Svarīgākais, kas tev jāzina par pē­ter­sī­ļiem

Pē­ter­sī­ļu za­ļu­mi ir tik pie­rasts ēdie­nu ro­tā­jums, ka vairs īs­ti ne­spē­jam to de­ko­ra­tī­vo efek­tu no­vēr­tēt. Šo­dien pē­ter­sī­ļu la­pas, jo se­viš­ķi kru­zu­ļai­nās, ir sa­lā­tos, zu­pās un ot­ra­jos ēdie­nos, uz­ko­du šķīv­jos un uz sviest­mai­zēm, tās ma­nā­mas arī ku­li­nā­ri­jas pus­fab­ri­kā­tu sten­dos, rei­zēm gan ga­ta­vo­tas no plast­ma­sas – tāds mū­žam ne­vīs­tošs māk­slīgs za­ļums iz­mak­sā lē­tāk, un pir­cē­ji jau tik un tā īpa­šu uz­ma­nī­bu šim ak­se­su­āram ne­pie­vērš.

Pē­ter­sī­ļu za­ļu­mi ir tik pie­rasts ēdie­nu ro­tā­jums, ka vairs īs­ti ne­spē­jam to de­ko­ra­tī­vo efek­tu no­vēr­tēt. Šo­dien pē­ter­sī­ļu la­pas, jo se­viš­ķi kru­zu­ļai­nās, ir sa­lā­tos, zu­pās un ot­ra­jos ēdie­nos, uz­ko­du šķīv­jos un uz sviest­mai­zēm, tās ma­nā­mas arī ku­li­nā­ri­jas pus­fab­ri­kā­tu sten­dos, rei­zēm gan ga­ta­vo­tas no plast­ma­sas - tāds mū­žam ne­vīs­tošs māk­slīgs za­ļums iz­mak­sā lē­tāk, un pir­cē­ji jau tik un tā īpa­šu uz­ma­nī­bu šim ak­se­su­āram ne­pie­vērš.

Tra­dī­ci­ju iz­man­tot pē­ter­sī­ļus ēdie­nu ro­tā­ša­nai esot aiz­sā­ku­ši se­nie ro­mie­ši.

Ja šķī­vī ie­likts pē­ter­sī­ļa za­riņš, tad ēdiens bi­jis pa­sar­gāts no ap­gā­nī­tā­ju ļau­na­jiem no­lū­kiem. Vai gan kā­dam ne­va­rē­ja ras­ties vēl­me smar­žī­go za­ri­ņu arī no­gar­šot? Lai­ka gai­tā pē­ter­sī­ļu po­pu­la­ri­tā­te pie­dzī­vo­ja kā­pu­mus un kri­tu­mus, brī­žiem tie ti­ka pie­mir­sti, bet ga­lu ga­lā da­žā­dos laik­me­tos spē­ja ie­ka­rot cil­vē­ku in­te­re­si - rei­zēm kā ārst­nie­cī­bas zā­lī­te vai spor­ta spē­ļu uz­va­rē­tā­ju gal­vas­ro­ta; cit­kārt kā svē­ti, uz ka­piem stā­dā­mi, bet ne­ēda­mi augi un vis­bei­dzot, vi­dus­lai­kos, arī kā garš­au­gi un dār­ze­ņi. Liels pē­ter­sī­ļu cie­nī­tājs esot bi­jis ka­ra­lis Kār­lis Lie­lais, kurš li­cis tos audzēt pils dār­zos. Tā Vi­dus­jū­ras re­ģi­onā dzi­mu­šais pē­ter­sī­lis pa­ma­zām iz­pla­tī­jies, ap­lie­ci­not sa­vu spē­ju augt vē­sā­kā un pie­ti­cī­gā­kā kli­ma­tā. Arī Lat­vi­jā tas ir cie­ņā jau ga­na il­gi, ja reiz mi­nēts dai­nās, pie­mē­ram: Mā­te mei­tu aiz­slē­gu­se/ Pē­ter­sī­ļu dār­zi­ņā./ Slēdz, mā­mi­ņa, vai ne­slē­dzi,/ Man mei­ti­ņa pie­de­rēs. Ti­ku­mi šo­dien ci­ti, bet pē­ter­sī­ļi dār­zi­ņos jo­pro­jām at­ro­da­mi. Māk­slī­gi ne­iz­stei­dzi­nā­ti, va­sa­ras sau­li sa­ņē­mu­ši, tie šo­brīd ir ļo­ti smar­žī­gi un ko­ši. Ne­va­jag pē­ter­sī­ļu za­ri­ņus at­stāt pēc mal­tī­tes uz šķīv­jiem, kaut arī var­būt ir slin­kums koš­ļāt un tie sprūst starp zo­biem. Ne­ap­ēdot pē­ter­sī­ļus, mums iet se­cen vēr­tī­gas ēte­ris­kās eļ­ļas, ku­ras ci­ta star­pā pa­līdz nei­tra­li­zēt ben­zo­pi­rē­nu kai­tī­go ie­tek­mi - šie sa­vie­no­ju­mi ir, pie­mē­ram, ci­ga­re­šu vai gri­la og­ļu dū­mos. Pē­ter­sī­ļu fla­vo­no­īdi, jo se­viš­ķi lu­tei­nols, ir spē­cīgs anti­ok­si­dants. Ap­ēdot pē­ter­sī­ļu za­ļu­mus, or­ga­nis­mam tiek arī C vi­ta­mīns, be­ta­ka­ro­tīns un fol­skā­be, tur­klāt ba­gā­tīgs mi­ne­rāl­vie­lu klāsts - kā­lijs, kal­cijs, fos­fors, mag­nijs, ne­daudz arī dzelzs u.c.

