Ārā aiz loga karstuma periodi mijas ar vēsāku laiku, un nav viegli paredzēt kārtējās klimata kaprīzes. Savukārt mājoklis, jo sevišķi daudzstāvu apbūvē pilsētā, sakarst un arī atdziest lēnāk. Ja reiz karstums izkļuvis cauri sienām, tad tas saglabājas, pat ja laukā uz pāris dienām kļūst vēsāks, un mājoklis saviem iemītniekiem nesniedz gaidīto atelpu. Pat tad, kad nolīst pamatīgs lietus un temperatūra istabā par kādu grādu nokrītas, var sekot nākamie karstuma uzplūdi.
Kad no karstuma nevar glābties, daudziem cilvēkiem pasliktinās pašsajūta. Ja veselības problēmas sākas pēc pārāk ilgas uzturēšanās saulē pludmalē, dārzā vai tenisa laukumā, tad var teikt - pats vainīgs. Bet nevar taču cilvēkam pārmest, ka viņš vienkārši dzīvo savās mājās, kur dažādu apsvērumu dēļ nav gaisa kondicionēšanas. Par laimi, ir arī citi, pavisam vienkārši līdzekļi, ko vērts izmēģināt, lai sakarsušajās telpās justos labāk.
Aizkari
Ekspertu aprēķini rāda, ka trešā daļa no negribētā karstuma ienāk mājoklī caur logiem, īpaši tad, ja tie vērsti uz dienvidiem vai rietumiem.
To spēj aizturēt biezi aizkari, kas rada ēnu un pazemina telpā temperatūru pat par pieciem grādiem. No karstuma glābj arī slēģi. Ja tiek plānota jaunu logu iegāde, ir vērts izvēlēties logus ar saules gaismu atstarojošu stiklu, kas aizsargā no nevajadzīga saules starojuma iekļūšanas iekštelpās. Mazāk efektīvs risinājums ir speciāla pārklājuma uzlikšana parastam logu stiklam.
Ja karstuma dēļ kādā istabā pilnīgi nav iespējams atrasties, var tajā aizklāt logus, aizvērt durvis, bet pašiem uzturēties citā telpā un likt lietā vēl kādus citus atvēsināšanās paņēmienus.
Ventilators
Nesteidzieties apgalvot, ka no «gaisa maisīšanas» ar ventilatoru karstums mazāks nekļūs. Sajūtot gaisa plūsmu uz ādas, tomēr ir patīkamāk un vieglāk. Labu rezultātu var panākt, ja līdzās ventilatoram novieto kādu lēzenu trauku ar ledu. Kūstot tas atdod apkārtējai videi savu vēsumu, un ventilators to izdzenā pa telpu, gan ne pārāk lielā attālumā, tāpēc pašam jāiekārtojas ventilatora tuvumā. Daži lietpratēji iesaka novietot ventilatoru pie atvērta loga un pavērst pret āru - tas kaut cik attur karsto gaisu no ieplūšanas istabā.
Ledus
Labi, ja, iestājoties karstumam, saldētavā atrodas lietošanai sagatavota ledus komprese - to ieteicams laiku pa laikam pielikt pie pēdām vai vietās, kur jūtams pulss - uz kakla, elkoņu un plaukstu locītavās, ceļu locītavās. Tā ir ātra atvēsināšanās metode. Dodoties gulēt, zem palaga kājgalī var novietot sasaldētu plastmasas pudeli ar ūdeni, kas hermētiski noslēgta un ietīta dvielī.
Gultasveļa no saldētavas
Lai karstā istabā naktī varētu labāk iemigt, var pamēģināt spilvendrānu, palagu un segas pārvalku uz dažām minūtēm ielikt saldētavā, iepriekš ievietojot tos slēgtā plastmasas maisiņā, lai netiek klāt lieks mitrums un nevēlami aromāti.
Vēss ūdens
Ja jāuzturas karstās telpās, atvieglojumu sniedz vēsa vanna vai vēsa duša. Ūdens temperatūrai jābūt patīkamai, nav jātiecas pēc iespējami lielāka aukstuma, pretējā gadījumā efekts būs tāds pats kā sakarsušam metoties ledainā ūdenī - imūnsistēma nespēs pielāgoties tik krasām temperatūras maiņām, un organisma šūnās iekļūs vīrusi un baktērijas, kas izraisa saaukstēšanās slimības. Bet, ja ūdens būs viegli vēss, tas atsvaidzinās, noskalos sviedrus un ļaus kādu brīdi atkal justies labi. Ja negribas tērēt tik daudz ūdens, var praktizēt vēsas pēdu vannas.
