Svarīgākais, kas tev jāzina par pē­ter­sī­ļiem

© F64

Pē­ter­sī­ļu za­ļu­mi ir tik pie­rasts ēdie­nu ro­tā­jums, ka vairs īs­ti ne­spē­jam to de­ko­ra­tī­vo efek­tu no­vēr­tēt. Šo­dien pē­ter­sī­ļu la­pas, jo se­viš­ķi kru­zu­ļai­nās, ir sa­lā­tos, zu­pās un ot­ra­jos ēdie­nos, uz­ko­du šķīv­jos un uz sviest­mai­zēm, tās ma­nā­mas arī ku­li­nā­ri­jas pus­fab­ri­kā­tu sten­dos, rei­zēm gan ga­ta­vo­tas no plast­ma­sas – tāds mū­žam ne­vīs­tošs māk­slīgs za­ļums iz­mak­sā lē­tāk, un pir­cē­ji jau tik un tā īpa­šu uz­ma­nī­bu šim ak­se­su­āram ne­pie­vērš.

Pē­ter­sī­ļu za­ļu­mi ir tik pie­rasts ēdie­nu ro­tā­jums, ka vairs īs­ti ne­spē­jam to de­ko­ra­tī­vo efek­tu no­vēr­tēt. Šo­dien pē­ter­sī­ļu la­pas, jo se­viš­ķi kru­zu­ļai­nās, ir sa­lā­tos, zu­pās un ot­ra­jos ēdie­nos, uz­ko­du šķīv­jos un uz sviest­mai­zēm, tās ma­nā­mas arī ku­li­nā­ri­jas pus­fab­ri­kā­tu sten­dos, rei­zēm gan ga­ta­vo­tas no plast­ma­sas - tāds mū­žam ne­vīs­tošs māk­slīgs za­ļums iz­mak­sā lē­tāk, un pir­cē­ji jau tik un tā īpa­šu uz­ma­nī­bu šim ak­se­su­āram ne­pie­vērš.

Tra­dī­ci­ju iz­man­tot pē­ter­sī­ļus ēdie­nu ro­tā­ša­nai esot aiz­sā­ku­ši se­nie ro­mie­ši.

Ja šķī­vī ie­likts pē­ter­sī­ļa za­riņš, tad ēdiens bi­jis pa­sar­gāts no ap­gā­nī­tā­ju ļau­na­jiem no­lū­kiem. Vai gan kā­dam ne­va­rē­ja ras­ties vēl­me smar­žī­go za­ri­ņu arī no­gar­šot? Lai­ka gai­tā pē­ter­sī­ļu po­pu­la­ri­tā­te pie­dzī­vo­ja kā­pu­mus un kri­tu­mus, brī­žiem tie ti­ka pie­mir­sti, bet ga­lu ga­lā da­žā­dos laik­me­tos spē­ja ie­ka­rot cil­vē­ku in­te­re­si - rei­zēm kā ārst­nie­cī­bas zā­lī­te vai spor­ta spē­ļu uz­va­rē­tā­ju gal­vas­ro­ta; cit­kārt kā svē­ti, uz ka­piem stā­dā­mi, bet ne­ēda­mi augi un vis­bei­dzot, vi­dus­lai­kos, arī kā garš­au­gi un dār­ze­ņi. Liels pē­ter­sī­ļu cie­nī­tājs esot bi­jis ka­ra­lis Kār­lis Lie­lais, kurš li­cis tos audzēt pils dār­zos. Tā Vi­dus­jū­ras re­ģi­onā dzi­mu­šais pē­ter­sī­lis pa­ma­zām iz­pla­tī­jies, ap­lie­ci­not sa­vu spē­ju augt vē­sā­kā un pie­ti­cī­gā­kā kli­ma­tā. Arī Lat­vi­jā tas ir cie­ņā jau ga­na il­gi, ja reiz mi­nēts dai­nās, pie­mē­ram: Mā­te mei­tu aiz­slē­gu­se/ Pē­ter­sī­ļu dār­zi­ņā./ Slēdz, mā­mi­ņa, vai ne­slē­dzi,/ Man mei­ti­ņa pie­de­rēs. Ti­ku­mi šo­dien ci­ti, bet pē­ter­sī­ļi dār­zi­ņos jo­pro­jām at­ro­da­mi. Māk­slī­gi ne­iz­stei­dzi­nā­ti, va­sa­ras sau­li sa­ņē­mu­ši, tie šo­brīd ir ļo­ti smar­žī­gi un ko­ši. Ne­va­jag pē­ter­sī­ļu za­ri­ņus at­stāt pēc mal­tī­tes uz šķīv­jiem, kaut arī var­būt ir slin­kums koš­ļāt un tie sprūst starp zo­biem. Ne­ap­ēdot pē­ter­sī­ļus, mums iet se­cen vēr­tī­gas ēte­ris­kās eļ­ļas, ku­ras ci­ta star­pā pa­līdz nei­tra­li­zēt ben­zo­pi­rē­nu kai­tī­go ie­tek­mi - šie sa­vie­no­ju­mi ir, pie­mē­ram, ci­ga­re­šu vai gri­la og­ļu dū­mos. Pē­ter­sī­ļu fla­vo­no­īdi, jo se­viš­ķi lu­tei­nols, ir spē­cīgs anti­ok­si­dants. Ap­ēdot pē­ter­sī­ļu za­ļu­mus, or­ga­nis­mam tiek arī C vi­ta­mīns, be­ta­ka­ro­tīns un fol­skā­be, tur­klāt ba­gā­tīgs mi­ne­rāl­vie­lu klāsts - kā­lijs, kal­cijs, fos­fors, mag­nijs, ne­daudz arī dzelzs u.c.