In­te­re­san­ti, ka pē­ter­sī­ļu za­ļu­mi šo­dien šķiet po­pu­lā­rā­ki ne­kā sak­nes. Se­nāk ir bi­jis ot­rā­di. Pie­mē­ram, pa­gā­ju­šā gad­sim­ta 70. ga­du bei­gās rak­stī­tā pa­do­mu grā­ma­tā at­ro­dams aici­nā­jums ne­aiz­mest za­ļās, su­lī­gās la­pas, bet pie­vie­not tās sa­lā­tiem vai ie­sā­līt zie­mai. Pē­ter­sī­ļu sak­nes mēs lie­to­jam uz­tu­rā, to ne­maz ne­ie­vē­ro­jot, jo tās ir gan­drīz vi­su sau­so garš­au­gu mai­sī­ju­mu sa­stā­vā. Nav vairs paš­iem sak­nes jā­tī­ra, jā­smal­ci­na, jā­žā­vē vai kā ci­tā­di jā­ap­strā­dā, un tas ļauj tau­pīt lai­ku, bet pa­mē­ģi­niet kād­reiz iz­vā­rīt bul­jo­nu vai pa­ga­ta­vot kā­du ci­tu ēdie­nu, pie­vie­no­jot tam svai­gu pē­ter­sī­ļa sak­ni: re­zul­tāts so­lās būt in­te­re­sants, un kā­dam, ie­spē­jams, pat šķi­tīs ori­ģi­nā­la šī gar­ša, kas ie­priek­šē­jām ēdā­ju pa­au­dzēm bi­ja pa­ras­ta un zi­nā­mā mē­rā ap­ni­ku­si.

No­de­rī­gi!

