Lai gan matu sirmošana galvenokārt ir ģenētiski nosacīta, cilvēki ar savām nesaudzīgajām darbībām to var veicināt, informē The Telegraph. Eiropeīdās rases pārstāvjiem sirmošana caurmērā sākas pēc trīsdesmit gadu vecuma, aziātiem – neilgi pirms 40 gadu vecuma, bet afrikāņiem – ap 45 gadiem.
Sirmošana saistīta ar to, ka, cilvēkam kļūstot vecākam, pigmentrades šūnas vairs neražo pigmentu melanīnu. Bet ir arī citi faktori, kas veicina sirmošanu: B12 vitamīna trūkums, reizēm - vairogdziedzera problēmas un citas slimības, arī vides piesārņojums, stress, turklāt lielu ieguldījumu sirmošanā dod arī matu bojāšana, pārāk daudz un nepareizi lietojot dažādus veidošanas piederumus, krāsas un veidošanas produktus.
Lielākoties cilvēki apzinās, ka sejas un ķermeņa āda, kas gadu gaitā iegūst grumbas un pigmentācijas plankumus, ir ļoti rūpīgi jākopj.
Bet nevajag piemirst, ka arī mati prasa papildu uzmanību. Lai neveicinātu sirmošanu, ļoti ieteicams atmest smēķēšanu, jo pētījumi liecina, ka smēķētājiem sirmi mati ir četrreiz biežāk nekā nesmēķētājiem. Ir vērts padomāt par B12 vitamīna papildu uzņemšanu, jo zems šā vitamīna līmenis negatīvi ietekmē melanīna ražošanu.
Eksperti iesaka regulāri lietot piemērotas matu maskas vai serumus, lai saglabātu tos veselīgus, kā arī nelauzt matus, tos katru dienu sienot mezglā vai sukājot uz augšu.
