Gatavosim krājumus ziemai! Kā to labāk izdarīt?

© F64

Nav ob­li­gā­ti jā­dzī­vo lau­kos, lai zie­mai va­rē­tu sa­rū­pēt daudz un da­žā­dus dār­za la­bu­mus. Aug­ļus un dār­ze­ņus var sald­ēt, mē­ne­šiem il­gi sa­gla­bāt svai­gus vai pār­vērst gar­dos kon­ser­vos. Sva­rī­gā­kais no­sa­cī­jums, lai dār­za vel­tes sa­gla­bā­tos svai­gas līdz pē­dē­jai mi­zi­ņai, ir pa­ša pie­re­dze.

Ābo­li

Ma­nie­rī­gie an­gļi kat­ru ābo­lu ie­sa­ka ie­vīs­tīt per­ga­men­ta pa­pī­rā un kas­tēs likt vie­nā kār­tā, ci­ti ir pār­lie­ci­nā­ti, ka, uz­ma­nī­gi sa­lik­ti vai­gu pie vai­ga, ābo­li il­gi ne­zau­dēs mit­ru­mu, at­liks vien ik pa lai­kam tos vē­rī­gi pār­lū­kot, vai kāds nav sā­cis bo­jā­ties.

Da­ži uz­ska­ta - katrs ābols ie­ču­bi­nāms sa­vā skai­du pē­lī. Spe­ci­ālis­ti gan pie­ko­di­na - iz­man­to­jiet vie­nī­gi la­pu ko­ku skai­das, ja tās būs skuj­ko­ku, ābo­li ātr­i vien pār­vēr­tī­sies mil­zu rūg­te­nās ka­di­ķu ogās...

Jā, tie kļūs ne­bau­dā­mi, arī ja kai­mi­ņos ga­ros kā­da ben­zī­na kan­na vai sa­vu ce­ļu uz vir­tu­vi pa­cie­tī­gi gai­dīs kar­tu­pe­ļi. Pro­tams, vis­la­bāk vē­lās ābo­lu šķir­nes ju­tī­sies tel­pās, kur ne­būs nedz mī­nu­si, nedz plu­si, lie­lā­ki par pie­ciem grā­diem. Un gaiss - ne sau­sāks par 80%.

Sī­po­li un ķip­lo­ki

Ja dzī­vo pil­sē­tā, arī tad vi­ta­mī­ni zie­mā no­dro­ši­nā­ti, jo sī­po­li, ķir­bji un ķip­lo­ki lab­prāt pār­zie­mo pat daudz­dzī­vok­ļu mā­ju sil­ta­jos pa­gra­bos, ja vien to čauk­sto­šos ce­ku­lus bū­siet sa­pi­nu­ši vi­ta­mī­niem pār­ba­gā­tās pī­nēs, sa­bē­ru­ši tīk­lo­tos mai­sos vai ie­mi­ti­nā­ju­ši pār­ti­kas kas­tēs. (Tās iz­tur no -35 līdz +60 grā­du tem­pe­ra­tū­ru.) Sī­po­lus un ķip­lo­kus dro­ši va­rat likt arī vie­nā kas­tē.

Bur­kā­ni un bie­tes

Vē­sās, mit­rās smil­tīs bur­kā­ni drau­dzī­gi sa­dzī­vos ar bie­tēm. No tā­das smil­šu pils ne­at­teik­tos arī kol­rāb­ji (at­ce­rie­ties, vis­gar­šī­gā­kie ir tie, kas nav ap­vē­lu­šies lie­lā­ki par te­ni­sa bum­bi­ņu). Tur­pat, tem­pe­ra­tū­rā ne­daudz virs nul­les, va­rat sa­ka­ri­nāt arī vē­lo šķir­ņu kā­pos­tus, vien jā­rau­gās, lai tie ne­ba­dī­tos ar pie­rēm.

Kar­tu­pe­ļi

Ja da­žu la­bu sau­lai­nu ru­dens die­nu esat pa­va­dī­ju­ši, kar­tu­pe­ļus la­sot, ne­aiz­mir­stiet tos uz da­žām stun­dām at­stāt sau­lē ap­žūt, tad laiks ie­ri­pot pa­pī­ra vai audek­la mai­sos, vie­nī­gais no­tei­kums - lai gais­ma kar­tu­pe­ļiem ne­trau­cē­tu gu­lēt. Ja vēl sa­rū­pē­siet vē­su, tum­šu tel­pu un ik pa lai­kam kar­tu­pe­ļus uz­ma­nī­gi pār­la­sī­siet, kā­du aiz­do­mī­gā­ku mek­lē­jot, ot­rās mai­zes gal­dam ne­trūks. At­ce­rie­ties, jo ve­se­lā­ki dār­ze­ņi iz­vē­lē­ti gla­bā­ša­nai, jo il­gāk tie būs kā no dār­za nā­ku­ši.

Ie­spē­jams sald­ēt

Nav tā­das mā­jas vai dzī­vok­ļa, ku­rā ne­va­rē­tu at­rast vie­tu sald­ēta­vai vai vis­maz kār­tī­gam le­dus­ska­pim. Lai sak­nes un dār­ze­ņi il­gāk sa­gla­bā­tos, spe­ci­ālis­ti spar­ģe­ļus, bak­la­žā­nus, bie­tes, lau­ku pu­pas, Bri­se­les kā­pos­tus, bro­ko­ļus, bur­kā­nus, zied­kā­pos­tus, la­pu kā­pos­tus, man­gol­dus, to­mā­tus, tur­nep­šus u. c. pirms sald­ēša­nas ie­sa­ka blan­šēt (uz brī­di ie­mērkt ver­do­šā ūde­nī un uz­reiz at­dze­sēt zem auk­sta ūdens strūk­las). Lai ga­ta­vo­jot bū­tu ēr­tāk, sa­smal­ci­nā­tus sald­ē bak­la­žā­nus, kā­pos­tus, kā­tu se­le­ri­jas, ra­bar­be­rus un kā­ļus. Jaun­as, vēl ne­no­brie­du­šas sald­ē bie­tes, bur­kā­nus, kā­ļus un pas­ti­na­kus.

NO­DE­RĪ­GI

Ja sap­ņu mā­ja vēl top, ne­aiz­mir­stiet ta­jā sak­ņu un dār­ze­ņu gla­bā­ša­nai ie­plā­not vie­tu arī kār­tī­gam pa­gra­bam ar ne­mai­nī­gu tem­pe­ra­tū­ru un gai­sa mit­ru­mu

Māja

Tradīciju cienītājiem noderēs padomi, kā nokrāsot spilgtas un netipiski košas olas dabas krāsvielās.