Mitri palagi
Grūti pateikt, vai tas tiesa, bet senie ēģiptieši karstā laikā esot klājuši savās guļvietās aukstā ūdenī saslapinātus palagus, iepriekš nospiežot lieko mitrumu. Šodien interesentiem, kuri neiebilst pret šādu metodi, tiek ieteikts palaga susināšanai izmantot attiecīgu veļasmašīnas režīmu. Uz gultas vēlams kaut ko uzklāt, lai nesamērcētu matraci. Ja tāds paņēmiens nav pa prātam, mitros palagus var karināt pie logiem, durvīm vai uz speciāli novilktām veļas auklām - arī tas nedaudz atvēsinās telpu.
Vēsākai naktsguļai
Vismokošākais karstums ir tad, ja tas naktī traucē iemigt. Mīkstais, siltais matracis, par ko prieks citos gadalaikos, tagad šķiet karsējošs un sviedrējošs. Ja ir tāda iespēja, vasarā var gulēšanai izmantot guļamtīklu vai vienkāršu pītu paklājiņu, kas nodrošina labāku gaisa piekļuvi, kaut arī nesniedz tādas ērtības. Siltais gaiss istabā ceļas uz augšu, tāpēc - jo augstāka gulta, jo lielāks tajā karstums. No šāda viedokļa ir vērts iekārtot guļvietu uz grīdas - tuvāk zemei. Dzīvojot ārpilsētā, mājā ar dārzu, var pat uzcelt telti un pārlaist nakti tur - būs krietni vēsāks. Zālienā temperatūra ir par 10-12 grādiem zemāka nekā, piemēram, uz asfalta.
Karstums atklāj arī dažādu gultasveļas un piederumu materiālu priekšrocības un trūkumus. Piemērota vasarai ir kokvilnas veļa, jo tā ir viegla un elpojoša. Ja līdzekļi atļauj, var iegādāties gultasveļu, kuras materiāli gatavoti pēc īpašām tehnoloģijām, kas nodrošina vēl labāku termoregulāciju.
Izmantojot tautas metodi, var pagatavot karstam laikam piemērotu pagalvi: piepilda zeķi ar rīsiem vai griķiem, uz stundu ieliek saldētavā, pārsedz ar dvielīti un liek spilvena vietā.
Gulēt karstā laikā kailam vai tomēr vilkt vieglu pidžamu vai naktskreklu - to eksperti atstāj pašu gulētāju ziņā, jo domas dalās: vieni uzskata, ka jebkurš naktstērps tikai rada papildu karstumu, citi turpretī vēlas, lai būtu apģērbs, kas uzsūc sviedrus. Toties visi atzīst, ka karstā laikā ir ērtāk gulēt vienatnē, jo blakusgulētāja ķermeņa siltums, kas citos apstākļos ir tīkams, šoreiz tikai traucē. Labi, ja gultā daudz vietas, jo tad var gulēt ar izplestām rokām un kājām - ja tās nesaskaras un nav piespiestas ķermenim, ir mazāk jāsvīst.
Neražot lieku karstumu
Eksperti norāda, ka tad, ja mājoklī valda karstums, ir vērts, kad vien iespējams, izslēgt dažādas sadzīves tehnikas ierīces, jo katra no tām tomēr dod savu pienesumu temperatūras celšanā, pat parastas apgaismes spuldzītes atdod nedaudz siltuma, un tas viss summējas. Veļu vajadzētu mazgāt tikai tad, kad sanāk pilna veļasmašīnas tvertne. Arī ēdienkarti vēlams veidot tādu, kas neprasa ilgu stāvēšanu pie plīts. Galu galā netrūkst taču vieglu vasarīgu ēdienu, ko labprāt gribas nobaudīt, pat neraugoties uz karstumu. Vasarā jāēd mazāk, toties biežāk un jāizmanto visas iespējas ēst svaigus vietējos augļus un dārzeņus - gan tāpēc, ka tie pašlaik ir bagāti ar pilnvērtīgām uzturvielām, gan tāpēc, ka pēc lielas un sātīgas ēdiena porcijas pieveikšanas organisms izdala vairāk siltuma.
