cī­nī­ties ar ru­dens un zie­mas sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­jiem, jo bū­sim uz­ņē­mu­ši vit­amī­nus, dzel­zi un da­žā­das ci­tas vēr­tī­gas vie­las. Priekš­ro­ka - Lat­vi­jas dār­zos un me­žos svai­gi plūk­tai ra­žai. Va­sa­rā vai­rāk svīs­tam, tā­pēc ne­aiz­mir­sī­sim arī uz­ņemt pie­tie­ka­mi daudz šķid­ru­ma, vis­la­bāk dzert ūde­ni, mi­ne­rāl­ūde­ni, da­žā­das tē­jas.
• Jā­at­ce­ras arī, ka mū­su or­ga­nis­mu stip­ri ie­tek­mē sau­les ultr­avio­le­tais sta­ro­jums. Va­ja­dzē­tu res­pek­tēt ie­tei­ku­mu ne­uz­tu­rē­ties sau­lē die­nas kar­stā­ka­jā da­ļā.