In­te­re­san­ti, ka pē­ter­sī­ļu za­ļu­mi šo­dien šķiet po­pu­lā­rā­ki ne­kā sak­nes. Se­nāk ir bi­jis ot­rā­di. Pie­mē­ram, pa­gā­ju­šā gad­sim­ta 70. ga­du bei­gās rak­stī­tā pa­do­mu grā­ma­tā at­ro­dams aici­nā­jums ne­aiz­mest za­ļās, su­lī­gās la­pas, bet pie­vie­not tās sa­lā­tiem vai ie­sā­līt zie­mai. Pē­ter­sī­ļu sak­nes mēs lie­to­jam uz­tu­rā, to ne­maz ne­ie­vē­ro­jot, jo tās ir gan­drīz vi­su sau­so garš­au­gu mai­sī­ju­mu sa­stā­vā. Nav vairs paš­iem sak­nes jā­tī­ra, jā­smal­ci­na, jā­žā­vē vai kā ci­tā­di jā­ap­strā­dā, un tas ļauj tau­pīt lai­ku, bet pa­mē­ģi­niet kād­reiz iz­vā­rīt bul­jo­nu vai pa­ga­ta­vot kā­du ci­tu ēdie­nu, pie­vie­no­jot tam svai­gu pē­ter­sī­ļa sak­ni: re­zul­tāts so­lās būt in­te­re­sants, un kā­dam, ie­spē­jams, pat šķi­tīs ori­ģi­nā­la šī gar­ša, kas ie­priek­šē­jām ēdā­ju pa­au­dzēm bi­ja pa­ras­ta un zi­nā­mā mē­rā ap­ni­ku­si.

No­de­rī­gi!