• Lai pē­ter­sī­ļu za­ļu­mus sa­gla­bā­tu svai­gus, tos ap­sla­ci­na ar ūde­ni, ie­tin pa­pī­ra dvie­lī­tī, ie­liek po­li­eti­lē­na mai­si­ņā un uz­gla­bā le­dus­ska­pī.
• Ja pē­ter­sī­ļu za­ļu­mi ir ap­vī­tu­ši, tos var mē­ģi­nāt sa­glābt, uz pus­stun­du ie­lie­kot ūde­nī.
• Pē­ter­sī­ļu za­ļu­mus var sald­ēt: tos no­tī­ra, sa­smal­ci­na, ne­daudz ap­žā­vē un liek ne­lie­los sal­dē­ja­mos mai­si­ņos vai trau­ci­ņos.
• Pē­ter­sī­ļu la­pu kā­ti­ņus var sa­siet ne­lie­los saiš­ķī­šos un iz­man­tot bul­jo­na vā­rī­ša­nā - saiš­ķī­ti liek kat­lā, kad bul­jons ir uz­vā­rī­jies un no­pu­tots, bet pēc vā­rī­ša­nas bei­gām iz­ņem.
• Par garš­vie­lu bul­jo­nam iz­man­to arī svai­gas pē­ter­sī­ļu sak­nes. Lai bul­jons bū­tu aro­mā­tis­kāks, sak­ni pār­griež ga­re­nis­ki un no vie­nas pus­es ap­cep uz sau­sas pan­nas.
• Sī­ki sa­ka­pā­tus pē­ter­sī­ļu za­ļu­mus sa­jauc ar cit­ro­nu su­lu un spie­dē sa­spies­tu ķip­lo­ku, šo mai­sī­ju­mu iz­man­to vis­tas, liel­lo­pu vai jē­ra ga­ļas ie­zie­ša­nai pirms cep­ša­nas.
• Var pa­ga­ta­vot pē­ter­sī­ļu svies­tu: 100 g mīk­sta svies­ta sa­jauc ar vie­nu ēdam­ka­ro­ti smal­ki sa­ka­pā­tu pē­ter­sī­ļu la­pi­ņu, pie­vie­no tēj­ka­ro­ti cit­ro­nu su­las un ne­daudz sāls. Mai­sī­ju­mu iz­man­to sviest­mai­zēm, ar to var arī pār­ziest tik­ko ce­peš­krās­nī iz­cep­tu vis­tu vai zi­vi.
• Ja vē­las pē­ter­sī­ļu za­ļu­mus ie­sā­līt zie­mai, la­pas at­da­la no kā­ti­ņiem, sa­smal­ci­na un sa­jauc ar sā­li at­tie­cī­bā 10:2. Blī­vi pil­da stik­la bur­kās, vir­sē­jā kār­tā uz­ber sā­li, bur­kas aiz­vā­ko. Jā­at­ce­ras, ka, iz­man­to­jot sā­lī­tos za­ļu­mus, ēdie­niem sāls jā­pie­vie­no kriet­ni ma­zāk ne­kā pa­ras­ti vai arī nav jā­pie­vie­no ne­maz.

