Pārtikas drošības nosacījumu ievērošana mājas apstākļos bieži tiek nepietiekami novērtēta, lai gan pārtikas uzglabāšanas un sagatavošanas procesā ir neskaitāmi riski un šķietami nelielu kļūdu sekas var būt dažādas nopietnas slimības. Nepietiek tikai ar higiēnas prasību ievērošanu – roku, trauku un darba virsmas regulāra mazgāšana vēl nenozīmē, ka pagatavotā pārtika būs nekaitīga veselībai.
Circle K vides, veselības un drošības departamenta vadītāja Laima Volkova sniedz padomus, kā rūpēties par pārtikas drošību mājās.
«Gatavojot mājās, zināšanu trūkuma dēļ cilvēki neapzinās, kādu ietekmi uz veselību var izraisīt nedroša pārtika. Esmu pārliecināta, ka pārtikas jautājumos labāk ir ievērot pat augstākas drošības prasības, nekā nepieciešams, nevis riskēt ar savu veselību.
Šādu pat pieeju izmantojam arī savā uzņēmumā - ēdienu jomā mūsu prioritāte ir kvalitāte un drošība, tāpēc ievērojam vairākkārt stingrākus noteikumus, nekā to prasa likumdošana, turklāt rūpīgi sekojam līdzi visam pārtikas aprites procesam, sākot no piegādātāja, līdz produktu pasniegšanai klientiem,» stāsta L. Volkova.
1. princips: visi augļi un dārzeņi ir jāmazgā, bet gaļa ne
Maldīgi ir domāt, ka jāmazgā tikai tie produkti, kuri tiek ēsti ar visu mizu, piemēram, āboli un bumbieri. Patiesībā ir jāmazgā pilnīgi visi augļi un dārzeņi, arī mandarīni, apelsīni, greipfrūti un banāni. Nemazgājot šos augļus, mikroorganismi no mizas, to mizojot, tiek pārnesti uz augli un tik un tā nonāk organismā.
Savukārt ar jēlu gaļu ir tieši pretēji - pirms pagatavošanas to mazgāt nedrīkst vai tas jādara ļoti uzmanīgi. Gaļas, īpaši vistas gaļas, mazgāšana ir bīstama - ar ūdens šļakatām mikroorganismi nokļūst izlietnē un uz dažādām virsmām. Tie pavisam nepamanāmi var tikt pārnesti uz citiem produktiem - ja gaļā esošie mikroorganismi nonāk uz pārtikas produktiem, kas tiek ēsti termiski neapstrādāti, piemēram, salāti, sekas var būt ļoti bēdīgas.
2. princips: atsevišķi virtuves dēlīši dažādiem produktiem
Viens no drošības principiem, kas jāievēro jebkurā situācijā, ir atsevišķu virtuves dēlīšu izmantošana zivīm, gaļai, dārzeņiem un maizei - tas ir pats drošākais veids, kā izvairīties no jēlos produktos esošo baktēriju nokļūšanas svaigajos produktos.
3. princips: produkti jāatkausē ledusskapī, nevis istabas temperatūrā
Jēla gaļa un zivju produkti tiek klasificēti kā augsta riska pārtika - tie ātri bojājas un tajos ļoti ātri vairojas dažādi mikroorganismi, tāpēc to pagatavošanā jāievēro īpaša piesardzība. Viens no biežākajiem klupšanas akmeņiem ir nepareiza sasaldētas gaļas un zivju atkausēšana. Pēc ASV pārtikas drošības departamenta ieteikumiem drošākais pārtikas atkausēšanas veids ir tās pārvietošana no saldētavas uz ledusskapi, kur ir aptuveni +4 grādu temperatūra. Atkušanas laiks var aizņemt vismaz 24 stundas. Tāpat pārtiku ieteicams atkausēt mikroviļņu krāsnī atkausēšanas režīmā vai ievietot slēgtā plastikāta maisiņā un turēt aukstā ūdenī (ūdeni ieteicams mainīt ik pēc 30 minūtēm). Atkausēt pārtiku istabas temperatūrā nav ieteicams, jo, piemēram, gaļa un zivis no ārpuses atkūst ļoti ātri, kamēr iekšējais slānis atkūst lēni un siltā vidē uz tās sāk vairoties mikroorganismi. Turklāt šāds pārtikas atkausēšanas veids negatīvi ietekmē produkta kvalitāti un garšas īpašības.
4. princips: jāizvairās no bīstamās temperatūras zonas
Produktu drošā temperatūras zona ir līdz +4 grādiem pēc Celsija, un, karsējot divas minūtes vai sasniedzot +75 grādu temperatūru, mikroorganismi iet bojā. Pastāv arī citi gatavošanas paņēmieni, piemēram, ilgāka karsēšana zemākā temperatūrā. Savukārt temperatūra no +5 līdz +63 grādiem tiek dēvēta par bīstamo zonu, kurā notiek strauja mikroorganismu augšana, kas var izraisīt dažādas slimības.
Piemēram, sildot zupu, ir jāsagaida moments, kad tā tūlīt sāks burbuļot, bet, gatavojot gaļu vai zivis, ar pārtikas termometra palīdzību ieteicams pārbaudīt produktu temperatūru. Dažādu ekspertu viedokļi atšķiras, bet tiek uzskatīts, ka optimālais pieļaujamais ilgums pārtikas turēšanai bīstamajā temperatūras zonā nav lielāks par divām stundām un tad tā ir jāizlieto vai jāpārvieto aukstumā (ledusskapī vai saldētavā). Tas tāpēc, ka, atdziestot pēc karsēšanas vai sasilstot pēc izņemšanas no ledusskapja, produkts sasniedz bīstamo zonu, kas ir labvēlīga vide mikroorganismu attīstībai.
5. princips: jāseko līdzi produktu derīguma termiņiem
Lai uzturā lietotu drošu pārtiku, ir jāseko līdzi ražotāja noteiktajam derīguma termiņam. Formulējums ieteicams līdz... ir tādām produktu grupām, kā, piemēram, šokolāde vai cepumi, kuri arī pēc derīguma termiņa beigām nav indīgi, bet kļūst bezgaršīgāki. Formulējums derīgs līdz... ir tādām produktu grupām, kas ātri bojājas, un tos nedrīkst lietot pēc derīguma termiņa beigām. Turklāt atsevišķi jāseko līdzi pārtikas produktu izmantošanas ilgumam pēc iepakojuma atvēršanas. Nereti cilvēki kļūdās, uzskatot, ka pārtikai ar atvērtu un neatvērtu iepakojumu ir viens un tas pats uzglabāšanas termiņš, lai gan patiesībā - tiklīdz produkta oriģinālais iepakojums ir atvērts, mainās tās lietošanas ilgums. Parasti tas ir ne ilgāks kā pāris dienas, bet precīza informācija par uzglabāšanas termiņu pēc atvēršanas jāmeklē uz produkta iepakojuma. Svarīgi zināt, ka ne visi mikroorganismi un baktērijas ir ar aci saskatāmi, saožami vai sagaršojami.
Savukārt sekot līdzi mājās gatavoto produktu uzglabāšanas ilgumam ir nedaudz sarežģītāk, tāpēc dažādas pārtikas drošības institūcijas, piemēram, ASV Veselības departaments, izstrādājuši rekomendācijas gatavo produktu (ceptas gaļas, zupas, vārītu olu u.c.) uzglabāšanas termiņiem.