  • Lai pē­ter­sī­ļu za­ļu­mus sa­gla­bā­tu svai­gus, tos ap­sla­ci­na ar ūde­ni, ie­tin pa­pī­ra dvie­lī­tī, ie­liek po­li­eti­lē­na mai­si­ņā un uz­gla­bā le­dus­ska­pī.
  • Ja pē­ter­sī­ļu za­ļu­mi ir ap­vī­tu­ši, tos var mē­ģi­nāt sa­glābt, uz pus­stun­du ie­lie­kot ūde­nī.
  • Pē­ter­sī­ļu za­ļu­mus var sald­ēt: tos no­tī­ra, sa­smal­ci­na, ne­daudz ap­žā­vē un liek ne­lie­los sal­dē­ja­mos mai­si­ņos vai trau­ci­ņos.
  • Pē­ter­sī­ļu la­pu kā­ti­ņus var sa­siet ne­lie­los saiš­ķī­šos un iz­man­tot bul­jo­na vā­rī­ša­nā - saiš­ķī­ti liek kat­lā, kad bul­jons ir uz­vā­rī­jies un no­pu­tots, bet pēc vā­rī­ša­nas bei­gām iz­ņem.
  • Par garš­vie­lu bul­jo­nam iz­man­to arī svai­gas pē­ter­sī­ļu sak­nes. Lai bul­jons bū­tu aro­mā­tis­kāks, sak­ni pār­griež ga­re­nis­ki un no vie­nas pus­es ap­cep uz sau­sas pan­nas.
  • Sī­ki sa­ka­pā­tus pē­ter­sī­ļu za­ļu­mus sa­jauc ar cit­ro­nu su­lu un spie­dē sa­spies­tu ķip­lo­ku, šo mai­sī­ju­mu iz­man­to vis­tas, liel­lo­pu vai jē­ra ga­ļas ie­zie­ša­nai pirms cep­ša­nas.
  • Var pa­ga­ta­vot pē­ter­sī­ļu svies­tu: 100 g mīk­sta svies­ta sa­jauc ar vie­nu ēdam­ka­ro­ti smal­ki sa­ka­pā­tu pē­ter­sī­ļu la­pi­ņu, pie­vie­no tēj­ka­ro­ti cit­ro­nu su­las un ne­daudz sāls. Mai­sī­ju­mu iz­man­to sviest­mai­zēm, ar to var arī pār­ziest tik­ko ce­peš­krās­nī iz­cep­tu vis­tu vai zi­vi.
  • Ja vē­las pē­ter­sī­ļu za­ļu­mus ie­sā­līt zie­mai, la­pas at­da­la no kā­ti­ņiem, sa­smal­ci­na un sa­jauc ar sā­li at­tie­cī­bā 10:2. Blī­vi pil­da stik­la bur­kās, vir­sē­jā kār­tā uz­ber sā­li, bur­kas aiz­vā­ko. Jā­at­ce­ras, ka, iz­man­to­jot sā­lī­tos za­ļu­mus, ēdie­niem sāls jā­pie­vie­no kriet­ni ma­zāk ne­kā pa­ras­ti vai arī nav jā­pie­vie­no ne­maz.