Re­cep­tes

• Ziv­ju fi­le­ja ar pē­ter­sī­ļu sak­nēm. Sa­stāv­da­ļas. 500 g ziv­ju fi­le­jas, 100 g svies­ta, di­vas ēdam­ka­ro­tes mil­tu, di­vas ēdam­ka­ro­tes cit­ro­nu su­las, vie­na ēdam­ka­ro­te smal­ki sa­rī­vē­tu pē­ter­sī­ļu sak­ņu, sāls, pi­pa­ri. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ziv­ju fi­le­ju sa­griež por­ci­ju ga­ba­li­ņos, liek pan­nā. At­se­viš­ķā pan­nā iz­kau­sē svies­tu, pie­vie­no mil­tus, cit­ro­nu su­lu, pē­ter­sī­ļus, sā­li un pi­pa­rus, sa­mai­sa, ar ie­gū­to mēr­ci pār­lej ziv­ju ga­ba­li­ņus, uz­liek pan­nai vā­ku, sau­tē uz vi­dē­jas uguns ap­tu­ve­ni 10 mi­nū­tes.
• Biez­pie­na sa­ce­pums ar pē­ter­sī­ļiem. Sa­stāv­da­ļas. Četr­as olas, 250 g vāj­pie­na biez­pie­na, di­vas ēdam­ka­ro­tes rīv­mai­zes, di­vas glā­zes pē­ter­sī­ļu za­ļu­mu, vie­na ēdam­ka­ro­te man­nas, sāls, pi­pa­ri, mar­ga­rīns. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Pē­ter­sī­ļu za­ļu­mus sī­ki sa­ka­pā. Sa­blen­dē vai sa­pu­to ar mik­se­ri biez­pie­nu un olas, pie­vie­no rīv­mai­zi, pē­ter­sī­ļus, sā­li un pi­pa­rus. Vi­su rū­pī­gi sa­mai­sa. Veid­ni ie­ziež ar mar­ga­rī­nu, iz­kai­sa ar man­nu, lej sa­ga­ta­vo­to ma­su, cep ce­peš­krās­nī vi­dē­jā sil­tu­mā 50 mi­nū­tes.
• Ne­pa­ras­tā vi­ra ar pē­ter­sī­ļiem un brin­zu. Sa­stāv­da­ļas. Viens litrs ūdens, di­vi saiš­ķī­ši pē­ter­sī­ļu za­ļu­mu, di­vi sī­po­li, 3-4 to­mā­ti, pus­glā­ze sa­dru­pi­nā­tas brin­zas, pus­glā­ze rū­guš­pie­na, vie­na ola, di­vas ēdam­ka­ro­tes mil­tu, pus­glā­ze vīn­ogu sēk­li­ņu eļ­ļas, sāls. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Sī­po­lus sa­griež, liek sa­kar­sē­tā eļ­ļā un ap­cep, pie­vie­no mil­tus, tur­pi­na mai­sot cept, pie­liek sa­smal­ci­nā­tus pē­ter­sī­ļu za­ļu­mus un sā­li, uz­kar­sē, pie­lej ūde­ni un uz­vā­ra, pie­vie­no brin­zu un ku­bi­ņos sa­griez­tus to­mā­tus, vā­ra 20 mi­nū­tes; pirms pa­snieg­ša­nas pie­vie­no ar rū­guš­pie­nu sa­kul­tu olu un iz­mai­sa.
• Sak­ņu pē­ter­sī­ļu sa­lā­ti. Sa­stāv­da­ļas. 200 g pē­ter­sī­ļu sak­ņu, di­vi lie­li ābo­li, viens sī­pols, vie­na ēdam­ka­ro­te ka­pā­tu pē­ter­sī­ļu za­ļu­mu, di­vas ēdam­ka­ro­tes cit­ro­nu su­las, vie­na ēdam­ka­ro­te olīv­u eļ­ļas, sāls un cu­kurs pēc gar­šas. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Pē­ter­sī­ļu sak­nes no­tī­ra un sa­rī­vē ar sak­ņu rī­vi, tū­līt pie­vie­no cit­ro­nu su­lu un sa­mai­sa, lai sak­nes ne­kļū­tu tum­šas, pie­liek ku­bi­ņos sa­griez­tus ābo­lus, sa­ka­pā­tu sī­po­lu, za­ļu­mus un sa­mai­sa. Eļ­ļu sa­jauc ar sā­li un cu­ku­ru, pie­vie­no sa­lā­tiem, sa­mai­sa, ļauj brī­di ie­vil­kties.
• Cū­kas fi­le­ja ar pē­ter­sī­ļiem. Sa­stāv­da­ļas. Viens ki­lo­grams fi­le­jas, di­vi saiš­ķī­ši pē­ter­sī­ļu za­ļu­mu, 60 g cied­ru riek­sti­ņu, di­vi cit­ro­ni, di­vas ēdam­ka­ro­tes me­dus, eļ­ļa cep­ša­nai, mil­ti ap­vi­ļā­ša­nai. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Cit­ro­niem no­rī­vē mi­zi­ņu un iz­spiež su­lu. Pē­ter­sī­ļus sī­ki sa­griež. Ga­ļu sa­griež ap­tu­ve­ni 1,5 cm bie­zās šķē­lēs un iz­dau­za ar āmu­ri­ņu, kat­ru šķē­li ap­vi­ļā mil­tos, ap­cep pan­nā sa­kar­sē­tā eļ­ļā no abām pus­ēm brū­nu. Ga­ļu iz­ņem no pan­nas un tur sil­tu­mā, ne­daudz pa­pil­di­na eļ­ļu, pie­vie­no riek­sti­ņus, ap­cep, pie­liek cit­ro­nu mi­zi­ņu su­lu un me­du, mai­sot vā­ra, līdz iz­vei­do­jas vien­da­bī­ga mēr­ce. Ta­jā liek ga­ļu, uz­kai­sa pē­ter­sī­ļus un tur­pi­na kar­sēt pie­cas mi­nū­tes. Pa­sniedz ar ma­ka­ro­niem.