Re­cep­tes

  • Ziv­ju fi­le­ja ar pē­ter­sī­ļu sak­nēm. Sa­stāv­da­ļas. 500 g ziv­ju fi­le­jas, 100 g svies­ta, di­vas ēdam­ka­ro­tes mil­tu, di­vas ēdam­ka­ro­tes cit­ro­nu su­las, vie­na ēdam­ka­ro­te smal­ki sa­rī­vē­tu pē­ter­sī­ļu sak­ņu, sāls, pi­pa­ri. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ziv­ju fi­le­ju sa­griež por­ci­ju ga­ba­li­ņos, liek pan­nā. At­se­viš­ķā pan­nā iz­kau­sē svies­tu, pie­vie­no mil­tus, cit­ro­nu su­lu, pē­ter­sī­ļus, sā­li un pi­pa­rus, sa­mai­sa, ar ie­gū­to mēr­ci pār­lej ziv­ju ga­ba­li­ņus, uz­liek pan­nai vā­ku, sau­tē uz vi­dē­jas uguns ap­tu­ve­ni 10 mi­nū­tes.
  • Biez­pie­na sa­ce­pums ar pē­ter­sī­ļiem. Sa­stāv­da­ļas. Četr­as olas, 250 g vāj­pie­na biez­pie­na, di­vas ēdam­ka­ro­tes rīv­mai­zes, di­vas glā­zes pē­ter­sī­ļu za­ļu­mu, vie­na ēdam­ka­ro­te man­nas, sāls, pi­pa­ri, mar­ga­rīns. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Pē­ter­sī­ļu za­ļu­mus sī­ki sa­ka­pā. Sa­blen­dē vai sa­pu­to ar mik­se­ri biez­pie­nu un olas, pie­vie­no rīv­mai­zi, pē­ter­sī­ļus, sā­li un pi­pa­rus. Vi­su rū­pī­gi sa­mai­sa. Veid­ni ie­ziež ar mar­ga­rī­nu, iz­kai­sa ar man­nu, lej sa­ga­ta­vo­to ma­su, cep ce­peš­krās­nī vi­dē­jā sil­tu­mā 50 mi­nū­tes.
  • Ne­pa­ras­tā vi­ra ar pē­ter­sī­ļiem un brin­zu. Sa­stāv­da­ļas. Viens litrs ūdens, di­vi saiš­ķī­ši pē­ter­sī­ļu za­ļu­mu, di­vi sī­po­li, 3-4 to­mā­ti, pus­glā­ze sa­dru­pi­nā­tas brin­zas, pus­glā­ze rū­guš­pie­na, vie­na ola, di­vas ēdam­ka­ro­tes mil­tu, pus­glā­ze vīn­ogu sēk­li­ņu eļ­ļas, sāls. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Sī­po­lus sa­griež, liek sa­kar­sē­tā eļ­ļā un ap­cep, pie­vie­no mil­tus, tur­pi­na mai­sot cept, pie­liek sa­smal­ci­nā­tus pē­ter­sī­ļu za­ļu­mus un sā­li, uz­kar­sē, pie­lej ūde­ni un uz­vā­ra, pie­vie­no brin­zu un ku­bi­ņos sa­griez­tus to­mā­tus, vā­ra 20 mi­nū­tes; pirms pa­snieg­ša­nas pie­vie­no ar rū­guš­pie­nu sa­kul­tu olu un iz­mai­sa.
  • Sak­ņu pē­ter­sī­ļu sa­lā­ti. Sa­stāv­da­ļas. 200 g pē­ter­sī­ļu sak­ņu, di­vi lie­li ābo­li, viens sī­pols, vie­na ēdam­ka­ro­te ka­pā­tu pē­ter­sī­ļu za­ļu­mu, di­vas ēdam­ka­ro­tes cit­ro­nu su­las, vie­na ēdam­ka­ro­te olīv­u eļ­ļas, sāls un cu­kurs pēc gar­šas. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Pē­ter­sī­ļu sak­nes no­tī­ra un sa­rī­vē ar sak­ņu rī­vi, tū­līt pie­vie­no cit­ro­nu su­lu un sa­mai­sa, lai sak­nes ne­kļū­tu tum­šas, pie­liek ku­bi­ņos sa­griez­tus ābo­lus, sa­ka­pā­tu sī­po­lu, za­ļu­mus un sa­mai­sa. Eļ­ļu sa­jauc ar sā­li un cu­ku­ru, pie­vie­no sa­lā­tiem, sa­mai­sa, ļauj brī­di ie­vil­kties.
  • Cū­kas fi­le­ja ar pē­ter­sī­ļiem. Sa­stāv­da­ļas. Viens ki­lo­grams fi­le­jas, di­vi saiš­ķī­ši pē­ter­sī­ļu za­ļu­mu, 60 g cied­ru riek­sti­ņu, di­vi cit­ro­ni, di­vas ēdam­ka­ro­tes me­dus, eļ­ļa cep­ša­nai, mil­ti ap­vi­ļā­ša­nai. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Cit­ro­niem no­rī­vē mi­zi­ņu un iz­spiež su­lu. Pē­ter­sī­ļus sī­ki sa­griež. Ga­ļu sa­griež ap­tu­ve­ni 1,5 cm bie­zās šķē­lēs un iz­dau­za ar āmu­ri­ņu, kat­ru šķē­li ap­vi­ļā mil­tos, ap­cep pan­nā sa­kar­sē­tā eļ­ļā no abām pus­ēm brū­nu. Ga­ļu iz­ņem no pan­nas un tur sil­tu­mā, ne­daudz pa­pil­di­na eļ­ļu, pie­vie­no riek­sti­ņus, ap­cep, pie­liek cit­ro­nu mi­zi­ņu su­lu un me­du, mai­sot vā­ra, līdz iz­vei­do­jas vien­da­bī­ga mēr­ce. Ta­jā liek ga­ļu, uz­kai­sa pē­ter­sī­ļus un tur­pi­na kar­sēt pie­cas mi­nū­tes. Pa­sniedz ar ma­ka­ro­niem.

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Svarīgākais